Ušackis par kājnieku mīnām: “Neviens jau nenāks tagad ar kājām iekšā un nemēģinās līdz Rīgai atnākt!” 86
“Es domāju, ka tas tagad ir tāds politiskais populisms, – nāk vēlēšanas. Katrreiz, kad nāk vēlēšanas, mēs izraujam kaut kādu kontekstu,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” savu komentāru iesāka atvaļināts Latvijas armijas kapteinis, basketbola aģents Raivis Ušackis, diskutējot par to, vai Latvijai vajag vai nevajag izstāties no Otavas konvencijas, kas paredz kājinieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu.
“2014.gadā bija iebrukums Ukrainā un visiem bija skaidrs, ka kaut kas ir jāsāk stiprināt un darīt. Un mēs līdz šim laikam uz robežas neko neesam darījuši! Mēs esam izveidojuši kaut kādu mistisku obligāto dienestu: paralēli mums iet divas programmas – profesionālais un obligātais dienests ar pilnīgi identiskām progammām, tērējam ap 20 līdz 30 miljoniem eiro. Tagad mēs spriežam par kājnieku mīnām,” norādīja atvaļināts Latvijas armijas kapteinis Ušackis.
Ušackis vērsa TV24 raidījumā uzmanību uz to, ka kājnieku mīnas ir tik “maza sastāvdaļa” drošībai kā tādai.
“Neviens jau nenāks tagad ar kājām iekšā un nemēģinās līdz Rīgai atnākt! Skaidrs, ka mums ir jūra, mums ir jūras mīnas, mums ir gaisa desants…Viss šis te – tas ir tāds globāls, ieskaitot arī to jautājumu par Rēzekni, kāpēc mums nav bāzes Latgalē? Kāpēc tās nav, nevis – kad tās būs?! Kāpēc mēs tagad runājam, kad karš jau iet nezin kurā fāzē?” tā retoriski “Preses klubā” jautā Ušackis, runājot par valsts aizsardzības pasākumiem Latvijā pret naidīgi noskaņotām kaimiņvalstīm.
Tāpēc viņam liekas, ka šī Otavas konvencija ir ANO konvencija.
“Mēs esam kaut kādu organizāciju sastāvdaļa, Mums šeit ir sabiedrotie – kanādieši. Mēs tā vienkārši nevaram teikt – mēs stājamies, mēs nestājamies…Mums ir stratēģiskie partneri. Šis jautājums ir tik mazsvarīgs uz tā visa fona…Re kur, mums ir iepirkums par pārtiku, par ko daudz neviens nerunā, ka pārtikas iepirkuma devas bija paredzētas karadarbībā – kā mēs barosim karavīrus, kur būs tās noliktavas? Mēs tagad runājam par kaut kādām kājnieku mīnām, nu, tas ir 1% no kopējā aizsardzības plāna,” tā TV24 raidījumā skaidroja Latvijas armijas kapteinis, basketbola aģents Ušackis, apspriežot aktuālo tematu, vai Latvijai būtu vai nebūtu jaizstājas no Otavas konvencijas.
Jau ziņots, ka opozīcijas pārstāvju vadītās Saeimas Ārlietu un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas plāno sākt dialogu ar Lietuvu un Igauniju parlamentārā līmenī, vai Baltijas valstīm būtu jāpaliek Otavas konvencijā, kas paredz kājinieku mīnu lietošanas un ražošanas aizliegumu, vēstīja LETA 24.janvārī.
Turklāt Aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) uzdevumā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) veikuši izvērtējumu par iespējamo Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas un aicina izstāšanos neatbalstīt. Arī Sprūds uzskata, ka patlaban nav militāra un starptautiska pamatojuma izstāties no minētās konvencijas, kas aizliedz izmantot nevadāmas kājnieku mīnas.
Arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) paziņojusi, ka NBS skaidri izteikušies par iespēju izmantot prettanku mīnas un no distances vadāmās mīnas, tāpēc pašlaik nav nepieciešams izstāties no Otavas konvencijas.
Tikmēr sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” turpinās parakstu vākšana par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas. Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemtas, pirmkārt, “nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas”. Latvija šai konvencijai pievienojās 2005.gadā.
Iniciatīvas pārstāvis Atis Stankevičs vēlas, lai Latvija reālistiski izvērtētu tās militārās aizsardzības stratēģiju un sevišķi šajos draudīgajos apstākļos pārskatītu valsts dalību Otavas konvencijā. Viņaprāt, tas būtu efektīvs un pamatots solis Latvijas valsts aizsardzībai.
