Latvijā
Sabiedrība

Par Trampu, rasismu un anarhiju. Vai mainīsies ASV prezidents? Intervija ar Ojāru Kalniņu4


Ojārs Kalniņš: “Protests daļēji ir pret rasismu, daļēji pret policijas brutalitāti, bet lielā mērā tieši vērsts pret Trampu un viņa politiku.”
Ojārs Kalniņš: “Protests daļēji ir pret rasismu, daļēji pret policijas brutalitāti, bet lielā mērā tieši vērsts pret Trampu un viņa politiku.”
Foto: Karīna Miezāja

Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

“Amerika, kas ar tevi notiek!” tā, izbrīnējušies par milzīgiem nemieriem aiz okeāna, jautā daudzi “Latvijas Avīzes” lasītāji. Skaidrojumu sniedz Saeimas deputāts OJĀRS KALNIŅŠ, kurš vairāk nekā divdesmit gadus pārcēlies uz Latviju, taču audzis, skolā gājis un ilgu laiku dzīvojis ASV, Čikāgā, bet 90. gados bijis Latvijas vēstnieks ASV, Vašingtonā.

 

Izmantojot gadījumu, kad sarunājos ar Amerikas pazinēju, cilvēku, kam Savienotās Valstis ir otrā dzimtene, un ārlietu speciālistu, jautāšu – kas uzvarēs novembrī gaidāmajā cīņā par Balto namu?

O. Kalniņš: Tas, kas notiek tagad ASV pilsētu ielās, būs ar lielu ietekmi uz prezidenta vēlēšanām.

Prezidenta Donalda Trampa termiņa periodā bijis impīčments, to pavadījusi pastāvīga neapmierinātība, sūdzības, un šogad ir divas ievērības cienīgas lietas – Covid-19 pandēmija, kas diezgan smagi skārusi Ameriku, un otra ir pašreizējie nemieri. Pirmoreiz parādās, ka Trampam lojālie atbalstītāji sāk atkāpties. Popularitāte krītas.

Jā, dedzīgie prezidenta piekritēji viņu joprojām karsti atbalsta, taču daži republikāņu politiķi sāk paust neapmierinātību.

Tas ir nozīmīgi, jo viņi baidās par savu ievēlēšanu. Reizē ar prezidenta vēlēšanām pārvēlēs Kongresu un trešdaļu Senāta. Ja republikāņi zaudē pārsvaru Pārstāvju palātā, Senātā un zaudē Balto namu, visa politika pagriežas uz jaunu pusi.

Viena interesanta lieta, ja demokrātu kandidāts Baidens izvēlas par viceprezidenti melno sievieti, tas var ļoti ietekmēt vēlēšanu rezultātu. Un partijā ir spējīgas melnās politiķes.

 

Tātad neesat drošs par Donalda Trampa pārvēlēšanu?

Neesmu gan. Sekojot līdzi ASV iekšpolitikai, redzu, ka atbalsts plok.

Var minēt, ka viņš pats nav pie visa vainīgs, jo koronavīruss uzbruka negaidīti, taču Trampa reakcija izpelnījusies diezgan pamatīgu kritiku.

Tāpat notika attiecībā uz nemieriem. Kad mācījos universitātē 60. gados, pieredzēju sacelšanos pēc Mārtina Lutera Kinga nošaušanas. Vienlaikus plaisu amerikāņu sabiedrībā radīja Vjetnamas karš. Pašlaik šis ir kas līdzīgs, varbūt plašāks.

Viens iemesls, kādēļ demonstrācijas turpinās – tās nav tikai par vienu uz ielas nogalinātu melnādaino. Tā ir milzīga daudzu cilvēku frustrācija, kas izlaužas pret Trampu. Ka viss, kas pret viņu pasākts, nav izdevies. Tas daudzus novedis uz ielām.

Protests daļēji ir pret rasismu, daļēji pret policijas brutalitāti, bet lielā mērā tieši vērsts pret Trampu un viņa politiku.

 

Biju sagatavojis jums jautājumu – vai šodien ir tā pati Amerika, kurā izaugāt, tā pati, no kuras aizbraucāt pirms divdesmit gadiem, lai dzīvotu tēvzemē, bet pats apliecinājāt – tā ir tā pati Amerika.

Jā un nē. Pasaule mainījusies, un lielākās izmaiņas saistās ar digitālo vidi, sociāliem medijiem, kādu toreiz nebija.

Notikusi radikalizēšanās sabiedrībā. Varbūt agrāk arī bija ekstrēmi viedokļi, bet ne tik redzami, dzirdami. Tolaik vienīgais veids, kā radikāli izpausties, bija iet uz ielas, pamest kādu bumbu, kaut ko aizdedzināt.

Tagad dien’ un nakti iespējams sēdēt, “dedzināt” internetā, sūtīt naida ziņas, sēt dezinformāciju.

Es izjutu, ka Amerika mainās – ar Baraka Obamas prezidentūru. Gaidīju, ka ar pirmo melnādaino prezidentu domstarpības starp baltiem un melniem amerikāņiem nomierināsies. Izrādās otrādi – nesaskaņas ceļas vēl vairāk, īpaši Trampa laikā.

Daļēji tāpēc, ka viņa retorika tās saasinājusi, sniedzot atbalstu tiem, kas uzskata baltos pārākus par citiem. Biju domājis, ka kukluksklans, šī rasistu grupa, vairs neeksistē – bet nē, tas pastāv!

 

Otrā pusē darbojas “Antifa”, šķiet, galēji kreisa organizācija.

Cik zināms, ASV tā nav organizēta grupa, bet nosaukums visiem radikāli kreisi noskaņotiem, kas sakās esam pret fašistiem. Tādas grupas darbojas arī Krievijā, Latvijā, Eiropā.

Liekas, Amerikā to pārstāv anarhisti, nihilisti, ar visu neapmierināti ļautiņi, kuri izmanto jebkādus situāciju sabiezējumus, lai pievienotos un paustu emocijas.

Iespējams, aiz kreisajiem ir kāda nauda, ir atbalsts. Varbūt no ārzemēm. Vairākām valstīm nebūtu nekas pretī redzēt Ameriku destabilizētu, novājinātu. Valstis, kas nav demokrātiskas, kuras baidās no demokrātijas, ļoti priecājas, ja ASV un Eiropā notiek nemieri, protesta mītiņi.

Kā cilvēks, kurš ilgi dzīvojis ASV, apliecināt, ka Štatos tiešām ir izplatīts rasisms?

Jebkurā pasaules zemē ir rasisms, ir cilvēki ar rasistiskiem uzskatiem. Grūti teikt, cik daudz un vai vairākumā. Man likās, ka Amerikā tas mazinājies, jo kā gan ievēlētu par prezidentu Baraku Obamu!

Mišela, viņa kundze, ir ļoti populāra. Šajās dienās mani pārsteidz, cik daudz parādījušies melnie politiķi. Cik daudzu pilsētu mēri ir melnie! Tā ir liecība, ka rasisms gājis mazumā, ja baltie balso par melnajiem.

Taču domāju, ka pastāv rasistiski noskaņots kodols, kurš ienīst ne tikai meln­ādainos, bet arī ķīniešus, latīņamerikāņus, pat eiropiešus. Tur savi “nopelni” jāuzņemas Trampam, kurš, kad kandidēja uz Balto namu, aprunāja migrantus – meksikāņus, dienvidamerikāņus.

Neviens prezidents līdz šim tā nebija runājis, bet Tramps ar savām runām pa daļai iedrošināja cilvēkus ar rasistiskiem uzskatiem, kuri sajuta, ka viņiem ir atbalstītājs, ir brīv publiski izpausties.

Kristofors Kolumbs taču nebija ne rasists, ne vergturis. Kāpēc jāuzvedas kā vandaļiem vai pilsētā sabēgušiem mežazvēriem un jāgāž Jaunās pasaules pirmatklājēja pieminekļi?

Demolēšanai nepiekrītu, bet vandalisms izpleties ne vien ASV, bet arī Eiropā. Šaubos, vai pieminekļu gāzēji spēj racionāli izskaidrot nodarījumu. Tā ir eksplozija, kas papildina to, ka cilvēki iet, dedzina veikalus savā rajonā.

Tā ir dusmu un emociju izpausme, kad pēkšņi gribas ārdīties. Tā nav liela grupa, bet spēj daudz ko izdarīt. Tas ir smags jautājums arī Latvijā, kad runājam par vēstures simboliem. Mums ir monuments Pārdaugavā, un daudziem ļoti traucē redzēt simbolu, kas ir tik ļoti pret pašreizējām vērtībām.

 

Vai tiesa, ka ASV policija ir tik brutāla, nežēlīga un bieži balansē uz likuma pārkāpšanas robežas?

Domāju, visumā nav. Ir statistika, kas rāda, ka pilsētās, kur dzīvo ievērojams skaits melno iedzīvotāju, bijusi vardarbība no balto policistu puses, sevišķi nabadzīgos rajonos. Nevar teikt, ka tā ir visur.

Tā notiek kā kurā vietā – atkarībā no policijas vadības nostājas, vietējā politiskā noskaņojuma. Bet neesmu dzīvojis ASV divdesmit gadus. Man grūti ielīst svešā ādā, un nezinu, kā ir dzīvot Ņujorkā, Čikāgā nabadzīgā pilsētas daļā.

Amerika nav valsts, kurā glorificē vardarbību, taču nereti mani pārsteidz, cik daudz cilvēku gatavi skatīties varmācības ainas filmās un vienlaikus tā notiek arī videospēlēs. Bet nezinu, vai asa sižeta kino ar asiņainiem skatiem izraisa vairāk varmācības dzīvē.

 

Tagad daudzviet amerikāņi nonākuši tiktāl, ka prasa likvidēt policiju, aizvērt iecirkņus. Kā tad tā – iztiks bez kārtības sargiem?

Pirmkārt, nevaru iedomāties sabiedrību, kura var darboties un pastāvēt bez policijas.

 

To modeli sauc – anar­­­­­­hija.

Anarhija. Bet domāju – amerikāņi vēlas reformēt un pārveidot policiju, nevis likvidēt dienestu pavisam. Uzskatu, arī policistiem ir ļoti smaga situācija. Viņi ikdienā riskē ar dzīvību, jo jātiek galā ar cilvēkiem, kuriem brīvi pieejami ieroči.

Tā ir unikāla ASV problēma, ka tik daudzi pilsoņi ir bruņoti – ne vien pistolēm, bet arī ļoti jaudīgiem šaujamiem. Policisti, dodoties uz vietu, no kuras saņemts izsaukums, signāls par nekārtībām, nezina, kas priekšā sagaidāms.

Policisti ir ļoti apdraudēti. Protams, tas, kas Mineapolisā notika ar Džordžu Floidu, nav attaisnojams. Tā bija klaja varas pārsniegšana, kas beidzās ar cilvēka nāvi.

 

Vai sazināties ar latviešu sabiedrību, kas dzīvo ASV? Ko tautieši saka par notiekošo? Tā saprotu, ka latvieši reti kur dzīvo vienuviet ar meln­ādainajiem, ja nu kādās pilsētās?

Lielpilsētās jā, lai gan daudzi nedzīvo rajonos, kur notiek grautiņi un gājieni. Esmu aktīvs feisbukā, sekoju līdzi Amerikas latviešu ierakstiem. Ir ļoti dalītas jūtas.

Pārsteidzošā kārtā ļoti daudziem latviešiem, kas tur izpaužas kā Trampa atbalstītāji, – neteikšu, ka viņi ir atklāti rasisti, bet viedokļi ir asi un radikalizēti. Jāsaka gan, asuma netrūkst abām pusēm, liberāļiem un konservatīvajiem. Bet negribu raksturot ASV latviešu sabiedrību no dažiem feisbukā sastopamiem paraugiem.

 

Teicāt, katrā valstī ir rasisms. Vai Latvijā, jūsuprāt, tas stipri izteikts?

Latvijā ir rasisti, bet nedomāju, ka tas notiek sistemātiski. To neļauj likumi, un neliekas, ka tam ir liels atbalsts mūsu sabiedrībā. Bet labi pazīstu Džordžu Stīlu (ASV pilsonis, kurš uz Latviju pārcēlies 1994. gadā, naturalizācijas ceļā 2017. gadā ieguvis Latvijas pilsonību, ir biedrības “AfroLat” dibinātājs, dziedāja arī RTU vīru korī “Gaudeamus”. – Red.).

Viņš apgalvo, ka laiku pa laikam piedzīvojis, ka vietējie nīst cilvēkus ar “svešu” ādas krāsu. Tā diemžēl ir. Pats, sarunājoties ar latviešiem Latvijā, esmu ļoti reti dzirdējis rasu naida izvirdumus, bet nezinu, kā notiek ielās, publiskās vietās. Nekāda veida diskriminācija pret rasi vai tautību, vai reliģisku uzskatu dēļ nav pieļaujama.

 

“Black Lives Matter” – latviski “Melnās dzīvības svarīgas” – ir organizācija, kustība vai sauklis?

Daudz kas notiek stihiski, bet, cik zinu, tas bija lozungs Obamas periodā, kad notika rasu nemieri Fērgusonā. No tā, iespējams, izveidojusies organizācija. To kāds varbūt formāli reģistrējis, un cilvēki tam tagad pievienojas.

 

Sportā melnādainie spēlē kopā ar baltajiem, visu rasu piederīgie aplaudē melnajiem mūziķiem, ievērojamu popularitāti izpelnījušies Holivudas melnie aktieri un TV ekrānu dīvas. Kā šādā vidē izplatās rasisms?

Uzaudzis Čikāgā, esmu liels blūza fans. Tā ir melno mūzika. Afrikāņu mūzika, kas pārnāca uz Savienotajām Valstīm, no blūza radās rokenrols.

Rokenrola aizsācēji 50. gados lielākoties bija melnie. Nupat nomira rokenrola pionieris Little Richards. Baltie pieņēma šo mūziku kā savējo.

Sportā – basketbolā, beisbolā, vieglatlētikā – visur ir melnās zvaigznes. Kristaps Porziņģis, kad sāka spēlēt Ņujorkas “Knicks”, ļoti sadraudzējās ar melnajiem spēlētājiem.

Manīju, ka Kristapam tas gāja ļoti viegli. Viņš daudz runāja par hiphopa mūziku, un Kristapu iecienīja ne tikai kā basketbolistu, bet kā cilvēku, kurš respektē amerikāņu kultūru. Sporta un mūzikas zvaigznes ir tās, kas cenšas grozīt lietas šajā spriedzē uz labu.

 

Mūsu talantam Porziņģim šobrīd ir droši atgriezties Dalasā?

Dzīve iet uz priekšu, daudz kas nomierinās. Bet būs izmaiņas. Sagaidu, ka situācija var būt nemierīga līdz vēlēšanām, līdz novembrim. Tad redzēs, kā ASV pilsoņi reaģēs uz iznākumu.

Negribu prognozēt, bet domāju, ka stāvoklis stabilizēsies, ja ievēlēs Baidenu un demokrāti pārņems Kongresu. Baidos, ja Trampu izvēlēsies atkārtoti, tad saspīlējums turpināsies.

Labi atceros, kā 2016. gadā atbildēju žurnālistam uz jautājumu, kas notiks Amerikā Trampa uzvaras gadījumā. Atteicu, notiks divas lietas: būs haoss un impīčments.

Pēdējais ir noticis, un pašlaik haoss vēršas plašumā. Lasīju, ka CNN izlaidis jaunu aptauju, kurā Baidens ir 14 procentus priekšā Trampam. Tramps iesniedzis sūdzību, ka tas esot nelikumīgi. Nekad neesmu piedzīvojis tādu rīcību ne no viena amerikāņu prezidenta.

 

“CNN ir meļi un propagandisti!” Tā uzskata Tramps. Piekrītat?

Mediji ASV vienmēr bijuši konservatīvi un liberāli. Kad strādāju vēstniecībā, zināju, ka Vašingtonas “Post” ir demokrātu laikraksts, kamēr “Times” atbalsta republikāņus.

Ja runā par televīziju, “Fox News” ir pilnīgi angažēts un palīdzējis ievēlēt Donaldu Trampu. Tāpat ir absolūti skaidrs, ka CNN ir antitrampistu pozīcijā.

Neviens žurnālists nevar būt 100% objektīvs, bet jātiecas vismaz ziņas pasniegt neitrāli.

Kur es nepiekrītu Trampam, ka negatīvas ziņas ir “mākslīgas” – “fake news”. Fakti ir fakti. Bet kas uzkrītoši ASV medijos, ka arvien vairāk jauc kopā ziņas ar viedokļiem.

Tas redzams lielajos kanālos, un, manuprāt, būtu svarīgi nodalīt komentārus no ziņām. Daudzi “ziņu cilvēki” ir TV šovmeņi, zvaigznes, kāds bija arī Tramps. Un Trampa ģēnijs slēpjas apstāklī, ka viņš ir sapratis televīzijas kultūru un ko tas nozīmē – uzstāties TV miljonu auditorijas priekšā.

Pēdējā laikā viņš gan sāk kļūdīties. Teiksim, gājiens uz Baltajam namam tuvāko baznīcu, poza ar Bībeli rokā panāca pretēju efektu, nekā Tramps gribēja. Viņš daudzus reliģiozus cilvēkus aizvainoja.

 

Vai jūs pats parakstītos zem saukļa “Black Lives Matter”?

Esmu studējis filozofiju, esmu bijis reklāmists. Lozungi ir efektīvi, lai kaut ko panāktu, bet – īslaicīgi. Ja frāze domāta, lai izlabotu situāciju, kurā melnās dzīves nebija svarīgas, tad jāpiekrīt – verdzības laikā melnā verga dzīvība nebija svarīga, par jebkuru nieku viņu varēja linčot, galēt nost.

Ja domāts atgādināt par pārdzīvotajām ciešanām, tad teiktais ir atbalstāms. Bet, protams, visas dzīvības ir svarīgas. Jādara viss, lai izbeigtu nepamatotu brutalitāti pret jebkuru cilvēku. Pašreiz ASV piedzīvotais varētu mainīt policijas kultūru, izturēšanos. Kādā veidā – vēl nav skaidrs.

 

Pašreiz grautiņi it kā pierimst, demonstrācijas apsīkst, tomēr jautājums – kā un kad tas beigsies?

Saistītie raksti

Tiešām labā ziņa, ka laupīšana, dedzināšana iet mazumā, bet demonstrācijas vēl kādu laiku turpināsies.

Protestētāji vērīgi sekos tiesvedībai pret vainīgajiem policistiem un grūti paredzamas sekas būs tad, ja cilvēkus neapmierinās piespriestais soda mērs.

Ja tas nebūs pietiekami bargs, viss var sākties no jauna. Tā lieta tik drīz nebeigsies.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

JL
Juris Lorencs
Latvijā
Jaunā paaudze kopumā kļūst aizvien kreisāka. Publicists Vents Zvaigzne par sabiedrības izaicinājumiem Latvijā un Eiropā 2
Intervija 3 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
Vecuma pensijas bāzi piedāvā celt līdz 163 eiro. “Esam rīkojušies proaktīvi,” uzsver Petraviča
2 stundas
LE
LETA/BNS
Pasaulē
Ierodoties Lietuvā ar lidmašīnu vai prāmi, visiem pasažieriem būs obligāti jāreģistrējas
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
Glābšanas darbi Beirūtā: zem drupām meklē cietušos un bojāgājušos
2 stundas
LA
LA.LV
Dabā
“Vasara turpinās!” Toms Bricis videoblogā atvainojas par greizo laika prognozi
1 stunda