Vai bankām būtu jānāk pretī kredītņēmējiem, nepalielinot “Euribor” likmi? “Mēs viņus piespiedīsim,” tā Krištopans 59

Vai bankām būtu kaut kādā veidā jānāk pretī kredītņēmējiem, piemēram, jāpiedāvā nepalielināt Euribor likmes? Šāds jautājums tika uzdots TV24 raidījuma “Ziņu top” viesim Vilim Krištopanam, 14. Saeimas deputātam (LPV).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties
Ukraina pazemo Putinu, pārkāpjot vienu “sarkano līniju” pēc otras
14 iecienīti produkti, kuru sastāvā ir vielas, kas var veicināt vēža veidošanos 3
Lasīt citas ziņas

“Es domāju, ka mēs piespiedīsim kopīgi uz jaunajiem līgumiem kreditēt citādāk – mēs viņus piespiedīsim, bet ne jau ar kaut kādu uzņēmumu nodokli, Šola politiķis.

Vai Krištopanam ir pārliecība, ka neradīsies ļoti lielam mājsaimniecību skaitam maksātnespēja, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī. 2009. gads bija katastrofa – cilvēki brauca prom, jo viņi vienkārši nespēja maksāt kredītus?

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mums ir grūtības, biznesam ir reālas grūtības. Ja tev ir kredīti par pieciem miljoniem, tad tev ir strauji pieaugusi kredītu izmaksa. Bet, piemēram, mājsaimniecībai, kura ir nopirkusi dzīvokli, kur abi divi vairāk vai mazāk pelna, kuriem arī inflācijas algas pieaugums ir, tad viņiem maksājums 500 vai 600 eiro – nav nāvējošs. Protams, ka ir grūti, visiem ir grūti,” komentē Krištopans.

Politiķis šajā jautājumā piekrīt Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazāka kungam, ka ar bankas virspeļņas nodokli būs vairāk mīnusu un neko neuzlabosim. “Lietuvas variants ar solidaritātes maksājumu ir vienkārši paķert naudu budžetam!”

Ašeradens: Bankām piemērotais UIN režīms nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts – straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Reklāma
Reklāma

Finanšu ministrs norāda, ka iespaidīgie banku peļņas rādītāji apvienojumā ar kūtro kreditēšanu un vajadzību segt augošās valsts drošības izmaksas gan valdībā, gan sabiedrībā aizsāka diskusiju par nepieciešamību veikt nodokļu politikas izmaiņas. Vērtējot finanšu sektora samaksātos nodokļus, kopš 2017.gada to īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos ir būtiski samazinājies – no 183,5 miljoniem eiro 2017.gadā līdz 121 miljonam eiro 2022.gadā, taču vidējās banku UIN iemaksas piecu gadu laikā ir bijušas 500 000 eiro gadā. Ašeradens uzsver, ka tas nav samērīgi pret iespaidīgo banku peļņu, kas šā gada pirmajos sešos mēnešos ir 2,6 reizes lielāka nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.