Manskis: “Doždj” atrodas kopā ar latviešiem, ukraiņiem, poļiem vienā armijā, kas pretojas Krievijas agresijai 34

TV24 speciālizlaiduma intervijā Armands Puče iztaujāja Latvijā dzīvojošo dokumentālā kino režisoru Vitāliju Manski, kurš Krievijā izsludināts meklēšanā, par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu anulēt Krievijas neatkarīgās programmas “Doždj” apraides atļauju pagājušā gada  8.decembrī, kad “Doždj” bija jāpārtrauc raidīšana Latvijas teritorijā.

Reklāma
Reklāma
“Tu padarīji mana desmitgadīgā dēla dienu neaizmirstamu!” Ādažos kāds svešinieks no sirds iepriecinājis zēnu, kurš nupat nopircis makšķeri
“Es nerunāju latviski!” Tūrists no Šveices, kurš apguvis latviešu valodu, sašutis, ka vairākās kafejnīcās nevar veikt pasūtījumu valsts valodā 158
13 noslēpumi, kas franču sievietēm ikdienā ļauj izskatīties tik satriecoši 11
Lasīt citas ziņas

Uz Pučes jautājumu, vai nebija dīvainas izjūtas vai bail uz to skatīties, režisors Manskis sacīja: “Es uzskatu, ka tas nav pareizi. Es uzskatu, ka tas nav pareizi attiecībā pret pašu Latviju. Tāpēc tagad, kad notiek karš Austrumu frontē, visi, kuri stāv demokrātijas pusē –  viņi atrodas vienā armijā. Un “Doždj” atrodas kopā ar latviešiem, ukraiņiem, poļiem vienā armijā, kas pretojas Krievijas agresijai.”

“Bet ir jāsaprot, ka Polijas mediji vai Latvija mediji nav spējīgi sarunāties ar Krievijas auditoriju. Tāpēc, ka Krievijas auditorijai nav vēlmes klausīties Latvijas medijus, un nav arī uzticības Latvijas medijiem, tāpat arī nav kopīga “bekgraunda” [background – no angļu val.,red.]  – kopīgas pagātnes, atsauces… Nav kopīgu kaut kādu bijušo attiecību, bijušās labsirdības, bijušo cerību. Bet “Doždj” tās ir! Protams, “Doždj” Koresteļovam [Aleksejam – red.] nebija taisnība, kad viņš izrunāja savu absolūti murgaino tekstu, par ko tika pilnīgi taisnīgi atlaists no kanāla skaitītu stundu laikā,” pauda Manskis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat režisors intervijā turpināja teikt: “Bet, kad “Doždj” raidījumu vadītāji pārsakās un izsaka vārdu salikumu – “mūsu armija”, ziniet, es pat, atrodoties Ukrainā, filmējot savu filmu “Austrumu fronte”, atrodoties cilvēku lokā, kuru bērni karo, kuri paši karo, es varēju kaut kā pārteikties – “pie mums”, “mēs”, ar to domājot Krieviju. Tāpēc, ka Krievijā nodzīvoju 30 gadus. Kad tu 30 gadus esi lietojis vienus vārdu salikumus, tev ir grūti pāriet pie citiem, bet tas ir privātā sarunā. Bet, kad tu vēlies pateikt mātēm, kuru bērni ir paņemti, viņiem ir iedoti ieroči un viņi ir nosūtīti uz ierakumiem nogalināt ukraiņus…Kad gribi pateikt tām mātēm: “Aizdomājaties par saviem bērniem!” – ja tu to teiksi pilnībā no ienaidnieka puses, tās mātes izslēgs televizoru, viņas tevī neklausīsies!”

“Tāpēc šeit leksika, kura Latvijā šeit skaitās pilnīgi nepieņemam, proti, Latvijā nedrīkst teikt “mūsu armija”, jo tā ir  noziedznieku armija, bet, kad tu centies pārliecināt māti, liec viņai savākt savu bērnu vai nepieļaut, lai bērns nonāk armijā, man liekas, ka šeit ir cita pieļāvumu sistēma. Citi pieļāvumi,” uzsvēra režisors Manskis.

Kā iepriekš vēstīja LETA, NEPLP 6.decembrī nolēma anulēt apraides atļauju “Doždj”, un šis lēmums stājās spēkā naktī uz 8.decembri. Lēmums par apraides licences anulēšanu tika pieņemts saistībā ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai.

Neatkarīgais televīzijas kanāls “Doždj” darbību uz laiku pārtrauca marta sākumā pēc tam, kad Krievijas Valsts dome pieņēma likumu par “viltus ziņām”. Līdz ar kanāla darbības apturēšanu tā galvenais redaktors un vairāki citi redakcijas darbinieki pameta Krieviju. “Doždj” 18.jūlijā pakāpeniski atsāka darbu, strādājot tostarp no studijas Rīgā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.