Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs (no kreisās) un Francijas prezidents Emanuels Makrons 10. novembrī no Elizejas pils videokonferences veidā pieslēdzās ES minisamitam par terorisma apkarošanu.
Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs (no kreisās) un Francijas prezidents Emanuels Makrons 10. novembrī no Elizejas pils videokonferences veidā pieslēdzās ES minisamitam par terorisma apkarošanu.
Foto: Xinhua Via/ZUMAPRESS/SCANPIX/LETA

Pirmie priekšlikumi Eiropas pretterorisma programmai. Vai vārdiem sekos darbi? 1

Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

No veikala “Maxima” cenšas izraidīt pircēju, kurš vēlas sazināties latviešu valodā: “Pēc jautājuma, kādēļ runājat krieviski, pārdevēja vērsās pie apsarga” 286
Seno tibetiešu horoskops. Ļoti neparasts, ārkārtīgi precīzs! 23
Cilvēkstāsts
CILVĒKSTĀSTS. Viktors Zemgals: “Es apprecējos nevis 20 gados, bet bija jau pāri trīsdesmit. Es to darīju pārliecības dēļ”
Lasīt citas ziņas

Terorisma apkarošanas tēma atkal atgriezusies vispārējas uzmanības centrā. Šajās dienās tai bija un tuvākajās nedēļās vēl būs veltītas vairākas augsta līmeņa apspriedes.

Otrdien uz darba pusdienām Elizejas pilī ieradās Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs, bet dažas stundas vēlāk pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona iniciatīvas noritēja ieplānotais minisamits videokonferences veidā, kurā piedalījās arī Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Vācijas kanclere Angela Merkele un Nīderlandes premjerministrs Marks Rute.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tika iezīmēti priekšlikumi, kurus Makrons gatavojas izvirzīt Eiropas Savienības valstu videosamitā 10. decembrī. Šie paši pretterorisma jautājumi iekļauti arī ES Iekšlietu padomes ministru sapulces darba kārtībā 13. novembrī.

Elizejas pils cer, ka pirmie mērķi varētu būt sasniegti 2022. gada pirmajā pusgadā, kad Francija pildīs ES Padomes prezidējošās valsts pienākumus. Nav mazsvarīgi pieminēt, ka tieši tajā laikā noritēs Francijas valsts prezidenta vēlēšanu kampaņa…

Izteikumi arvien asāki

Daži apspriežamie ierosinājumi nebūt nav jauni, taču tagad tie balstās skaidri paustā atzinumā, ka terorisma draudi vislielākajā mērā izriet no radikālā islāma ideoloģiskajām nostādnēm, ko Eiropā bieži sludina no ārienes sūtīti noteiktus strāvojumus pārstāvoši garīdznieki. Tāpēc atkal tiek virzīta ideja, kuru proponē Šarls Mišels un Emanuels Makrons, par imāmu sagatavošanu Eiropas valstīs atbilstoši demokrātiskās vērtības respektējošām programmām.

Tikpat ierasts ir aicinājums bargāk sodīt naida vēstījumu izplatītājus tīmeklī. Un operatīvāk veikt informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstu izlūkdienestiem.

Bet izskan arī ieteikumi, kādi Eiropas Savienības un īpaši Rietumeiropas valdošajiem politiķiem parasti nav raksturīgi. Sebastiāns Kurcs otrdien ierunājās par nepieciešamību ierobežot Eiropā sodīto grupējuma “Islāma valsts” dalībnieku vai atbalstītāju tiesības pēc viņu iznākšanas no ieslodzījuma vietām. Makrons atzina, ka migrantu plūsmās nereti atrodas personas, kas “ļaunprātīgi izmanto tiesības uz patvērumu”. Tas sasaucas ar Francijas prezidenta jau agrāk sacīto par Šengenas telpā vajadzīgajiem “padziļinātajiem” pārkārtojumiem, “lai pastiprinātu mūsu drošību”.

Makrons pagājušajā nedēļā tvītoja, ka palielinās Francijas robežsargu skaitu divkārt – no 2400 līdz 4800 cilvēkiem.

Savukārt Eiropas lietu valsts sekretārs Klemāns Bons, kurš šopirmdien ieradās Vīnē kopā ar Šarlu Mišelu, atcerējās eiropiešu apņēmību kāpināt aģentūras “Frontex” personāla daudzumu līdz desmit tūkstošiem tagadējā pusotra tūkstoša vietā. Turklāt šajā iniciatīvu virknē vēl jāierindo Itālijas ārlietu ministra Luidži di Maio priekšlikums ievest Eiropā ASV Patriotu likumam līdzīgas uzraudzības normas.

Bet kādas ir iespējas?

Taču stingrās līnijas vilkšana ir problemātiska pastāvošo tiesību aktu ietvaros. Kā sacījis Nicas mērs Kristiāns Estrozī, “nevar uzvarēt karu ar mierlaika likumiem”. Pašā Francijā Konstitucionālā padome vēl šogad jūnijā lielā mērā cenzēja likumprojektu, kas, starp citu, paredzēja uzlikt par pienākumu tiešsaistes platformām 24 stundu laikā dzēst tām norādītos naida runas pazīmes saturošus tekstus (un piemērot pamatīgu sodu pārkāpuma gadījumā), jo tika uzskatīts, ka tam nepieciešams kompetentas tiesas lēmums. Vairāki tagadējie ieteikumi varētu nonākt pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

Šobrīd Francijas valdībai ir sarežģīti izraidīt radikalizējušos imigrantus, kurus izcelsmes valstis atsakās ņemt pretī. Tāpēc uzsākta sava veida diplomātiska ofensīva, lai izdarītu spiedienu, un iekšlietu ministrs Žerārs Darmanēns dodas vizītēs uz Magribas reģionu un arī Krieviju, no kurienes esot ieradušies 70 potenciāli izraidāmie.

Tāpēc Elizejas pils saista cerības ar jauno likumprojektu pret “separātismu”, uzlabojot darbu izglītībā un pastiprinot kontroles mehānismus. Tādi vajadzīgi arī Eiropas Savienības līmenī. Šarls Mišels un Sebastiāns Kurcs piedāvā ieviest “kopīgas monitoringa stratēģijas”, kurām pakļaujamas personas, kas atgriežas no Tuvo un Vidējo Austrumu karstajiem punktiem.

Taču prioritāte ir jau esošo mehānismu strikts pielietojums. Makrons otrdien kā piemēru piesauca 2016. gadā pieņemto Eiropas aviokompānijām saistošo direktīvu PNR (“passenger name record”): “Pats svarīgākais, lai šī kārtība tiktu visā pilnībā īstenota,” informācijas apmaiņa notiktu ātri un datubāzes būtu savstarpēji saistītas, jo “jebkāda drošības jomā pieļauta kļūme uz ārējām robežām ir drošības risks dalībvalstu kopumam”. Marks Rute apgalvoja, ka Šengena ir vērtība, bet “mēs nespēsim to pasargāt, ja steidzami nekoncentrēsimies uz ārējām robežām”.

Jāpiezīmē: Eiropas Komisija izstrādā Šengenas zonas reformu paketi, kuru plānots prezentēt nākamā gada otrajā ceturksnī, un tās mērķis ir tieši ārējo robežu pārvaldības uzlabošana, kā arī personu brīvas kustības saglabāšana.

Programma pret terorismu

Tādējādi apstākļi nu piespiež eiropiešus ķerties pie viņu izdzīvošanai varbūt visnozīmīgākajiem, bet novārtā atstātajiem darbiem, saistītiem ar drošību, aizsardzību un agrāk lāgā nepamanītajām Eiropas Savienības robežām.

“9. decembrī komisija prezentēs jauno Eiropas programmu cīņai pret terorismu. Pēdējos gados ir īstenoti ievērojami pūliņi, bet (..) daudz kas vēl jāpaveic. Mums tagad strauji jāvirzās uz priekšu trīs virzienos. Pirmais ir profilakse, otrais ir ārējo robežu aizsardzība un trešais ir rīcība, respektīvi, operatīvā plāna realizācija,” 10. novembra videokonferencē norādīja EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
No veikala “Maxima” cenšas izraidīt pircēju, kurš vēlas sazināties latviešu valodā: “Pēc jautājuma, kādēļ runājat krieviski, pārdevēja vērsās pie apsarga”
Seno tibetiešu horoskops. Ļoti neparasts, ārkārtīgi precīzs!
Cilvēkstāsts
CILVĒKSTĀSTS. Viktors Zemgals: “Es apprecējos nevis 20 gados, bet bija jau pāri trīsdesmit. Es to darīju pārliecības dēļ”
TV24
Trampa draudi NATO ir radījuši bažas visā Eiropā, ka amerikāņu kodollietussargs drīzumā var tikt aizvērts
Baltijas valstis neglābs aizsardzības līnija: militārais eksperts par to, kā Krievija rīkosies, ja vēlēsies tām uzbrukt
Lasīt citas ziņas
TV24
Zvejsalnieks: Viennozīmīgi pēc marta Krievijā būs gan mobilizācija, gan vēl stingrāka skrūvju piegriešana
TV24
Latvijā dronus ražo 14 uzņēmumi, taču lielākā daļa no tiem nav piemēroti militārām vajadzībām
TV24
Vai arī privātmāju īpašniekiem obligāti jābūt brūnajam bioatkritumu konteineram?
VIDEO. Vai vari pateikt, ka šis ir mākslīgi radīts? “OpenAI” nāk klajā ar rīku, kas momentā no teksta izveido video
Veselam
8 “nedarīt”, kas palīdzēs uzlabot tavu dzīvi
22:23
Dārzs
Citrusiem ir savas noteiktas prasības. Kā rūpēties par lielveikalā iegādātiem  citruskociņiem?
21:59
VIDEO. Vai vari pateikt, ka šis ir mākslīgi radīts? “OpenAI” nāk klajā ar rīku, kas momentā no teksta izveido video
21:28
Dārzs
Citrusiem ir savas noteiktas prasības. Kā rūpēties par lielveikalā iegādātiem  citruskociņiem?
Veselam
8 “nedarīt”, kas palīdzēs uzlabot tavu dzīvi
Latvijas vīriešu basketbola izlase smagā cīņā pieveic Slovākijas izlasi
Veselam
“Mums bieži šķiet, ka imunitāte darbojas kā viens atsevišķs orgāns,” ārsts skaidro, kā vīrusu laikā stiprināt organismu
TV24
Teterovskis: Skolu tīkla reforma nedrīkst nodarīt netīšu ļaunumu Dziesmu svētku procesam
Ko nākotnē ēdīsim? Pērn Latvijas lauksaimnieki saražojuši līdz pat 40% mazāk
Ukrainas dzīvā spēka zaudējumi kaujas laukā ir piecas reizes mazāki nekā Krievijai
Teologs: Krievija ļoti uzmanīgi klausās sarunas Rietumos
Tartu slimnīcā pacientu ērtībām sāk izmanot robotus vārdā Linda un Kalevs. Kā viņi palīdzēs?
No veikala “Maxima” cenšas izraidīt pircēju, kurš vēlas sazināties latviešu valodā: “Pēc jautājuma, kādēļ runājat krieviski, pārdevēja vērsās pie apsarga”
Astronomi atklājuši jaunus mazus pavadoņus ap Neptūnu un Urānu
Veiksmīgās laulības skaitlis! Ko par pāra kopdzīvi liecina numeroloģiskā saderība?
TESTS. Vai atpazīsti Latvijā ražotas preces vien pēc to iepakojuma?
TV24
Dmitrijs Gordons: Šodien Ukrainā tiek izlemts ne tik ļoti Ukrainas liktenis, cik pasaules iekārtas nākotne
TV24
Neviens pat nepamanīs, ja 7000 zinātnieku streikos. Viņi paņems koferīti un klusi aizbrauks, skaudrs ir Kalviņš
Cilvēkstāsts
CILVĒKSTĀSTS. Viktors Zemgals: “Es apprecējos nevis 20 gados, bet bija jau pāri trīsdesmit. Es to darīju pārliecības dēļ”
TV24
Skaidrīte Ābrama: “Ar Navaļņija nogalināšanu, aiziešanu, aizgājusi arī pēdējā cerība, ka Krievijā varētu kaut kas mainīties uz labo pusi”
ASV un Lielbritānijas spēki veikuši jaunus uzbrukumus hutiešiem Jemenā
Centies vairāk laika pavadīt vienatnē! Horoskopi 26. februārim
“Galvām ir jāripo!” Mediju uzraugi un sabiedrība pieprasa vērtēt sabiedriskā medija publicēto cūku komiksu
Dārzs
Desmit ziedi, kas harmonizē, nomāc stresu un aizsargā
Krimināls
VIDEO. “Varēja redzēt, ka cilvēks ir labi “paņēmis”,” atjautīgs autovadītājs operatīvi reaģējis un palīdzējis policijai notvert dzērājšoferi
Tramps triumfē Dienvidkarolīnā: uzvara vairāk nekā pārliecinoša
Kokteilis
FOTO. “Es nevaru…” Ainars Mielavs pēc viena no koncertiem atklājis, kāpēc šobrīd neraksta jaunas dziesmas