Taksometru naudas karš: “Dzeltenie” prasa līdztiesību ar “baltajiem” 8
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pērn Rīgas Ekonomikas augstskolas pazīstamais ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka nāca klajā ar satriecošu paziņojumu – no taksometru pārvadājumu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem nodokļus valstij samaksā tikai katrs piektais.
Satiksmes un Finanšu ministrijas vairākkārt mēģinājušas ierobežot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Piemēram, no 2017. gada 1. janvāra ieviests valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) avansa maksājums par katru vieglo taksometru. Diemžēl Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka būtisku uzlabojumu joprojām nav.
Būtisku uzlabojumu nav
VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča vēsta, ka 2019. gadā taksometru pakalpojumu nozarē nedeklarētais darba samaksas īpatsvars veidoja 60%, kas, salīdzinot ar 2018. gadu, ir samazinājies vien par trim procentpunktiem.
Viņasprāt, nozarē joprojām saglabājas liels aploksnēs maksāto algu risks.
Vidējās algas apmērs nozarē ir mazāks par valstī noteikto minimālo algu, kas liecina, ka darbaspēka nodokļi netiek samaksāti pilnā apmērā. Joprojām netiek deklarēti visi nozarē nodarbinātie. Noslēpjot patieso ieņēmumu apmēru, uzņēmējiem nav pienākuma reģistrēties pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā, līdz ar to maksāt šo nodokli.
11. augustā valdībai iesniegtajā Labklājības ministrijas ziņojumā “Par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu par taksometru un vieglo automobili pasažieru komercpārvadājumos” atklāts, ka taksometru pārvadājumu nozarē palielinājies VSAOI maksātāju skaits, kas it kā ir laba zīme. 2017. gadā nodokli maksājuši 747, bet 2019.gadā – 969 maksātāji.
Tās pašas kaites un tie paši triki
Taksometru pārvadājumu platformas “Bolt” reģionālais vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis atzīst, ka kopš 2017. gada 1. janvāra ieviestais sociālā nodokļa avansa maksājums – 130 eiro mēnesī par katru vieglo taksometru uzņēmējdarbības atļaujas jeb licences saņemšanai – ir palielinājis nodokļu maksātāju skaitu.
“Rīgas Taksometru parka” komercdirektore Anita Pakalniece papildina – kaut arī uzņēmējdarbības noteikumi taksometru pārvadājumu nozarē mainīti vairākkārt, tie nav mazinājuši ēnu ekonomiku.
Viņasprāt, ar grozījumiem noteikumos panākts vien tas, ka četras reizes samazinājies licencēto taksometru skaits, neņemot vērā to samazinājumu, ko šogad izraisījis koronavīruss.
“Bolt” pārstāvis stāsta, ka joprojām tiek lietoti tie paši vecie triki, kurus nodokļu nemaksāšanai sekmīgi izmantoja jau agrāk.
Piemēram, uzņēmums neiesniedz atskaites par taksometru skaitītāju rādījumiem. Uzņēmums gan ir reģistrēts, arīdzan pieminētie 130 eiro par katru taksometru ir samaksāti. Bet, tā kā taksometru skaitītāju rādījumi netiek iesniegti, VID joprojām nav zināms, kādā apmērā nodokļi uzņēmumam būtu jāmaksā patiesībā. Iznākumā taksometru nozarē tiek kropļota godīga konkurence.
Kārtējā likumdevēja “dāvana”
“Rīgas Taksometru parka” pārstāve Anita Pakalniece pārliecināta, ka tikko no likumdevēja sagaidījuši kārtējo “dāvanu” – mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmes palielinājumu līdz 25% līdzšinējo 15% vietā.
Viņasprāt, šāds lēmums ir pārsteidzošs laikā, kad koronavīrusa izplatības ietekmē var sabrukt tūrisma un ar to saistīto nozaru uzņēmējdarbība. “Ar mikrouzņēmuma nodokļa likmes palielinājumu panāksim vien to, ka vēl lielāks taksometru pārvadājumu nozarē strādājošo skaits mēģinās izvairīties no nodokļu maksāšanas,” viņa spriež.
Jānovērš atšķirības starp “dzeltenajiem” un “baltajiem”
Uz jautājumu, kas būtu vajadzīgs, lai stāvokli nozarē uzlabotu, Kārlis Ķezberis atbild, ka pasākumi varētu būt vairāki.
Pirmkārt, ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, no kura katru mēnesi nodokļi tiek iekasēti automātiski, kā tas kopš 2019. gada jau ir ieviests Igaunijā. Tas gan nenovērstu mānīšanos ar maksājumiem skaidrā naudā.
Otrkārt, būtu nepieciešams novērst to, ka nozares uzraudzība, tostarp uzņēmējdarbības atļauju izsniegšana, vienlaikus ir vairāku valsts pārvaldes iestāžu rokās. Autotransporta direkcija pārbauda taksometru vadītājus, tostarp viņu nevainojamu darba stāžu un valsts valodas prasmi.
Bet vienlaikus atsevišķas atļaujas vajadzīgas pašiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem, kā arī pārvadājumos izmantotajām automašīnām, kuru saņemšanai jāveic pieminētais VSAOI avansa maksājums par katru automašīnu, nevis šoferi.
Lai juceklis būtu vēl lielāks, pārvadājumiem ar vieglajām automašīnām (ar baltajām valsts reģistrācijas numurzīmēm) atļaujas izsniedz un pārbauda Autotransporta direkcija. Turpretī taksometrus ar dzeltenajām valsts reģistrācijas numurzīmēm uzrauga vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni.
Taksometriem ar dzeltenajām valsts reģistrācijas numuru zīmēm prasības atšķiras no taksometriem ar baltajām numuru zīmēm.
“Dzeltenajiem” salonā jābūt speciālam datoram (POS terminālis), skaitītājam, taksometra zīmei, uz durvīm tarifam un firmas nosaukumam, vienu reizi sešos mēnešos jāiziet tehniskā apskate. Toties “baltajiem” šādu prasību nav.
“Dzeltenajiem” licences izsniedz piecos plānošanas reģionos un deviņās pilsētās, tās derīgas tikai noteiktā teritorijā. Bet “baltajiem” licences izsniedz Autotransporta direkcijā, un tās derīgas visur valstī.
Atšķirības ir arī pasažieriem. “Dzeltenos” var nolīgt stāvvietā, apturēt jebkurā vietā, pa tālruni vai uzņēmuma dispečerdienestā. Bet “baltos” – tikai lietotnē vai tīmekļvietnē.
Braucot ar “dzeltenajiem”, var samaksāt skaidrā naudā vai ar bankas maksājuma karti. Braucot ar “baltajiem” – tikai bez skaidras naudas.
Uzņēmuma “Rīgas Taksometru parks” komercdirektore Anita Pakalniece uzskata, ka, pirmkārt, būtu jānovērš atšķirība starp komercpārvadājumiem ar taksometru un komercpārvadājumiem ar vieglo automobili. Piemēram, lai veiktu pārvadājumus Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā un Jūrmalā – komercpārvadājumiem ar taksometru licences kartītes maksā 46,52 eiro mēnesī, bet komercpārvadājumiem ar vieglo automobili – 4,00 eiro mēnesī.
Iebraukšanai citas pašvaldības teritorijās komercpārvadājumiem ar taksometru ir nepieciešamas vēl papildu licences kartītes, kamēr komercpārvadājumiem ar vieglo automobili var izmantot vienu licences kartīti visā valsts teritorijā.
Otrkārt, noteikt šiem komercpārvadājumiem īpašu nodokļu režīmu, kas tādējādi samazinātu arī izdevumus nozares uzraudzībai. Tas var būt gan nodoklis no apgrozījuma, gan patentmaksa. Viņasprāt, ar pārvadājumiem jānodarbojas pašnodarbinātām personām, kas pašas organizē darbu un arī atbild par to.
