Vakcīnu kari: dezinformācija saistībā ar Covid-19 un vakcīnām turpina plaši izplatīties 116
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) ziņojumā, kas tika publiskots pavasarī un ietvēra periodu no 2020. gada decembra līdz šī gada aprīlim, secināts, ka dezinformācija par tēmām, kas skar Covid-19, turpina ievērojami izplatīties.
Īpaši pieaug tieši ar vakcīnām saistītā dezinformācija, kas rada bailes un aizdomas par jebkura tipa vakcīnām.
Krievija un Ķīna visā pasaulē turpina intensīvi popularizēt un reklamēt savas izstrādātās vakcīnas un izplatīt viltus ziņas par rietumvalstīs ražotajām, tādējādi cenšoties šķelt sabiedrību, kā arī uzlabot savu tēlu Covid-19 kontekstā.
Dezinformācija saistībā ar Covid-19 un vakcīnām turpina plaši izplatīties sociālajos tīklos. EĀDD ziņojumā ir norādīts, ka, lai gan sociālo mediju platformas ir centušās ierobežot “infodēmijas” izplatību, secināts, ka, pārbaudot vairāk nekā pusi (56%) maldinošā satura Eiropas valodās (izņemot angļu valodu), nav veikta nekāda rīcība.
Tas eiropiešus, kuriem angļu valoda nav dzimtā, pakļāvis lielākam riskam sastapties ar dezinformāciju tiešsaistē.
Latvijas Ārlietu ministrijas īpašais pārstāvis informācijas telpas drošības jautājumos Viktors Makarovs uzskata, ka cīņā pret dezinformāciju ir lietas, ko var darīt uz ātru roku, un ir tādas, kuras paveicamas ilgtermiņā.
Ja tiek pamanītas plānveidīgas aktivitātes, kas tiek vērstas uz to, lai cilvēkus maldinātu, tad ir iespēja sazināties ar “Facebook”, “Twitter” un citām sociālo tīklu platformām un informēt par to, ka tiek veidoti viltus konti.
“Šāda sadarbība pastāv, tiesa, ne vienmēr ļoti gludi. Bet jāsaprot, ka šis nav galvenais veids, kā apkarot maldīgus priekšstatus sabiedrībā. Es neteiktu, ka nodarbošanās ar cenzūru, lai panāktu, ka melīga informācija tiek izņemta no aprites, ir galvenais pamatvirziens, kurā būtu jādarbojas.
Daudz lietderīgāk ir strādāt pie tā, lai komunikācija ar sabiedrību būtu efektīva, lai pilsoņi komunikācijai uzticētos, tāpēc daudz būtiskāk ir celt medijpratību sabiedrībā. Svarīgi, lai cilvēki apzinātos, kas tā ir par informācijas vidi, kurā viņi dzīvo,” uzskata Makarovs.
Nomelnošanas kampaņas
Vakcīnu nomelnošanas kampaņas ir atstājušas iespaidu arī uz daļu Latvijas sabiedrības, kura joprojām gaida iespēju vakcinēties ar Krievijā ražoto “Sputņik V” vakcīnu un nevēlas izmantot Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA) reģistrētās vakcīnas.
Līdzko Amerikā tika atļauts vakcinācijai pret Covid-19 lietot “Pfizer/BioNTech” un “Moderna” vakcīnas, tā “The Wall Street Journal” informēja, ka ASV ir identificējusi trīs Krievijas izlūkdienestu virzītas tiešsaistes publikācijas, kuras centās dezinformēt par abām pieminētajām Covid-19 vakcīnām.
“Pfizer” nomelnošana, iespējams, ir saistīta ar apdraudējumu “Sputņik V” dominējošajai tirgus daļai, norādījusi Demokrātijas aizsardzības alianse, kas ir ASV nevalstiska organizācija, kura koncentrējas uz problēmām, ko autoritāras valdības rada demokrātijai.
Krievija savu vakcīnu apstiprināja pagājušā gada augustā, bet ASV vakcīnas “Pfizer” un “Moderna” sāka lietot decembrī.
Ar plašu dezinformācijas kampaņu Krievija sāka sēt šaubas par abu vakcīnu efektivitāti un blaknēm.
Krievijas informācijas aģentūra “RosBiznesConsulting” paziņoja, ka Lielbritānijā miris 81 gadu vecais Viljams Šekspīrs, kurš pirmais potējies ar “Pfizer/BioNTech”.
Atgādināšu, ka Apvienotā Karaliste bija pirmā valsts, kur tika atļauts izmantot amerikāņu kompānijas “Pfizer” un vācu “BioNTech” kopīgi ražoto vakcīnu. Britu ziņu kanāls BBC nekavējoties pavēstīja – tie ir meli, ka pieminētās personas nāve tiek saistīta ar vakcīnu.
Universitātes slimnīca, kas atrodas Koventri pilsētā un kur cienījama vecuma kungs tika vakcinēts aizvadītā gada decembrī, informēja, ka pieminētais kungs miris no insulta.
Turklāt Šekspīrs bija otrā persona, kura saņēma pieminēto vakcīnu. Pirmā bija deviņdesmitgadīgā Lielbritānijas iedzīvotāja Margareta Kinana.
Pasūtījums par “kolosālu budžetu”
Savukārt britu laikraksta “The Guardian” rīcībā bija nonākusi informācija, ka PR aģentūra “Fazze” piedāvājusi samaksu blogeriem un influenceriem Vācijā un Francijā par to, ka viņi saviem sekotājiem pastāstīs par simtiem pacientu, kuri nomiruši no vakcīnas “Pfizer/BioNTech”.
Kā informēja laikraksts, aģentūras pārstāvji bija sazinājušies ar vairākiem franču videoblogeriem, kuri specializējušies zinātnes un veselības jautājumos, un sliktā angļu valodā esot palūguši, lai viņi saviem sekotājiem sociālajos tīklos paziņo, ka mirstība no “Pfizer” esot trīs reizes augstāka nekā no “AstraZeneca”.
Blogeriem esot prasīts, lai viņi savās publikācijās atsaucas uz Francijā populāro laikrakstu “Le Monde”, kā arī sociālo tīklu un ziņu vietni “Reddit”, un kādu no tā sauktajiem ētiskajiem hakeriem (“Ethical Hackers”), it kā tie būtu apstiprinājuši datus par letāliem gadījumiem pēc vakcinēšanās ar “Pfizer/BioNTech”.
Populārais franču blogeris Leo Grasse tviterī bija ievietojis ekrānuzņēmumu no elektroniskajām “Fazze” vēstulēm.
Viņš norādīja, ka kampaņai, kuras ietvaros arī viņam tika dots pasūtījums, bija paredzēts “kolosāls budžets”.
“The Guardian” žurnālisti raksta, ka “Fazze” vadība bāzējas Maskavā un jau agrāk tās pārstāvji strādājuši vairākās aģentūrās, kuras dibinātāji bijuši Krievijā.
Savukārt Francijas žurnālisti pievērsuši uzmanību “Fazze” kampaņas mērķa sakritībai ar to, kas publicēts tvitera sadaļā par “Sputņik V” vakcīnu.
Tur paziņots, ka tādas vektora vakcīnas kā “Sputņik V” un “AstraZeneca” ir drošākas un efektīvākas par mRNS vakcīnām “Pfizer/BioNTech” un “Moderna”. Te jāpiemin, ka Krievijas un Lielbritānijas zinātnieki sadarbojās, izstrādājot “Sputņik V” un “AstraZeneca” vakcīnas.
Bet par Ķīnā ražotajām vakcīnām Krievijas valsts kontrolētie mediji klusē. Ķīnas vakcīnu zīmoli “Sinovac” un “Sinopharm” netiek iekļauti kopējā dezinformācijas bildē.
Demokrātijas aizsardzības alianses veiktajā Krievijas un Ķīnas ziņojumu apmaiņas analīzē konstatēts, ka Krievija un Ķīna agresīvi reklamē savas vakcīnas, bet ne viena otras. Šī situācija ir atšķirīga salīdzinājumā ar citām politikas jomām, kur Krievijas mediji aktīvi veicina attiecības ar Ķīnu.
Kāpēc atbalsta “Sputņik V”?
Lai gan Latvijas Imunizācijas valsts padomes vadītāja infektoloģe Dace Zavadska un Veselības ministrijas (VM) galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis sabiedriskajos un komerciālajos medijos neatlaidīgi cenšas skaidrot, ka mRNS vakcīnas ir efektīvas un drošas, ka blaknes, kas pēc vakcinēšanas parādās, ilgst tikai vienu dienu un labāk tās paciest, nevis smagi saslimt ar kovidu un nomirt, tomēr daļa cilvēku vienalga paliek uzticīgi Krievijā ražotajai vakcīnai, pateicoties mērķtiecīgai šīs vakcīnas propagandas kampaņai.
Sociologs Arnis Kaktiņš uzskata, ka viens no skaidrojumiem, kāpēc cilvēki vēlas vakcinēties ar Krievijā ražoto vakcīnu, esot tas, ka par “Sputņik V” praktiski neesot bijis negatīvas informācijas, kamēr par citu vakcīnu bīstamību bijušas arī puspatiesas vai pat nepatiesas ziņas.
Kaut vai atcerēsimies laikraksta “Daily Mail” interneta vietnē publicēto ziņu, ka Norvēģijā pēc vakcinēšanās ar “Pfizer/BioNTech” esot miruši vairāki cilvēki, kuru pēc tam pārtvēra arī Latvijas mediji.
Norvēģijas zāļu aģentūra atzīmēja, ka “Pfizer/BioNTech” vakcīnas klīniskajos pētījumos bijis maz dalībnieku, kuri vecāki par 85 gadiem, kā arī netika iekļauti pacienti, kuriem bija akūtas saslimšanas vai vājš veselības stāvoklis.
Latvijas Televīzija, vēstot par to, ka pierobežā vakcīnas pārāk negaida, īpašu uzmanību pievērsa kādai krāslavietei, kura nevēlējās potēties ar Rietumos ražotajām vakcīnām: “Es gribētu potēties ar Krievijas vakcīnu. Neuzticos ne tai amerikāņu, ne angļu. Ja to nepiedāvās? Braukšu uz Krieviju. Zvanīju uz Krievijas konsulātu, tur piedāvāja aizbraukt līdz tuvākajam vakcinēšanās punktam un savakcinēties.”
Līdzīga situācija vērojama arī Igaunijas pilsētā Narvā pie Krievijas robežas, kur dzīvo daudz krievvalodīgo iedzīvotāju. Savu Igaunijas tautiešu vajadzībām Krievija pat aprīkoja vakcinācijas punktu poliklīnikā savas robežas pusē – Ivangorodā.
Biedrība ar valsts ģerboni
EĀDD ziņojumā konstatēts arī tas, ka prokremliskie mediju izdevumi, tajā skaitā oficiālais “Sputņik V” tvitera konts, centušies iedragāt sabiedrības uzticību Eiropas Zāļu aģentūrai un radīt šaubas par tās procedūrām un politisko neitralitāti.
Šīs šaubas tiek sētas arī Latvijā.
Kāda vakcīnu blakusparādību ziņošanas biedrība feisbukā bija izveidojusi savu “uzsaucienu”, lai aicinātu cilvēkus ziņot par vakcīnu radītajām blaknēm – gan par sevi, gan citiem.
Feisbukā izveidotās lapas centrālajā vietā bija redzams valsts ģerbonis, tādējādi radot maldīgu priekšstatu, ka šī biedrība saistīta ar valsts pārvaldi.
Valsts kancelejas (VK) Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta konsultante Nora Biteniece pastāstīja, ka sākotnēji “Google” izklājlapā bijuši publicēti visu personu vārdi kopā ar blakusparādībām, kas radušās no vakcinēšanās.
“Ņemot vērā Eiropas Savienības Vispārējās datu regulas nosacījumus, tie ir sensitīvi personu dati, kuri nedrīkst būt pieejami trešajām personām bez vajadzības un bez piekrišanas. To mēs noziņojām Datu valsts inspekcijai un Zāļu valsts aģentūrai.
Lūdzām aģentūru, lai vēlreiz ikvienu aicina savā feisbuka profilā neizpaust publiski informāciju par savu veselību un neievadīt to citiem brīvi pieejamās tīmekļvietnēs. Aicinājām vēlreiz informēt sabiedrību, kā sniedzama informācija par vakcīnu radītajām blakusparādībām. Tagad personas, kas izveidoja šo biedrības lapu, vairs tik brutāli neimitē valsts pārvaldi, vairs neizmanto valsts ģerboni, nomainīts lapas nosaukums un netiek publiskoti cilvēku vārdi un uzvārdi,” stāsta Nora Biteniece.
Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamentam citu uzdevumu vidū ir arī dezinformācijas monitorēšana.
N. Biteniece: “Ja dezinformācija vai baumas ir izplatītas no pilnīgi anonīma viltus profila, tad cenšamies sazināties ar feisbuku, lai šo profilu likvidētu, jo tas ir arī pret sociālā tīkla lietošanas noteikumiem.
Piemēram, tur bija izveidots viltus profils, kas izplatīja nepatiesu informāciju par to, ka Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā liek rakstīt iesniegumu katram darbiniekam, kas atsakās vakcinēties.
Zinām, ka tā nav taisnība, tāpēc mēs par to paziņojām slimnīcas vadībai un aicinājām nākt klajā ar paziņojumu, ka vakcinācija ir brīvprātīga, un izplatīt patiesu informāciju, ka nevienam, kas nevakcinējas, nekas nav jāpaskaidro. Kaitnieciskais profils tika likvidēts.”
Šļirce bez vāciņa
Redzot, ka Veselības ministrija nespēj tikt galā ar dezinformējošiem vēstījumiem, pieminētais VK departaments izveidoja piecus videosižetus feisbukā, to skaitā par patieso Covid-19 statistiku, kāpēc ir svarīgi netikties ar citiem, kāpēc un kā pareizi lietot sejas maskas…
Departaments ir nosūtījis valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem 22 izdevumus, kuros apkopotas Latvijā vispopulārākās nepatiesības un atspēkojumi par Covid-19 jautājumiem, tajā skaitā arī vakcīnām.
Piemēram, pēc amatpersonu publiskās vakcinācijas izplatījās mīts, ka šļircei, kura izmantota, lai vakcinētu valdības vadītāju Krišjāni Kariņu, nav noņemts vāciņš.
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, kur notika amatpersonu vakcinācija, un feisbuka profils “Kopā pret Covid”, ko izveidojusi brīvprātīga aktīvistu grupa, publicēja foto no vakcinācijas, kur skaidri redzams, ka šļircei nav vāciņa un adata ir iedurta rokā.
Vakcinējot tiek satverts neliels ādas laukums, tādēļ adatas ieduršana daudzos gadījumos nebija redzama, dodot pamatu spekulācijām, ka amatpersonas nav tikušas vakcinētas.
Ārsti cīņā pret dezinformāciju
Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāja Daiga Holma atzina, ka ne visi cilvēki vienlīdz uztver valdības sacīto, tāpēc esot ļoti svarīgi, ka par vakcinācijas jautājumiem informāciju tautā nes arī dažādi viedokļu līderi, kuriem ir spējas attiecīgajām cilvēku grupām skaidrot tādā valodā, lai cilvēki varētu saņemt atbildes uz jautājumiem, uz kuriem viņi tās nevar atrast valdības līmenī.
To vidū ir vairāki ārsti, kuri to cenšas darīt, piemēram, radiologs Matīss Breikšs, internists Māris Belte un rezidente pediatrijā Dana Isarova.
“Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir vēl kāda lieta. Proti, faktu pārbaudītāji jeb cilvēki, kas atspēko dezinformāciju, vadās no tā, ka ir fakti, kurus var pārbaudīt kā patiesus vai nepatiesus.
Bet zinātnieki, kas pēta vīrusu, analizē testus, rada vakcīnas, vārdu “fakti” reti izmanto, jo viņiem vai nu ir pierādījumi apgalvojumam, vai to nav.
Man šķiet, ka šī nianse pazūd starp ekspertiem, virusologiem, epidemiologiem, vakcīnu izstrādātājiem un cilvēkiem, kas atspēko dezinformāciju. Reāli jau tie fakti var mainīties, jo pierādījumi taču arī mainās,” uzskata Nora Biteniece.
Ieskatoties interneta vietnē “Kopā pret Covid”, kas feisbukā veidots sadarbībā ar Valsts kancelejas departamentu, jāatzīst, ka ar sekotāju skaitu šī lapa neizceļas – to vēl nav pat divi tūkstoši.
Liela neuzticēšanās politiķiem
Valsts kancelejas darbošanos informatīvajā laukā nevar skatīt atrauti no valdības, kuras popularitāte tautā ir visai zema. Pētījumu centra SKDS un Eirobarometra aptaujas rāda, ka Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās līmenis parlamentam un Ministru kabinetam ir ļoti zems.
“Tā ir zināma un saprotama lieta – ja kādam ir zems uzticēšanās līmenis, tad viņam būs stipri apgrūtināti plašām iedzīvotāju masām pārdot kādas idejas un iniciatīvas. Zemie uzticēšanās rādītāji liek secināt, ka valdības centieni panākt ātru masveida vakcināciju būs ļoti apgrūtināti.
Ja cilvēks kādam neuzticas, tad viņš ar lielu skepsi un šaubām attiecas pret valdības lēmumiem un aicinājumiem.
Ja nav uzticēšanās, tad neuzticības laukumā rodas dažādas aizdomas un sazvērestības teorijas – vesela “ekosistēma” ar spokiem, bubuļiem un orkiem. Zemie uzticēšanās rādītāji politiķiem apliecina, ka Latvijā ir ļoti laba augsne viltus ziņu izplatībai,” atzīst sociologs Arnis Kaktiņš.
Tas, ka, piemēram, veselības ministrs Daniels Pavļuts diezgan uzstājīgi propagandē vakcināciju, nenozīmējot, ka ar šādu stilu viņš panāks rezultātu.
“Politiķu komunikācijas stils nerisinās pamatproblēmu. Arī tad, ja to mainītu, es nedomāju, ka rezultāts būtu fundamentāli atšķirīgs, jo to dara cilvēki, kuriem ir uzticības deficīts,” norāda Kaktiņš.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
