Tiesībsargs: Likumā būtu jāpazemina latiņa naida runas pierādīšanai 52
Likumā būtu jāpazemina latiņa naida runas definīcijai, jo patlaban ir ļoti grūti pierādīt ar šādām darbībām nodarītu būtisku kaitējumu, TV3 raidījumam “900 sekundes” pauda tiesībsargs Juris Jansons.
Patlaban no Krimināllikuma 150.panta izriet, ka par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu ir uzskatāma darbība, “kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ, ja ar to radīts būtisks kaitējums”.
Tiesībsargs atzīmēja, ka praksē līdz šim ir novērotas problēmas pierādīt būtisko kaitējumu un identificēt naida runu. Par šo likuma normu iespējamu mainīšanu arī esot bijušas neskaitāmas diskusijas Saeimas komisijās.
“Tā Latvijā ir problēma. Vajadzētu būt lielākām kompetencēm [izmeklētājiem], un par regulējumu – tur būtu jāskatās, bet es teiktu, ka mazliet tā latiņa būtu jāpaliek zemāka, jo šobrīd, lai pārvarētu to Krimināllikuma 150.panta sastāvu, ir jābūt tam būtiskumam,” skaidroja tiesībsargs.
Kā ziņots, pēdējā laikā, īpaši Covid-19 pandēmijas kontekstā, publiskā vidē vairākkārt novērota agresīva vēršanās pret politiķiem, mediķiem un žurnālistiem, taču šai rīcībai ne vienmēr seko tāda tiesībsargājošo iestāžu reakcija, kādu par adekvātu uzskata paši cietušie.
