Trampa solījumu sabrukums 125
Trampa agrākā dedzība, kas izpaudās kā aicinājumi uz pamieru un draudi ar sankcijām, ir izplēnējusi. Pagājušajā nedēļā viņš piedāvāja doties uz Turciju sarunām, ja Putins piekristu, taču Krievijas līderis nosūtīja zema līmeņa delegāciju, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atteicās piedalīties, uzskatot to par necieņu.
Sarunas beidzās ar vienošanos par karagūstekņu apmaiņu, bet bez progresa pamiera jautājumā.
Pirmdien Tramps vairs nepieminēja nekādas sankcijas. Uz jautājumu, kāpēc viņš nav ieviesis jaunas sankcijas, lai piespiestu Maskavu pie miera līguma, kā iepriekš draudējis, Tramps atbildēja: “Tāpēc, ka es domāju, ka ir iespēja kaut ko panākt, un, ja jūs to darāt, jūs varat arī padarīt situāciju daudz sliktāku.”
Šāda nostāja kontrastē ar Eiropas līderu lēmumu pastiprināt sankcijas pēc Trampa zvana Putina, kā paziņoja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs X ierakstā.
Eiropas un Ukrainas dilemmas
Eiropas līderi, kuri cerēja, ka Tramps saglabās stingru nostāju pret Krieviju, tagad saskaras ar nenoteiktību. Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs un citi 16. maijā piedalījās zvanā ar Trampu, apspriežot nepieciešamību pēc beznosacījuma pamiera.
Tomēr Trampa atteikšanās no vadības lomas liek Eiropai meklēt alternatīvas, lai atbalstītu Ukrainu, iespējams, palielinot militāro un finansiālo palīdzību.
Zelenskis, kurš svētdien Romā tikās ar ASV viceprezidentu Dž.D. Vensu, uzsvēra, ka “Ukraina ir gatava veikt ātrākos iespējamos soļus, lai panāktu patiesu mieru”. Viņš brīdināja, ka Trampa atkāpšanās no sarunām būtu “postoša”, uzsverot, ka ASV atbalsts ir kritiski svarīgs Ukrainas izdzīvošanai.
