Sports
Citi sporta veidi

Vai Latvijas Olimpiskajā komitejā briest revolūcija?0


Aldons Vrubļevskis LOK prezidenta amatā pavadījis četrus termiņus.
Aldons Vrubļevskis LOK prezidenta amatā pavadījis četrus termiņus.
Foto: Anda Krauze

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomiteja otrdien savā sēdē lēmusi, ka 20.martā notiks LOK Ģenerālās asamblejas pārskata – vēlēšanu sesija, kurā vēlēs gan LOK prezidentu, gan jaunu Izpildkomiteju.

Parasti LOK vēlēšanas notika pēc vasaras olimpiskajām spēlēm, taču tagad termiņš pārcelts uz pavasari, četrus mēnešus pirms Tokijas olimpiskajām spēlēm. Publiskā vidē jau izskanējuši minējumi, ka termiņš pārcelts, jo LOK pašreizējā vadība baidās no izgāšanās vasaras Olimpiādē.

Pēc 2016.gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm, kur Latvija palika bez medaļām, izmaiņas nenotika, lai gan neapmierinātie bija. Kopš 2004.gada LOK vada Aldons Vrubļevskis, kuram četros termiņos bijuši tikai divi konkurenti – 2012.gadā Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas vadītājs Jānis Kols, bet 2016.gadā bijušais distanču slēpotājs un olimpietis Roberts Raimo.

Izskanējusi neoficiāla informācija, ka Vrubļevskis varētu nekandidēt uz piekto termiņu, savukārt pašreizējā LOK vadība norāda, ka organizācijai vajadzīgs “restarts”, jo LOK Izpildomiteja darbojas nepilnā sastāvā.

Kopš decembra savu darbību LOK Izpildkomitejā ir apturējis ASV sankciju sarakstā iekļautais Aivars Lembergs, bet gada sākumā no Izpildkomitejas locekļa pienākumu pildīšanas atteicies kādreizējais Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis. Vēl iepriekš Izpildkomiteju pameta bijušais deputāts Jānis Upenieks.

Izpildkomitejā ir gan arī tādi personāži kā Kirovs Lipmans, Atis Sausnītis, Raimonds Rublovskis un Valdis Voins, kuri vairs nav attiecīgi, hokeja, volejbola, džudo un basketbola federāciju vadītāji.

“Vēlamies redzēt Latvijas Olimpisko komiteju kā modernu, inovatīvu organizāciju ar spēcīgu vadības centru – LOK Izpildkomiteju”, situāciju raksturo LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers.

“2016.gadā izveidoto LOK Izpildkomiteju atstājušas vairākas personas un tā vairs nedarbojas pilnvērtīgi. Atsevišķās sporta federācijās – basketbola, futbola, hokeja, volejbola, vieglatlētikas un džudo, notikušas vadītāju maiņas un šie sporta veidi Izpildkomitejā faktiski vairs netiek pārstāvēti.

Ir laiks atjaunot mūsu komandu, iegūt pilnvērtīgu mandātu, atbalstot sportistu gatavošanos olimpiskajām spēlēm Tokijā šajā gadā un ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā 2022.gadā, vienlaikus risinot aktuālus LOK un Latvijas sporta nozarei nozīmīgus jautājumus.”

Jaunajām amatpersonām jācīnās par sporta budžeta saglabāšanu

Tāpat LOK atgādina, ka 2021.gadā gaidāmas pārmaiņas valsts sporta pārvaldības un finansēšanas sistēmā, pie kurām Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) darbs sāksies jau aprīlī. Šobrīd paredzēts, ka 2021.gadā valsts sporta budžets samazināsies. Tāpat zināms, ka valsts noteiks ne tikai prioritātes sporta federāciju finansiālajam atbalstam no valsts budžeta, bet arī pieprasīs efektivizēt sporta organizāciju darbību un ekonomēt līdzekļus.

Jaunajām amatpersonām līdz ar to būs jācīnās, lai izmaiņas sporta nozarē ir mazāk sāpīgas.

“Tas liecina, ka arī LOK jābūt jaudīgai sporta organizācijai un jāieņem aktīva pozīcija cīņā par 2021.gada un tālāko gadu sporta budžetu. Un mums ir jānodrošina gan pilnvērtīga sporta veidu bloku un sporta atbalstītāju pārstāvniecība LOK Izpildkomitejā, gan pašas Izpildkomitejas pilnvērtīga un ražīga darbība”, atzīst Tikmers.

Savukārt Vrubļevskis norāda, ka LOK jābūt stabilam valsts sadarbības partnerim.

“Valstij, LOK personā, nepieciešams stabils un pilnvērtīgs sadarbības partneris. Tas ir visas sporta nozares interesēs”, lēmumu rīkot vēlēšanas martā pamato LOK prezidents.

Vrubļevskis arī skaidro, ka vēlēšanu termiņa pārcelšana pirms vasaras olimpiskajām spēlēm, pasaulē, jo īpaši Eiropā nav nekas unikāls.

“Nacionālo Olimpisko komiteju amatpersonu vēlēšanas pirms olimpiskajām spēlēm ir vispārpieņemta prakse Eiropā, kas pilnībā atbilst Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) ieteikumiem par labu pārvaldību sporta organizācijās. Šāda prakse ir vairāk kā 30 Eiropas valstu olimpiskajām komitejām, mūsu ziemeļu kaimiņus igauņus ieskaitot.”

Viņš gan arī piebilst, ka vēlēšanas pirms olimpiskajām spēlēm ļaus izvairīties no sakāpinātas gaisotnes un subjektīviem viedokļiem asamblejas darbā.

“Vēlēšanu sesija pirms olimpiskajām spēlēm nodrošinās, ka tā nenotiek sakāpinātā gaisotnē, kāda parasti ir pēc olimpiskajām spēlēm, kad vēlēšanu rezultātus subjektīvi un emocionāli neapšaubāmi ietekmē olimpisko spēļu rezultāti.
Saistītie raksti

Marta sesijā varēsim racionālā gaisotnē pārrunāt olimpiskās kustības un sporta nozares situāciju šobrīd, un darāmo tuvākā un tālākā nākotnē, kā arī bez liekām emocijām sarīkot objektīvākas LOK individuālo locekļu un amatpersonu vēlēšanas. Tāpat sarīkojot vienu, nevis divas sesijas gadā, ietaupīsim arī finanšu līdzekļus.”

Pēc LOK darbības atjaunošanas 1988.gadā tai bijuši divi prezidenti, no 1988. līdz 2004.gadam komitejas vadītājs bija Vilnis Baltiņš, kurš amatā pavadīja četrus termiņus, bet no 2004.gada šo krēslu ieņēmis Vrubļevskis.

Kandidātus amatam var izvirzīt olimpisko sporta veidu federācijas.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.