Ukraina vairs nepaļaujas uz Trampu, ASV nav uzticams partneris. Vai pasaules kārtība atkal mainīsies? 0
“The New York Times” raksta, ka Kijiva sākusi attālināties no atkarības no ASV pēc Trampa atgriešanās un faktiskās pauzes miera sarunās.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis arvien redzamāk distancē Ukrainu no ASV, ņemot vērā miera sarunu apstāšanos un Amerikas iesaistes mazināšanos, raksta “The New York Times”.
Pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā Vašingtona Kijivai vairs nav tāds partneris, kāds bija iepriekš. Tagad arī pati Ukraina arvien mazāk liek likmes uz ASV kā galveno sabiedroto.
Saskaņā ar NYT ziņoto, Zelenskis sācis publiski kritizēt ASV tādā veidā, kā vēl nesen tas būtu bijis gandrīz neiespējami.
Viņš paziņojis, ka pēc kara sākuma Irānā amerikāņu sarunvedējiem “nav laika Ukrainai”.
Kijiva nav apmierināta arī ar ASV lēmumu apturēt daļu sankciju pret Krievijas naftu un spiedienu uz Ukrainu jautājumā par teritoriālām piekāpēm.
Šīs atklātības iemesls ir vienkāršs: Ukraina kļuvusi pašpietiekamāka. Kara gados Kijiva strauji palielinājusi savu aizsardzības ražošanu un tagad vairs nav tik kritiski atkarīga no amerikāņu ieročiem.
“Transatlantiskā dialoga” prezidents Maksims Skripčenko uzskata, ka pat ASV piegāžu pārtraukšana Ukrainai vairs nebūtu tāda mēroga katastrofa kā iepriekšējos gados. Pēc viņa teiktā, šis vairs nav Baidena laikmets, kad Kijiva tik ļoti bija atkarīga no amerikāņu resursiem.
Visgrūtāk būtu aizstāt amerikāņu izlūkošanas atbalstu. Taču arī šajā jomā Ukraina meklē Eiropas alternatīvas.
NYT vērtējumā Zelenska rīcība līdzinās citu Eiropas līderu uzvedībai, kuri pakāpeniski attālinās no Trampa. Ukraina gatavojas nākotnei, kurā karš var ilgt ilgāk, bet ASV palīdzība būs mazāka un mazāk prognozējama.
Izdevuma galvenais secinājums ir skarbs: Kijiva vairs negaida, ka Vašingtona izšķirs kara iznākumu. Ukraina veido stratēģiju tā, it kā tai nāktos izturēt Krieviju ar mazāku ASV atbalstu un bez ilūzijām par Trampu.
