“Tur tiešām jācenšas, lai nedabūtu 10%!” Šadurski izbrīna, kā var izkrist eksāmenā 0
Pamatizglītībā šogad saņemti un novērtēti 51 599 centralizēto eksāmenu darbi. No 324 apelācijām rezultāts mainīts 123 gadījumos, pusē no tiem – par vienu līdz diviem procentpunktiem. Deviņos gadījumos tika izsniegti sertifikāti, jo apelāciju rezultātā sasniegts punktu skaits, lai iegūtu sertifikātu.
Lielākais punktu skaits eksāmenu vērtējumos tika mainīts gadījumos, kad
skolēni atbildes ierakstījuši uzmetumu lapā, VIAA nosūtīts nepilnīgs eksāmena darbs vai izglītības iestāde sistēmā ievadījusi nepilnīgu informāciju.
Par 2024./2025.mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātiem kopumā gan pamatizglītībā, gan vidējā izglītībā saņemtas 2213 apelācijas. Eksāmena vērtējums mainīts 795 gadījumos, kā arī izsniegti papildus 48 sertifikāti, jo sasniegts minimālais eksāmenā iegūstamais punktu skaits.
“Procents it kā nav milzīgs, bet labotāju ir daudz, labošanas darbu ir daudz, un, acīmredzot, darbs ir izdarīts pavirši. Cita secinājuma man nav,” raidījumā “Preses klubs” pauda Kārlis Šadurskis, profesors un partijas “Vienotība” biedrs.
Runājot, piemēram, par matemātikas eksāmenu formu un vērtēšanu, Šadurskis atzīst, ka arī šeit vērtējumi var būt neobjektīvi:
“Tu paskaties — atbilde nepareiza, nulle punktu! Bet, ja labotājs būtu aplūkojis, kā bērns ir risinājis, risinājuma gaitu, kas ir pareizā virzienā, tur varētu piešķirt kādu papildu punktu.”
Šādam aspektam politiķis aicina pievērst uzmanību.
Šadurski šajā kontekstā izbrīna kas cits — kā vispār var neizturēt matemātikas eksāmenu? “Es pats reiz veicu eksperimentu. Matemātikas eksāmens sastāv no trim daļām — pirmajā daļā ir vienkāršs izvēles princips. Nelasot tekstu, apvilku visas A atbildes, domādams, ka kādai atbildei jābūt pareizai. Es šo daļu nokārtoju pozitīvi, neizlasījis nevienu vārdu no eksāmena teksta. Pie B un C daļām es nemaz neķēros,” stāsta Šadurskis.
“Tur tiešām ir jāpacenšas, lai nedabūtu 10% eksāmenā,” rezumē profesors.
