“Jūraszāles un to biomasa ir ideāls izejmateriāls iepakojumam, kas ne tikai piešķirs odziņu iepakotu produktu mārketingam, bet arī pilnībā atbildīs ES tā dēvētajai jūras ekonomikas stratēģijai jeb alternatīvajiem resursiem, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem biomateriāliem,” teic zīmola “Seaweed Packaging” idejas autore un attīstītāja Kitija Paula Melnbārde.
“Jūraszāles un to biomasa ir ideāls izejmateriāls iepakojumam, kas ne tikai piešķirs odziņu iepakotu produktu mārketingam, bet arī pilnībā atbildīs ES tā dēvētajai jūras ekonomikas stratēģijai jeb alternatīvajiem resursiem, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem biomateriāliem,” teic zīmola “Seaweed Packaging” idejas autore un attīstītāja Kitija Paula Melnbārde.
Foto: Karīna Miezāja

Latvijā top inovatīvs jūraszāļu iepakojums 7

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
Lasīt citas ziņas

 

“Seaweed Packaging” attīsta ideju par kompostējama, elastīga un caurspīdīga iepakojuma izstrādi, kura izejmateriāls ir Baltijas jūraszāļu biomasa.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Idejas un zīmola autore Kitija Paula Melnbārde ir Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes “Biotehnoloģijas un bioinženierijas” 3. kursa studente. Viņa guvusi papildu pieredzi LU Biznesa inkubatorā un pirmsakselerācijas programmā “Inovāciju akadēmija”.

Patlaban strādā inovatīvā biotehnoloģijas uzņēmumā “Alternative Plants”, kura darbības virziens ir kosmētisko izejvielu ražošana no augu cilmes šūnām. Kitija ir arī Latvijas rekordiste U18 tāllēkšanā, vairākkārt pārstāvējusi Latviju Eiropas un pasaules mēroga sacensībās atbilstošajās vecuma grupās un zīmīgi, ka tieši vieglatlētikā gūtās atziņas pirms gada lika pievērsties uzņēmējdarbībai.

 

Uz biznesu pamudina sirdslieta

“Par plastmasas piesārņojuma tēmu pirmo reizi aizdomājos, nodarbojoties ar vienu no manām sirdslietām – vieglatlētiku. Ar tāllēkšanu nodarbojos jau deviņus gadus, esmu devusies uz Eiropas un Pasaules čempionātiem atbilstošajā vecuma grupā, kur veiksmīgi laboju Latvijas rekordu tāllēkšanā U18.

Pēc viena no panākumiem saņēmu sporta apavus un apģērbu no zīmola “Adidas”, kas bija radīts no pārstrādātas plastmasas, kura iepriekš ievākta okeānu un jūru piekrastēs. Tas man lika spilgtāk pamanīt šo globālo problēmu, kuras risinājumi var būt ļoti interesanti un pat aizraujoši. Vidusskolā rakstīju domrakstus, esejas un centos izglītot arī savus draugus un paziņas par plastmasas piesārņojuma aktualitāti.

Vienlaikus jutu, ka nepietiek zināšanu, lai spētu attīstīt efektīvu risinājumu kādas konkrētas nišas plastmasas piesārņojuma samazināšanai. Pēc vidusskolas iestājos RTU un LU apvienotajā programmā “Biotehnoloģija un bioinženierija”, kur pavērās daudz plašāks skats uz visdažādākajiem dabas procesiem, resursiem un to ilgtspējīgu izmantošanu inovatīvu tehnoloģiju izstrādē. Tā kā tieši plastmasas iepakojums visbiežāk ir vienreiz lietojams un mikroplastmasas daļiņas ir toksiskas gan dzīvajiem organismiem, gan dabai un dabā sadalās ārkārtīgi ilgā laika periodā, sapratu, ka varētu pamēģināt attīstīt ideju par plastmasas iepakojumam alternatīvu materiālu izstrādi. Jautājums bija – kādus produktus iepakosim un kādu izejmateriālu izmantosim?” tā Kitija.

 

Dabīgi un bez ķīmijas

Jautāta par jūraszāļu izvēli, viņa atzīst, ka tās ir viens no vismazāk novērtētajiem biomasas resursiem, lai gan aug ātrāk nekā citi augi, turklāt – bez augsnes un ķīmiska mēslojuma.

“Makroaļģes jeb jūraszāles tiek dēvētas par mūsdienu zaļo zeltu, un tiek uzskatīts, ka tās ir vienas no resursiem, kas palīdzēs pārvarēt klimata pārmaiņas. Tās ir vienas no nenovērtākajiem biomasas resursiem pasaulē. Un šā resursa izmantošana un attīstīšana ir daļa no Eiropas Savienības “Blue Economy” stratēģijas un misijas “Restore our Ocean and Waters”. Jūraszāles aug desmit reižu ātrāk par sauszemes augiem. Jūraszāļu fizikāli ķīmiskās īpašības ir atbilstošas iecerētā plastmasas iepakojuma materiāla alternatīvas izstrādei,” stāsta Kitija. Viņa arī norāda, ka izejmateriālu plānots iegādāties no citiem uzņēmumiem, kuri tās komerciāli iegūst Baltijas jūras reģionā. Par konkrētām izmaksām precīzi vēl nevar pateikt, viss ir atkarīgs no prototipa izstrādes gaitas.

 

Teorija un zinātne

Pēc tam kad doma par jūraszāļu izmantošanu iepakojumā bija skaidra, Kitija ar šo ieceri startēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra un Rīgas Biznesa skolas mācībās “Inovāciju akadēmija”, kas bijis ļoti vērtīgs atbalsts.

“Inovāciju akadēmija bija viens no pirmajiem un arī nozīmīgākais grūdiens šīs idejas attīstībā. Tā ir pirmsakselerācijas programma, kurā pirmos pāris mēnešus dalībnieki mācās kursos, klausās lekcijas, iedvesmas stāstus un padomus par jaunuzņēmumu (“start-up”) vidi un uzņēmējdarbību. Šajā pirmajā posmā nav nepieciešama komanda vai jau gatava ideja. Beidzoties pirmajiem mēnešiem akadēmijā, tiek piedāvāts turpināt izglītoties, jau attīstot pašam savu ideju. Inovāciju akadēmijas otrajā daļā ļoti cītīgi strādāju sadarbībā ar mentoriem, kuri visu mēnešu laikā uzklausa, iedrošina, dalās ar kontaktiem un palīdz ieraudzīt iespējami perspektīvākos virzienus un meklētās atbildes. Pats galvenais, ko Inovāciju akadēmijā ieguvu, ir izveidotā dalībnieku un kolēģu domubiedru grupa un iegūtie kontakti, kuri noteikti vēl noderēs idejas tālākā attīstībā,” norāda Kitija.

Viņa arī atzīst, ka produkta izstrādē plānots sadarboties arī ar zinātni – tieši patlaban notiek aktīvas pārrunas ar jomas ekspertiem par efektīvas sadarbības veidošanu un prototipa izstrādi.

 

Pielāgos individuāli

Zināms, ka ES patlaban pamazām ievieš dažādu regulējumus un ierobežojumus vienreizējās plastmasas izmantošanai, kas rada izaicinājumus uzņēmumiem meklēt alternatīvas iepakojuma materiālu tirgū – efektīvas, bet ar dabīgu izcelsmi. Kitija atzīst, ka viņas zīmols pārstāv tieši šo nišu, lai gan mērķis nav piedāvāt iepakojuma materiālu absolūti visiem.

“Materiāls būs specifiski pielāgots konkrētu produktu iepakošanai kosmētikas industrijā. Jūraszāļu biomasas paredzētās īpašības ir – kompostējamība, biodegradējamība, tas būs plēves veidā, elastīgs un paaugstinātā temperatūrā šķīstošs, lai materiāls spētu sadalīties vidē un neatstātu aiz sevis toksiskas vielas. Vienlaikus uzņēmumi, uzņēmumi, ar kuriem nākotnē sadarbosimies, iespējams, būs vieni no pirmajiem, kas konkrēta veida kosmētiskos produktus varēs iepakot Baltijas jūrā iegūtu makroaļģu iepakojumā. Tas ir ne tikai risinājums ar odziņu konkrēta produkta mārketingam, bet arī atbildīs ES noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

 

Eksports un konkurence

Savukārt jautāta par tirgus izvēli, Kitija teic, ka līdzās vietējam tirgum arī eksports noteikti būs ļoti nozīmīgs risinājuma attīstībā.

“Lielākās daļas jūraszāļu komerciāla audzēšana un to izmantošana, piemēram, pārtikā, bāzējas Āzijas reģionā. Tomēr šobrīd novēroju strauju attīstību šajā jautājumā arī Eiropā un aizvien biežāk lasu jaunākās ziņas par arvien plašāku jūraszāļu pielietojamība. Runājot par konkurenci, biodegradējami materiāli tirgū, protams, ir, tomēr lielākā daļa no tiem ir cieta veida, necaurspīdīgi un neelastīgi. Vienlaikus elastīgu, kas ieņemtu iesaiņojamā produkta formu, optiski caurspīdīgu, šķīstošu un biodegradējamu materiālu konkurence ir maza. Jūraszāļu bāzes iepakojuma materiāli šobrīd pasaulē pārsvarā tiek izstrādāti pārtikas iepakošanai, tāpēc redzu arī ļoti lielu potenciālu šādu materiālu izmantošanai citās industrijās.”

 

Iespēju daudz

Lai gan biznesa iecere vēl ir starta stadijā, jautājām Kitijai, kā viņa kopumā vērtē Latvijas biznesa vides piemērotību jaunuzņēmumiem. “Ja runa ir par atbalstu agrīnu ideju attīstībā, varu teikt tikai to labāko. Pēdējā laikā redzu tik daudz dažādu iespēju, kur katram izmēģināt savus spēkus, piemēram, visdažādākajos hakatonos, biznesa inkubatoros, akselerācijas programmās. Tāpat arī universitāte ir vide, kurā ik dienu tiek piedāvāti dažādi semināri, lekcijas par aktuāliem izaicinājumiem, kuriem aktīvi tiek meklēti risinājumi, piemēram, klimata pārmaiņu jautājumā. Patiesībā Latvijas jaunuzņēmumu un uzņēmējdarbības vides pārstāvji ir ļoti atsaucīgi, pati esmu vienkārši rakstījusi e-pastus savas idejas validācijai un vienmēr esmu saņēmusi arī lieliskas atbildes. Es tiešām redzu ļoti perspektīvu uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Tuvākā vai tālākā nākotnē tai būs uzplaukums!”

 

 

PĀRKĀPUMA BŪTĪBA

Sēkla

• Okeānu plastmasas piesārņojuma izmantošanas piemērs atpazīstama zīmola precēs.

• Biotehnoloģiju un bioinženierijas studijas LU.

• Ideja par ekoloģiska, biodegradējama un elastīga iepakojuma ražošanu no jūras aļģu biomasas.

 

Dīgsti

• LIA Inovāciju akadēmijas mācības.

• Projekta atbalsts no Norvēģijas finanšu instrumenta Latvijā  – programmas “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” ietvaros.

• Materiāla īpašību izpēte, gūstot pārliecību par tā piemērotību iepakojuma ražošanai.

 

Augļi

• Ambīcijas ielauzties kosmētikas produktu iepakojumu tirgū.

 

SAISTĪTIE RAKSTI

VĒRTĒJUMS: Potenciāls biznesam un planētai

“Your Impact House” dibinātāja un ilgtspējas konsultante Kristīne Nagle: “Ar “Seaweed Pack­aging” iepazinos inkubatora “Inovāciju akadēmijas” ietvaros, kurā mentorēju komandas ilgtspējas jautājumos. Mana pieredze darbā ar ražošanas uzņēmumiem rāda, ka iepakojums ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem. Uzņēmumi patlaban meklē alternatīvas, kas aizstātu plastmasu, bet vienlaikus piedāvātu konkurētspējīgu cenu, piegādes nosacījumus un spētu veikt galveno iepakojuma funkciju – pasargāt produktu no bojājumiem. Tieši tādēļ “Seaweed Packaging” produkta izstrāde nav vienkārši uzdevums – patenta izstrāde, testēšana un pārdošana ir tikai daži no izaicinājumiem, kas vēl priekšā. Tomēr, spriežot pēc manas sadarbības ar Kitiju, esmu droša, ka viņai tas izdosies – mērķtiecības un ambīciju netrūkst.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
Vai Krievijas pensionāri sabiedriskajā transportā Rīgā joprojām tiek pārvadāti par velti? 22
Dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta padziļinātā tehniskā apsekošana visām mājām, kas celtas pirms 50 un vairāk gadiem
Lasīt citas ziņas
No “Rail Baltica” īstenošanai piešķirtās naudas izlietoti jau 42%. Kas ir paveikts?
VIDEO. Vairāk nekā 750 000 iedzīvotāju visā Francijā protestē pret pensiju reformu
Uzbrukuma mēģinājums Vuhledarā beidzies ar smagu “pērienu” – likvidēts Krievijas komandieris ar visu štābu
Izmeklētāji: Ir “stingras norādes”, ka Putins apstiprināja raķetes piegādi, ar kuru tika notriekta Malaizijas lidmašīna
1923. gada 8. februāris avīzēs. Par kuģu reģistrēšanu un Latvijas flagas ­patentes izdošanu
23:20
Pārsona vizītes pievienotā vērtība. Latvijā vizītē ieradies Starptautiskās paralimpiskās komitejas prezidents
22:12
Uzbrukuma mēģinājums Vuhledarā beidzies ar smagu “pērienu” – likvidēts Krievijas komandieris ar visu štābu
21:32
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Britu tanki Ukrainā tiks izvietoti jau nākammēnes, sola britu premjers
FOTO. Ar alpīnistu palīdzību Siguldā nojaukts 80 metrus augsts tornis – augstākais demontētais objekts beidzamajos gados Latvijā
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
Pēc 31 gada dienestā izdienas pensijā nolēmis doties VUGD priekšnieks Āboliņš 12
Jaunzeme atklāj, kāpēc nepieņēma darbu, kuru viņai piedāvāja, bet atgriezās VID ģenerāldirektores amatā
“Nacionāļi saudzē savu ietekmīgo biedru,” neizsakās par Helmaņa tikšanos ar ES sankcijām pakļauto krievu oligarhu Avenu
“Mūs jau sadzird Ramšteinā!” Egila Līcīša sauna ar Aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci
Nepietiekamā finansējuma dēļ onkoloģijas pacienti var nesaņemt adekvātu pretvēža terapiju
Nav zināms, vai ugunsgrēks dronu ražotnē ietekmēs piegādes Latvijas armijai, bet darbs ir atsākts
VIDEO. 10 lietas ikkatra mājās, kas var izraisīt ilgstošas veselības problēmas un dažāda rakstura saslimšanas 17
Kerli Vares: Spēja pielāgoties ietekmēs tālāko attīstību. “Euribor” celšana ir zāles pret augsto inflāciju
Dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta padziļinātā tehniskā apsekošana visām mājām, kas celtas pirms 50 un vairāk gadiem
Policistam par 200 eiro kukuļa izspiešanu no šofera piespriež 4,5 gadu cietumsodu
VIDEO. Sirsnīgs stāsts – no automašīnu riepu diskiem lietuviešu brīvprātīgie ražo krāsniņas ukraiņiem
VIDEO. Iesprostots zem zemestrīces gruvešiem, zēns ieraksta sirdi plosošu ziņu 1
VIDEO. “Esam kļuvuši par vilku izšaušanas lielvalsti, tas ir kauns!” Dzīvnieku aizstāvji cenšas panākt medību kvotu samazināšanu
“Ēdiens vīrietim uz 3 dienām? Un tas ir viss? ” Fotogrāfa Aleksandra Sokolova ēdienkarte daudziem rada patiesu izbrīnu
VIDEO. “Man vairāk patīk tas temperaments!” Estrādes zvaigzne Žoržs Siksna atklāj, kāpēc ir precējies ar krievu tautības sievieti
VIDEO. “Alus vēderiņi, neglīti džemperi – ne skata, ne stājas!” Sabiedrības dāma Elita Drāke skarbi izsakās par pašmāju vīriešiem 113
Aizsardzības ministrija pārdomā un no jauna paziņo, kurus jauniešus iesauks valsts aizsardzības dienestā 4
VIDEO. NBS majoram Slaidiņam rokaspulkstenis vienmēr rāda nepareizu laiku, un tā nav nejaušība 12
pareizi sagatavot augsni dārzeņu audzēšanai? Iesaka agronome
Februāra mēnesis būs izšķirošs: uzbrukuma smailē varētu atrasties Krievijas armijas elites vienības