Atjaunotā grāvīšu sistēma un nopļautais zālājs Zilo kalnu pakājē – Dāvidpļavā.
Atjaunotā grāvīšu sistēma un nopļautais zālājs Zilo kalnu pakājē – Dāvidpļavā.
Foto – Raits Čakstiņš

Trīs aizsargājamās teritorijās atjauno dabiskās pļavas 1

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ar Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) atbalstu 2014. gada pavasarī uzsāka īstenot projektu par dabisko zālāju apsaimniekošanas plānu ieviešanu trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – Slīteres nacionālajā parkā, Teiču dabas rezervātā un Krustkalnu dabas rezervātā, portālam LA.lv pastāstīja DAP eksperte Evija Lakotko.

Reklāma
Reklāma
Dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā ir panākuši neiedomājamo – pasaules lielākajai naftas valstij sāk pietrūkt benzīna
Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis: Krievijas varētu ieņemt Baltijas valstis septiņu dienu laikā
Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ 22
Lasīt citas ziņas

Slīteres nacionālajā parkā apsaimniekošanas darbi šobrīd pabeigti – renovēts 200 metrus garš novadgrāvīšu posms, lai novērstu zālāja pārpurvošanos un nopļauts zālājs 2,5 ha platībā.

Teiču dabas rezervātā un Krustkalnu dabas rezervātā apsaimniekošanas darbi vēl turpinās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Evija Lakotko skaidro, ka projekta īstenošana ir nozīmīga, lai saglabātu vienu no šobrīd retāk sastopamajiem Latvijas biotopiem – dabiskos zālājus. “Pēdējo 15-20 gadu laikā Latvijā simtkārt samazinājušās zālāju platības – pirms pusgadsimta tie vēl aizņēma ap 30% no Latvijas teritorijas, bet pašlaik tikai 0,3%. Aptuveni 60 – 80% no niecīgajām dabisko zālāju platībām ir izzušanas stadijā,” eksperte pamato.

Slīteres nacionālā parka dabas aizsardzības plāns izstrādāts 2010.-2020. gadam, un dabisko zālāju uzturēšana, atjaunošana tajā minēta kā viens no prioritārajiem pasākumiem. Kā Latvijas, tā Eiropas Savienības mērogā šī projekta rezultāti veicinās Eiropas Padomes direktīvā “Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” iekļauto biotopu saglabāšanu.

Lakotko piebilst, ka, atjaunojot nelielo, bet daudzkārt bioloģiski augstvērtīgo zālāju platības, tiek būtiski uzlabotas šiem biotopiem raksturīgo sugu migrācijas iespējas, bet Slīteres Zilo kalnu apkārtnē šim procesam ir arī ļoti nozīmīga dažādu kukaiņu sugu aizsardzībā, jo šeit mīt daudzas ļoti retas kukaiņu sugas un dažām šī ir Latvijā vienīgā atradne.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.