Uzbekistānā pret latviešiem 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Iepriekšējās nedēļas nogalē Uzbekistānā norisinājās starptautiskas spēkavīru sacensības, uz kurām bija uzaicināts latvietis Dainis Zāģeris un kā pasākuma vadītājs – Māris Šveiduks. Taču nedēļu pirms tam augstu stāvošs valdības ierēdnis pateicis, ka latvieši nav vēlami, tādējādi dalība viņiem tika liegta.
Prasīja kukuli
Mači Uzbekistānā notika Starptautiskās spēkavīru federācijas (WSF) paspārnē – šī organizācija 2007. gadā dibināta Latvijā, šobrīd no sešiem valdes locekļiem trīs ir Latvijas pārstāvji – Vladislavs Redkins (viņš arī ģenerālsekretārs), Māris Šveiduks un Vadims Punegovs. Konkrētās sacensības organizēja Uzbekistānas cilvēki, iesaistoties valdības cilvēkiem, un tieši varas gaiteņos arī tika pieņemts lēmums nepieļaut latviešu dalību.
“Tūrisma un kultūras mantojuma ministra vietnieks Timurs Mirzajevs pateica: jūs esat latvieši, viss – uz redzēšanos. Sarakstā paliku es viens, arī negribēju braukt, tomēr nolēmām, ka būs labāk, ja ieradīšos.
Mums teica, ka tas esot ministra norādījums, bet, esot Uzbekistānā, viņam jautāju par šo situāciju, atbildēja, ka tādas muļķības nav teicis un vispār nav bijis lietas kursā par notiekošo. Ministram jau nav jālemj par sacensību dalībniekiem. Tātad vietnieks pats gribēja izcelties. Ministrs tieši esot atbalstījis mūsu dalību un savu vietnieku nosauca par idiotu,” “Latvijas Avīzei” sacīja Vladislavs Redkins.
Kāpēc vienam augstu stāvošam valdības ierēdnim bija pretenzijas pret latviešiem, esot grūti tikt skaidrībā. Viena no versijām, ka uzbeki vēlējušies, lai uzvar ukraiņu sportists, bet titulētais Dainis Zāģeris varētu izjaukt šos plānus, tāpēc viņu vajadzēja noņemt no trases. “Daiņa vietā paņēma 90 kilogramus smagu japāni, kurš pirmajā disciplīnā guva savainojumu. Organizatori izmantoja to, kas notiek Ukrainā, kaut kādu savu mērķu dēļ. Beigās gan ukraiņi nemaz neaizbrauca uz mačiem,” teica Redkins.
Vēl viena interesanta detaļa – Mirzajevs apmaiņā pret to, ka sacensību rīkošanai tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi, prasījis no Vladislava Redkina kukuli, proti, iekļaut viņu oficiālo personu sarakstā, kam pienāktos atalgojums – ap diviem tūkstošiem ASV dolāru. Pasākuma kopējais budžets bijis ap 100 tūkstošiem. “Es viņu iekļāvu sarakstā, taču viņi pēc tam ar uzbeku, organizācijas prezidentu (Ravšankonu Djuraevu) par kaut ko sastrīdējās. Tur nevar saprast, kā viņi viens pret otru attiecas, strīdas un samierinās,” norādīja Redkins.
Vērsīsies pie abu valstu valdībām
Uzņēmējs, fitnesa leģenda Māris Šveiduks pārsteigts par uzbeku rīcību, jo iepriekšējā reizē šajās sacensībās vēsturiskajā Hivas pilsētā 2019. gadā viņš bija vadītājs un vietējie bijuši apmierināti, ka spēja komunicēt trijās valodās: “Žēl, ka tas notika nedēļu pirms sacensībām, cilvēki gatavojas, bet pēdējā brīdī atsaka. Varbūt negribēja, lai Zāģeris uzvar, lai gan spēka vīru sacensībās neko nevar prognozēt. Ap viņa dalību bija stīvēšanās. Dainis ir ļoti titulēts, tā būtu laba reklāma organizatoriem. Nekādu strīdu mums nebija, sarakste un beigās pateica, ka budžets mums nav apstiprināts. Bijām gatavi paši nosegt izdevumus, lai tikai aizbrauc un startē, bet arī šāds variants negāja cauri.”
Latvijas puse rakstīs vēstuli Uzbekistānas tūrisma un kultūras mantojuma ministram ar lūgumu paskaidrot vietnieka lēmumu svītrot no dalībnieku saraksta latviešus. Kopiju paredzēts nosūtīt arī Latvijas Ārlietu ministrijai. “Tā ir ļoti nekorekta, idiotiska rīcība attiecībā pret Latviju, mēs sagaidām atvainošanos. Riebīgākais, ka pateica tieši par to, ka jūs no Latvijas. Cilvēks ar galvu nedraudzējas. Iespējams, uzbeks zaudēs WSF prezidenta amatu,” Vladislavs Redkins nevēlas šo krupi vienkārši norīt.
Pirmais kurvītis karjerā
Dainis Zāģeris atzina, ka pēc uzaicinājuma piedalīties sācis gatavoties sacensībām un pēcāk saņemt no organizatoriem atteikumu nav ētiski: “Īsto iemeslu tā arī nesapratu, jo parasti tā nenotiek – pirms mēneša uzaicina un tad pēkšņi tāds pavērsiens. Ar tādu lietu saskaros pirmo reizi karjerā. Paskatoties dalībnieku sarakstu – iespējams, ka negribēja, lai Latvijas pārstāvis uzvar. Es no spēkavīriem biju atgājis, sāku gatavoties boksam, MMA (jauktā cīņas māksla). Tad atkal mainīju programmu, centos sasniegt pēc iespējas labāku formu, laika nebija daudz, bet cīnīties noteikti varēju.”
40 gadus vecais Zāģeris norāda, ka spēkavīru ikdiena ir traumas, arī pagājušajā gadā no tām nav izdevies izvairīties, tāpēc viņš sliecas uz to, ka šīs durvis jāver ciet un jāver vaļā citas: “Tas nav galīgs un neatgriezenisks lēmums, vēl svārstos, lielākiem spēkavīru mačiem būtu ar mieru gatavoties. Pagaidām nav plāna, kad varētu būt boksa vai MMA cīņa, tikai gatavojos. Taču, ja es pieņemu šo lēmumu, tad ar domu, ka eju ringā. Grūti atrast pretiniekus, smagajā svarā nav lielas izvēles.”
