Vācijā apspriež imigrācijas likumu 0
Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) septembrī apspriedīs jauna, visaptveroša imigrācijas likuma pieņemšanu, lai gan daudzi partijas biedri pret to iebilst, apgalvojot, ka pašreiz spēkā esošās normas ir pietiekamas.
CDU pārstāvis apstiprinājis žurnāla “Der Spiegel” izplatīto ziņu, ka konservatīvie septembrī sāks debates par jaunu imigrācijas likumu un savu nostāju šajā jautājumā saskaņos decembrī gaidāmajā partijas kongresā. Diskusijām par pamatu kalpos ziņojums, kuru CDU darba grupa publicēja jūlija sākumā un kurā pirmo reizi atzīts, ka Vācija esot “imigrācijas valsts”. Iepriekš gan CDU, gan tās Bavārijas meitaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU) – kategoriski uzstāja, ka Vācija nav ieceļotāju valsts. CDU/CSU bija grūtības noformulēt savu attieksmi pret imigrāciju, lai gan valstij trūkst kvalificēta darbaspēka.
Arī kanclere Merkele ilgāku laiku svārstījās, vai Vācijai ir nepieciešams jauns imigrācijas likums. Taču apliecinot, ka konservatīvo viedoklis sācis mainīties, nesen notikušajās CDU 70. gadadienas svinībās Merkele norādīja, ka “Vācija ir otrs populārākais imigrantu galamērķis”, taču kristīgie demokrāti nevēlas par to īpaši runāt. Merkele atturējās izteikt tiešu atbalstu jaunam imigrācijas likumam, ko gada sākumā ierosināja partijas ģenerālsekretārs Pēters Taubers, kura ierosinājums izraisīja stipru citu partijas biedru pretestību. Iebildumus izteica arī iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs. Sociāldemokrāti, kas šobrīd ir CDU/CSU koalīcijas partneri, kā arī opozīcijā esošā Zaļo partija jau sen iestājas par imigrācijas likuma pieņemšanu.
Divas Vācijas federālās zemes kārtējo reizi pieprasījušas Berlīnei papildu naudu, lai tiktu galā ar nekontrolēto patvēruma meklētāju pieplūdumu. Šlēsvigas-Holšteinas premjerministrs Torstens Albihs un Bavārijas iekšlietu ministrs Joahims Hermans uzskata, ka Berlīnei ir jāpiešķir vairāk naudas mitekļu būvniecībai patvēruma meklētājiem. Mājokļu tirgus dažos apgabalos jau tā ir saspringts, un nepieciešami ieguldījumi, lai izvairītos no problēmām, kuras rada patvēruma meklētāji, kas Vācijā paliks uz pastāvīgu dzīvi, uzsvēris Hermans. “Federālajai valdībai ir savi vārdi jāpārvērš rīcībā un ievērojami jāpalielina finansējums zemju mājokļu programmām vismaz līdz diviem miljardiem eiro gadā,” piebildis Bavārijas ministrs.
Berlīne jūnijā apsolīja dubultot atbalstu zemēm un pašvaldībām patvēruma meklētāju izmitināšanai, iepriekš paredzēto summu palielinot līdz miljardam eiro. Valdība arī apsolījusi, ka, sākot ar 2016. gadu, tā uzņemsies pastāvīgu līdzdalību zemju izdevumu segšanā. Galīgais lēmums par šiem priekšlikumiem gaidāms rudenī, taču Albihs jau tagad norādījis, ka ar to nepietiek. Viņš uzsvēris, ka viens miljards būs pārāk maz, lai segtu tās summas, kas būs nepieciešamas. Tiek lēsts, ka šogad Vācijā nelegāli ieradīsies vismaz 400 000 imigrantu, kas pieprasīs patvērumu, taču jau esošais bēgļu daudzums arvien biežāk izraisa vietējo iedzīvotāju protestus arvien lielākā skaitā zemju.
