“Vai kāds ierosina sliedes nojaukt?” Strautiņš par nākotni pēc kara 0
Vai Latvijai būtu jāsaglabā tranzīta infrastruktūra arī pēc kara beigām, ja nākotnē mainītos situācija Krievijā un reģionā atkal varētu pieaugt kravu plūsmas? Uz šo jautājumu TV24 raidījumā “Naudas cena” komentāru sniedz bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.
Viņš uzsver, ka jautājums ir ļoti hipotētisks, taču dzelzceļa nojaukšana neesot reāls scenārijs.
“Nē, vai kāds ierosina dzelzceļus nojaukt?” saka Strautiņš, norādot, ka, lai gan dzelzceļa infrastruktūra šobrīd tiek izmantota daudz mazāk nekā agrāk, tā joprojām ir daļa no Latvijas transporta sistēmas.
Ekonomists atgādina, ka savulaik dzelzceļš Baltijā bija pelnoša komerciāla struktūra, kas Eiropas Savienībā bijis diezgan neparasti. Latvijai kādreiz bijis ļoti augsts pārvadāto kravu apjoms uz vienu dzelzceļa kilometru – pēc Strautiņa teiktā, pat lielākais Eiropā.
Tas bija laiks, kad caur Latviju virzījās desmitiem miljonu tonnu kravu no Krievijas un Baltkrievijas. Šī tranzīta plūsma vēl kādu laiku saglabājās arī pēc 2014. gada, taču pēdējos gados situācija būtiski mainījusies.
Tagad, kā saka Strautiņš, Latvijas dzelzceļš vairs nav tāda pati komerciāli pelnoša sistēma kā agrāk. Viņš to raksturo kā “mierīgu, miegainu, gaudenu valdības departamentu” – līdzīgi kā daudzviet citur Eiropā.
Pēc ekonomista domām, tas nozīmē, ka dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai būs nepieciešamas subsīdijas. Vairs nevar rēķināties, ka infrastruktūru pilnībā varēs uzturēt no komerciālās kravu plūsmas.
“Skaidrs, ka tu infrastruktūru vairs nevarēsi uzturēt no komerciālās naudas plūsmas, tas būs jāsubsidē,” norāda Strautiņš.
Vienlaikus viņš neuzskata, ka Latvija varētu sākt likvidēt dzelzceļa līnijas austrumu virzienā. Pēc viņa teiktā, līnijas, kas agrāk tika izmantotas tranzītam, vienlaikus ir arī daļa no Latvijas iekšējās transporta sistēmas.
Tāpēc diskusija par to, vai infrastruktūra pēc kara beigām būtu jāsaglabā, viņaprāt, nav līdz galam precīza. Dzelzceļš nav tikai instruments kravu pārvadājumiem no Krievijas vai Baltkrievijas – tas ir arī iekšējās mobilitātes, loģistikas un valsts infrastruktūras jautājums.
Strautiņš pieļauj, ka nākotnē ģeopolitiskā situācija var mainīties, taču šobrīd svarīgākais ir saprast, ka agrākais tranzīta modelis vairs nedarbojas. Latvijai būs jāpielāgojas realitātei, kur dzelzceļš vairs nav tik pelnošs kā agrāk, bet joprojām nepieciešams.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
