Antoniu Gutērrešs
Antoniu Gutērrešs
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Olafs Zvejnieks: ANO Klimata konference Ēģiptē noslēgusies ar neveiksmi 29

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
Uzkrātais pensijas kapitāls rūk – ko iesaka darīt finanšu speciālisti?
Lasīt citas ziņas

 

ANO Klimata konference COP-27 Ēģiptē noslēgusies ar neveiksmi. To gan mēģina maskēt ar to, ka beidzot izveidots fonds klimata pārmaiņu radīto zaudējumu kompensēšanai, bet tā ir tikai fasāde.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Optimisti vienošanos par jauna zaudējumu atlīdzināšanas mehānisma jeb fonda izveidi dēvē par vēsturisku panākumu, jo šis rīks ļaus turīgām valstīm kompensēt nabadzīgām klimata pārmaiņu radītās sekas. Optimisti gan izvēlas ignorēt to faktu, ka visi sarežģītie jautājumi – kas un cik iemaksās šajā fondā un kas, cik un kādos gadījumos drīkstēs no tā pasmelties – atstāti uz nākamo klimata konferenci un pagaidām izveidota tikai fonda čaula.

Pret fondu kā tādu jau atklātu iebildumu nekad nav bijis, bet visi problemātiskie jautājumi atstāti nākotnei. Droši vien, ka konferences aizkulisēs tika mēģināts par to vienoties, taču, kā redzams no rezultāta, nekas nav iznācis.

Visos pārējos jautājumos COP-27 konferencei nav izdevies spert nevienu soli uz priekšu. Vairākums pasaules valstu nav gribējušas uzņemties papildu saistības, lai atteiktos no tādiem fosilajiem kurināmajiem kā ogles, gāze un nafta. Nav arī nekāds brīnums – Krievijas iebrukums Ukrainā un ar to saistītā enerģētiskā krīze Eiropā ir pamatīgi torpedējusi klimata plānus, un valstis šobrīd drudžaini meklē jaunus enerģijas avotus, nevis plāno no kādiem atteikties.

Eiropas Savienības sarunvedēji konferencē pat teikuši, ka viņiem ir nācies cīnīties, lai saglabātu pirms gada konferencē Glāzgovā panākto. Tādēļ Eiropas Parlamenta delegācijas vadītājs Bass Eikhauts šo ir nosaucis par zaudēto gadu.

Arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss konferencē atgādināja, ka ar pašreizējiem plāniem klimata pārmaiņu apkarošanai nepietiek – ir aprēķināts, ka pašreizējo plānu īstenošanas gadījumā temperatūra uz pasaules pieaugs par 2,4 grādiem, nevis vēlamajiem 1,5 vai vismaz 2 grādiem, ko ANO uzskata par kritisko robežu, pēc kuras sāksies neatgriezeniskas klimata pārmaiņas.

Arī ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša teiktajā prieks nebija jūtams. “Es gribu teikt, ka mūsu planēta joprojām ir reanimācijā. Mums jau tagad ir krasi jāsamazina izmeši. Šo jautājumu šī konference neatrisināja. Fonds zaudējumu atlīdzināšanai ir ļoti nozīmīgs. Bet tā nav atbilde, ja klimata krīze aizskalos no pasaules kartes mazas salu valstis vai pārvērtīs visu Āfrikas kontinentu par tuksnesi.

Pasaulei joprojām ir nepieciešams milzīgs lēciens klimata ambīciju jomā. Mēs nedrīkstam pārkāpt sarkano līniju, kas ved pāri pusotram grādam. Lai mums būtu jebkādas cerības to saglabāt, ir nepieciešamas milzīgas investīcijas atjaunojamajos resursos, un mums ir jāizbeidz mūsu atkarība no fosilajiem kurināmajiem.”

Domāju, ka pasaule tuvojas brīdim, kad tai būs jāizšķiras – vai nu ieguldīt nozīmīgus resursus tagad, lai novērstu klimata pārmaiņas, ja tas vēl ir izdarāms, vai arī turpināt darīt pa roku galam kā līdz šim un pēc vairākiem desmitiem gadu ieguldīt jau daudz lielākus resursus klimata pārmaiņu seku novēršanai. Jāatzīst, ka es neesmu optimists un uzskatu, ka pasaules valstīm vienoties un saskaņoti darboties neizdosies.

Noticēt tam, ka tas varētu notikt, traucē virkne faktoru. Piemēram, nevaru atcerēties nevienu gadījumu cilvēces vēsturē, kad visiem būtu izdevies saskaņoti kaut ko darīt. Ir veidojušās valstu apvienības cīņā pret tiešām un labi redzamām briesmām, piemēram, Otrā pasaules kara laikā, taču arī tās apvienoja vien daļu pasaules valstu.

Pēdējais gadījums, kad visa pasaule ir kaut ko darījusi nosacīti kopīgi, manuprāt, ir t. s. Neolītiskā revolūcija, kas bija saistīta ar pāreju no klejotāju un vācēju dzīvesveida uz dzīvi stacionārās nometnēs un pārtikas ieguvi ar lauksaimniecības palīdzību. Taču tas notika apmēram pirms 12 tūkstošiem gadu un aizņēma vairākus gadu tūkstošus, kas lielu optimismu nerada.

Vienošanos par darbību, kas vērsta uz vairākus desmitus gadu tālu nākotni, traucē arī cilvēces politiskās sistēmas, kurās vēlētāji prasa darbības, kas orientētas uz dzīves līmeņa celšanu šeit un tagad, un politiķi atbild uz šīm prasībām. Jā, nenoliedzami, attīstītajās valstīs ir radies pieprasījums pēc ilgtermiņa darbības klimata pārmaiņu novēršanā un kaut kas šajā jomā arī tiek darīts, tikai nelaime tā, ka šis “kaut kas” ir nepietiekams.

Savukārt aktīva un enerģiska rīcība novestu pie dzīves līmeņa samazināšanās īstermiņā un vidējā termiņā, iespējams, nodrošinot labāku dzīves kvalitāti tālākā nākotnē. Bet politisko sistēmu, kas labi risinātu ilgtermiņa problēmas, īsti nav. Ar šo ir saistīta arī trešā fundamentālā problēma – klimata politikai traģiski trūkst “burkāna”, tā rīkojas tikai ar nākotnes draudiem un “pātagu”.

SAISTĪTIE RAKSTI

Vienīgā joma, kurā, pateicoties pēdējās desmitgades straujajai attīstībai, šis “burkāns” parādījies, ir enerģētika – proti, saules un vēja enerģija ir kļuvusi ekonomiski izdevīgāka nekā no fosilajiem resursiem iegūtā. Bet tas arī šobrīd vienīgais piemērs, ko varu iedomāties, kad pāreja uz zaļumu ir ekonomiski izdevīga.

Šādos apstākļos Latvijai vajadzētu sākt apcerēt, kā būvēsim dambjus ap Rīgu un Jelgavu un kā pielāgosim mājokļus dzīvei krietni karstākā un mainīgākā klimatā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
Uzkrātais pensijas kapitāls rūk – ko iesaka darīt finanšu speciālisti?
Krievijā avarējis helikopters, ar kuru pārvadā Putinu 74
Pavasaris vairs nav aiz kalniem? Sinoptiķi prognozē, kad Latvijā beigsies sals
Lasīt citas ziņas
Riekstiņa: Pēdējo gadu laikā Rīgā ir vizuāli vērojama atpalicība no Tallinas un Viļņas
FOTO. Pakistānā sprādzienā lūgšanu laikā mošejā 47 nogalinātie 24
Slaidiņš: Tankiem nāvējošākais drauds ir aviācija
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Francija un Austrālija piegādās Ukrainai artilērijas šāviņus
Piektā bronza! Latvijas kamaniņbraucējiem bronza komandu stafetē
23:24
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – “Skroderdienas Silmačos” izrāda jaunā manierē
23:14
1933. gada 30. janvārī. Vara Hitlera rokās
23:04
FOTO. Šefpavāru uz uguns gatavots ēdiens un īpašā godā celtas ķimenes – aizvadīts Ziemas garšu festivāls Siguldā
VIDEO. Suns aiz garlaicības izgrauzis caurumu un izbāzis galvu caur ārdurvīm
Dažviet tie maksā naudu, citviet ir par brīvu – pircēji nesaprašanā par salātu iepakojuma traukiem veikalos 1
Streips: “Saskaņa” vismaz paredzamajā nākotnē nekur nepazudīs
Sociālantropologs: Daļa sabiedrības cīņā ar Krieviju ir gatava kļūt tāda pati 29
Naktī brīžiem lietus, sniegs, uz ceļiem atkala. Kāda būs otrdiena?
Diemžēl Ukrainas pusē labiem cilvēkiem ir jāiet bojā, lai apturētu neliešus, tā Latvijas vēstnieks Ukrainā 42
SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 3
Pretēji plānotajam, vēl nav izdevies atjaunot portāla “Latvija.lv” darbību 28
Ja cilvēks vēlas dzīvot Latvijā un viņam nav medicīnisku argumentu – viņam ir jākārto latviešu valodas eksāmens, tā Vītola 17
Skačkovs: Levita ideja par tribunāla veidošanu ir daļa no priekšvēlēšanu kampaņas 45
Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
“Viņā atklājās augstākā līmeņa diplomāts,” Gordons atzīst, ka Zelenskis kara laikā parādījis sevi no vislabākās puses 38
Tas prasīs tikai minūti… Bijušais britu premjers Boriss Džonsons saņēmis Putina draudus 46
Austrijā vīna pagrabā atrasti seši bērni, kurus tur turējis sazvērestības teoriju piekritējs
ST vērtēs valdības lēmumu, kas pavēra iespējas izcirst jaunākus mežus 1
Centrālapkures nav, bet “Rīgas namu pārvaldnieks” liek maksāt par apkures iekārtu remontu 43
“Gāze noteikti atradīsies, bet par kādu cenu!” Pamazām jāsāk domāt par nākamo apkures sezonu
“SOK ir kara, slepkavību un iznīcināšanas veicinātāja,” Ukrainas prezidenta biroja padomnieks skarbi par SOK
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Vai ir iespējama Suvalku koridora okupēšana? “Var cilvēki gulēt mierīgi”, tā Slaidiņš
Ne visi cilvēki ar zemiem ienākumiem var saņemt sociālo palīdzību. RD pārstāvis skaidro, kādās situācijās to atsaka 16
Par gada vārdu kļūst okupeklis, bet par savārstījumu – Maira Brieža izteikums
Mandeļu miltu, šokolādes, kartupeļu… Neierastas vafeļu receptes!