Pastāv trīs turbulences veidi: 0
– Termiskā turbulence – rodas ap mākoņiem un pērkona negaisiem, to var paredzēt un no tās izvairīties.
– Mehāniskā turbulence – veidojas kalnu grēdu tuvumā, arī to var prognozēt.
– Skaidra gaisa turbulence – parādās pēkšņi, bez brīdinājuma, pat mierīgos laikapstākļos, un tāpēc ir īpaši bīstama.
Skaidra gaisa turbulence kļūst arvien izplatītāka klimata pārmaiņu dēļ, kas izraisa gaisa temperatūras paaugstināšanos un maina atmosfēras plūsmas, paplašinot turbulences zonas.
Turklāt pērkona negaisi, kas veicina termisko turbulenci, kļūst biežāki – ASV pētījumi liecina, ka par katru 1°C globālās temperatūras pieaugumu zibens spērienu skaits palielinās par 12%.
Turbulences pieaugums skaitļos
Ziemeļatlantijas maršrutā, kas ir viens no noslogotākajiem gaisa ceļiem starp Apvienoto Karalisti, ASV, Kanādu un Karību reģionu, turbulence ir ievērojami pieaugusi:
– Spēcīga turbulence: +55% (līdz 30 stundām gadā).
– Mērena turbulence: +37% (līdz 96 stundām gadā).
– Viegla turbulence: +17% (līdz 547 stundām gadā).
Arī citos reģionos – Austrumāzijā, Ziemeļāfrikā, Klusā okeāna ziemeļos, Ziemeļamerikā un Tuvajos Austrumos – turbulence kļūst biežāka.
