“Trillera cienīgi notikumi Halovīna vakarā” – sievietei Ikšķiles mežu tumšajā posmā nācies pieredzēt kaut ko patiesi baisu 0
Kamēr Halovīna vakarā dažādās Latvijas pilsētās un nostūros bērni cītīgi gatavoja maskas, lai dotos saldumu “medībās”, kādai soctīkla “Threads” lietotājai dzīve pati sarūpēja ainu, kas atgādina trillera cienīgu sižetu. Viņa, braucot Ogres virzienā, Ikšķiles mežu tumšajā posmā pamanīja cilvēku rāpus, taču ar to viss nav beidzies…
“Trillera cienīgi notikumi mani piemeklēja Halovīna vakarā. Diezgan lielā ātrumā braucot Ogres virzienā, kaut kur Ikšķiles mežu tumšajā posmā pamanīju šosejas malā cilvēku rāpus. Kamēr noreaģēju un nobraucu malā, kāds gabaliņš bija. Diezgan intensīva mašīnu straume turpināja plūst garām,” sieviete iesāk stāstu vietnē “Threads”.
Viņa neko gudrāku kā kāpt ārā un iet skatīties nav varējusi iedomāties, jo pirmā doma bijusi, ka cilvēkam noteikti vajag palīdzību. “Pēc gabaliņa sāku domāt – a ja nu viņš man uzbrūk?” soctīklotāja atminas.
“Mierināju sevi, ka esmu intensīvas šosejas malā un… nu jā, gan jau kāds apstāsies. Tā kā man nav ne jausmas, cik nobraucu, kamēr apstājos, pēc laba gājiena sapratu, ka nav jēgas tumsā ar telefona lukturīti mēģināt ko atrast, griezos atpakaļ, zvanīju policijai.
Pretī nāca jauna sieviete ar lukturīti un jautājumu: “Jūs arī viņu redzējāt?” Viņa apstājusies, jo redzēja, ka es apstājos, jo pašai šķitis, ka rēgojas,” viņa dalās pieredzētajā.
Policijai bijis vien divu cilvēku teiktais, jo neko vairāk darīt abas nav varējušas. Policija vēlāk atzvanījusi, lai paziņotu, ka izbraukājuši un neko nav atraduši.
Sieviete soctīklu ierakstā pateicas gan Valsts policijai par darbu, gan otrai sievietei, kura nepalika vienaldzīga un arī piestāja. Tāpat viņa cer, ka cilvēks, kas bija redzams rāpus, ir mājās drošībā.
Kā ziņo aģentūra LETA, parasti Halovīnā ir ierasts ģērbties maskās, un viens no tradicionālajiem masku elementiem ir ķirbis. Bērni un jaunieši pārģērbjas jocīgās vai šausminošās maskās un apstaigā kaimiņus, nedaudz pabiedējot viņus un pieprasot saldumus, riekstus vai citas uzkodas. Ja tas tiek liegts, apciemojamos pamatīgi sabiedē.
Halovīns ir vieni no senākajiem svētkiem, kuru saknes sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē, un kuru attīstību ir ietekmējušas daudzu tautu tradīcijas.
Senos laikos tagadējās Lielbritānijas un Ziemeļfrancijas teritorijas apdzīvoja ķelti, kuri pielūdza dabu un dažādus dievus, no kuriem galvenais – Saules dievs – noteica gan cilvēku darba un atpūtas brīžus, gan zemes auglības un miega laiku. 1. novembrī, kas iezīmēja saules sezonas beigas un aukstā laika sākumu, tika svinēts Jaunais gads.
Naktī uz 1. novembri druīdu priesteri svētozolu birzīs kūra augstus ugunskurus, bet no rīta izdalīja oglītes ļaudīm, lai nevienā mājā netrūktu siltuma un lai māju sargātu no ļauniem gariem. Svētki tika svinēti trīs dienas, un ļaudis tērpās maskās, kas darinātas no lapām, zariem, salmiem, dzīvnieku ādām, kauliem un ragiem.
Turpmākajos gadsimtos Halovīnu spēcīgi ietekmēja kristīgā ticība. Lai izskaustu pagānu rituālus, baznīca 1. novembri pasludināja par saviem svētkiem – Visu svēto dienu. Tomēr kristietībai neizdevās izspiest vecos ieradumus, un galu galā visi svētki saplūda vienkopus.
Mūsdienās ASV bērni staigā no vienām durvīm pie otrām un prasa saldumus. Paraža uzplaukusi ASV un pirmo reizi aprakstīta pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Kādreiz Halovīna laikā ASV bija izplatīta ietērpšanās dažādos kostīmos, ko nereti pavadīja vandālisms, kas izpaudās kā privātīpašuma bojāšana un dzīvnieku un cilvēku savainošana. Vandālisma pamatā bija citi svētki, kurus sev līdzi atveda īru imigranti un kuri ir līdzīgi 1. aprīlim, kad drīkst izstrādāt dažādus jokus un mazas ēverģēlības, aizbildinoties, ka tās paveikuši elfi.
Aptuveni 1920. gadā tika nolemts, ka šādām postošām izdarībām jādara gals, un tas tika risināts ar bērnu palīdzību. Bērnus sūtīja pie namsaimniekiem un veikalu īpašniekiem, kuri viņiem izsniedza saldumus un tā kavēja nemiernieku pulcēšanos. Tradīcija nonākusi arī līdz mūsdienām.
Visu svēto dienas priekšvakars ir pasākums, kurā ļaudis dalās ēdienā un dzērienā ar svešiniekiem.
Latviešiem ir līdzīgi svētki – Mārtiņi, kas ir gada ražības un auglības simbols, aktīvā laika beigas un klusā laika sākums dabā. Ar Mārtiņiem sākas budēļu laiks un notiek masku gājieni.
