SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.
SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.
Publicitātes foto

Andris Lāriņš: Kredītu tirgus jau cieš no rekorda tempā un amplitūdā paaugstinātajām eiro procentu likmēm 5

Andris Lāriņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
10 produkti, kas “svilina taukus” un paātrina vielmaiņu
Prezidenta izbrauciens ar riteni pārvērties Daugavā ieslīdējušas jaunietes glābšanas misijā
Kokteilis
FOTO. 5 latviešu slavenības, kuras varētu ieņemt Latvijas prezidenta amatu, ja izvēle būtu mākslīgā intelekta ziņā 72
Lasīt citas ziņas

Matemātiski viss ir vienkārši. Kad izdevumi, un te būtiska loma ir procentu likmju kāpumam, aug straujāk par ieņēmumiem – un algu kāpums, ja kādam tāds ir, noteikti atpaliek no inflācijas –, tad, ik pa laikam saskaitot abus rādītājus, rezultāti ir negatīvi. Tā tas nevar ilgi turpināties bez sekām jeb izdevumu mazināšanas. Izdevumu mazināšanas gaidas liek prognozēt ekonomikas izaugsmes samazināšanos vai pat recesiju un cenu kāpuma apstāšanos. Bet dzīvē viss ir citādi, un eirozonas ekonomika gadu iesākusi vairāk ar pozitīviem nekā negatīviem pārsteigumiem izaugsmes ziņā.

Darba tirgus ir spēcīgs, izaugsme labāka, nekā tika prognozēts iepriekš. Pozitīvo ziņu krātuvi patērētājiem papildina ziņas, ka naftas cena šonedēļ aizdevusies zem 75 dolāriem par barelu, gāzes cena pietuvojusies 40 eiro par MWH, salīdzinot ar gadu iepriekš, globālajā tirgū nu jau zemākas ir gan metālu, gan baļķu, gan kviešu un citu izejvielu cenas. Neskatoties uz samērā strauju izejvielu cenu kritumu, kopējais inflācijas līmenis pazeminās lēnāk, nekā gribētos, un tas joprojām ir krietni virs centrālo banku noteiktajiem mērķiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tieši tādēļ, neskatoties uz to, ka šur tur finanšu tirgū vērojamas “plaisas vadzī” (ASV “Silicon Valley Bank” un “Signature Bank” krahs, Eiropas “Credit Suisse” pro­blēmas), centrālās bankas, visticamāk, nedomā mainīt savu kareivīgo nostāju procentu likmju jautājumā.

ECB lēmums šoreiz ir tieši tāds, kā tika solīts vēl februārī: “Padome nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 50 bāzes punktiem.

Tādējādi galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme tiks paaugstināta (attiecīgi līdz 3,50%, 3,75% un 3,00%), sākot ar 2023. gada 22. martu.” Arī atbilde uz tirgus dalībnieku bažām par situāciju banku sektorā ir sniegta: “Padome cieši monitorē pašreizējo tirgus spriedzi un ir gatava veikt nepieciešamos atbildes pasākumus, lai eirozonā saglabātu cenu un finanšu stabilitāti. Eirozonas banku sektors ir noturīgs, un tā kapitāla un likviditātes stāvoklis ir spēcīgs.”

Kādi no tā secinājumi? Pēdējās dienās ir vērojams “mānīgs” procentu likmju līmeņa pazeminājums, jo iepriekš pieminētās “plaisas vadzī” jeb dažu banku problēmas ir tās, kuras lika cerēt, ka centrālās bankas mīkstinās savu nostāju un procentu likmju kāpumam varētu būt saredzams gals. Šīs cerības neattaisnojās.

Tirgū vēl joprojām ir “astīte” ar tādiem kredītu maksājumiem, kuri nav redzējuši pozitīvas, proti, lielākas par nulli bāzes kredīta procentu likmes. Līdz pozitīvai viena gada “Euribor” likmes gadadienai vēl mēnesis jāgaida. Tas nozīmē to, ka pirmo pozitīvās kredītu likmes likmes rēķinu vēl nav saņēmuši tie kredītņēmēji, kuriem līgumā ir pieminēts viena gada “Euribor” un viņiem procentu likmes maiņa ir gaidāma nākamajās nedēļās. Viss pārējais kredītu tirgus jau cieš no rekorda tempā un amplitūdā paaugstinātajām eiro procentu likmēm.

Reklāma
Reklāma

Eiropas bankas ir krietni spēcīgākas nekā 2008. gadā. Ir krietni mazinājušies atvasināto finanšu instrumentu darījumi, kā arī virkne riskanto darījumu mūsdienās tiek veikti ar naudas nodrošinājumu, kas mazina zaudējumu risku. Tieši tādēļ tirgus, neskatoties uz dažu tirgus dalībnieku kļūdām, ir stiprāks un centrālās bankas cīņā ar inflāciju procentu likmju celšanas jautājumā jūtas komfortablāk. Tieši tādēļ ECB vadītāja paziņoja, ka vēl neredz, kur būtu procentu likmju virsotne. Tā ir slikta ziņa kredītu procentu maksājumiem.

Skatoties uz kontu atlikumiem Latvijas bankās, redzam, ka joprojām kontu atlikumi gada griezumā turpina pieaugt. Nedaudz satrauc tas, ka mājsaimniecību kontu atlikumu pieauguma temps bremzējas – tas ir augošu procentu likmju un augstas inflācijas apstākļu loģiskās sekas. Taču priecē tas, ka uzņēmumu kontu atlikumi joprojām pieaug samērā strauji – tātad uzņēmumiem ir rezerves.

Tā ir laba ziņa Latvijas ekonomikai. Tagad šīs rezerves būtu jāliek lietā. Centrālo banku pārliecinošā rīcība ir nomierinājusi arī investorus, un akciju tirgi kopumā uzvedas samērā labi. Tomēr cenu svārstības kādu laiku var būt lielas, kamēr tirgus nomierināsies pēc iepriekšējās nedēļas nogales notikumiem. Piesardzība ir jāsaglabā, jo par matemātiku jau rakstīju.

* SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.