Vai tiešām latvieši Rīgā un Jūrmalā jūtas mazākumā? Cilvēki dalās ar novērojumiem par valodu un attieksmi 47
Vai atšķirīgai valodai tiešām jākļūst par iemeslu naidam? Sabiedrībā pieaug diskusijas par ikdienas situācijām, kad citu valodu pārstāvji izvairās no latviešu valodas un izturas nepieklājīgi.
Sociālajā medijā “Threads” Oskars dalās nepatīkamā pieredzē, kuru nācies šodien redzēt kādā aptiekā: “Šodienas novērojums aptiekā:
Ienāk tantuks. Farmaceite laipni šo uzrunā: Labdien, lūdzu! Tantuks dusmīgā sejas izteiksmē: Čto? A?……..”
Sieviete ar segvārdu @ziemas.sarma dalās savā pieredzē: “Tā ir mana ikdiena – arī strādāju aptiekā. Reti, kurš krievrunis lieto latviešu valodu, pat ja prot. Lielāka daļa ir tupi kā krievu veļenki – tiešām nesaprot banālus vārdus. Īpaša šķira – RF pilsoņi ar uzturēšanas atļaujām, kas pilntiesīgi saņem kompensējamos medikamentus un vēl virina žokļus, cik daudz viņiem jāmaksā, jo, redz, viss aiziet Ukrainai. Tajos brīžos gribas izvilkt no letes apakšas brangu nūju, kuras man nav.”
Vēl kāds lietotājs atzīmē līdzīgu pieredzi: “Šodienas novērojums jūrmalā – pienāk tante ar ne sveiki, ne labdien, ne atvainojiet, ne latviski – man nav briļļu, man vajag Irai piezvanīt, uzspied man te uz ekrāna, kur viņas vārds!
Paldies gan pateica.”
Kāds vīrietis norāda, ka tas nav retums: “Ikdienas novērojums kādā no centra Narveseniem… Labāk nesākšu uzskaitīt. Latvieši te jau sen ir mazākumā, turklāt, bikli klusējošajā.”
Taču ne visas pieredzes ir negatīvas. Kāds dalās ar patīkamu notikumu: “Mana pieredze šodien Olainē: iepērkos “Maximā”, blakus bariņš krievu bērneļu. Tiekam katrs līdz savai pašapkalpošanās kasei… Pēkšņi viens no bērnu bariņa vēršas pie manis latviski: vai jums būtu Paldies karte? Es viņam: jā, lūdzu! Jaunais cilvēks nopīkstināja manu karti, saņēma kāroto atlaidi, atdeva man manu karti: paldies!”
