Edmunds Beļskis: “Domājot par nākotni – kapitāla daļu turētājam un valdībai, pārskatot “Latvijas valsts mežu” stratēģiju, tā jāpapildina ar mērķi attīstīt enerģētiku un digitālās tehnoloģijas.”
Edmunds Beļskis: “Domājot par nākotni – kapitāla daļu turētājam un valdībai, pārskatot “Latvijas valsts mežu” stratēģiju, tā jāpapildina ar mērķi attīstīt enerģētiku un digitālās tehnoloģijas.”
Publicitātes foto

“Valsts meži savu kursu nemainīs,” saruna ar LVM jauno padomes priekšsēdētāju ­Edmundu Beļski 21

Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 lietas, ko gudri cilvēki par sevi nekad nesaka 20
Dārgāk nekā Šveicē, Vācijā vai Dānijā. Vietnē, kas analizē dzīves dārdzību, norādīts, ka Latvijā komunālie pakalpojumi ir otrie dārgākie pasaulē
Kokteilis
“Tā ir visprastākā lielummānija un cinisms!” Grupas “Līvi” dibinātājs beidzot skaļi paudis savu viedokli par grupas pašreizējām darbībām
Lasīt citas ziņas

Decembrī vienā no vērtīgākajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem – akciju sabiedrībā “Latvijas valsts meži” – nomainījās padome. Sabiedrībā tas izraisījis aizdomas, ka valsts meži pamazām tiek gatavoti privatizācijai. ­Tomēr jaunais padomes priekšsēdētājs ­Edmunds Beļskis ir drošs, ka uzņēmums vizītkarti nemainīs un savas prioritātes saglabās.

Ja neskaita jūsu pieredzi, kas gūta, vairākus gadus strādājot daudzu uzņēmumu valdēs un padomēs, tad “Latvijas valsts mežu” (LVM) spicē nu vairs ir tikai viens cilvēks, kurš orientējas meža apsaimniekošanā. Vai tas nozīmē, ka uzņēmums tiek gatavots lielām pārmaiņām?

CITI ŠOBRĪD LASA

Nav tāda projekta “pārdot valsts mežu” – zem tāda es nekad neparakstītos. Visas karjeras laikā mans mērķis vienmēr ir bijis aizstāvēt akcionāru intereses. Un valsts kapitālsabiedrībā akcionāri esam mēs visi. Tāpēc valsts interešu aizstāvība ir manas darbības prioritāte.

Jā, šobrīd katrs padomes loceklis orientējas dažādās sfērās un katram no mums ir sava stiprā puse, sava vērtīgā pieredze. Lai atbildētu par uzņēmuma stratēģiju, jāpazīst ne tikai viena nozare, patiesībā ir jāsajūt laika pulss un jāspēj saprast, kādā virzienā investēt ir ļoti riskanti, bet kādā – perspektīvi. Tāpēc visi kopā mēs esam komanda, kas aizstāv akciju turētāja – Zemkopības ministrijas intereses. Domāt, ka varētu notikt privatizācija, nav pamata, jo likums valsts mežus privatizēt aizliedz.

Un tomēr – vai padomes maiņai sekos arī valdes nomaiņa?

Liekot roku uz sirds, varu apgalvot, ka uzdevumu – nomainīt kaut vienu no valdes locekļiem neesam saņēmuši un neesam sev izvirzījuši. Un neviens no valdes netiks aicināts to pamest arī tad, kad tās pilnvaru laiks beigsies. Visi, kas gribēs, varēs piedalīties konkursā un, to izturot, turpināt darbu.

Jāteic, ka neilgi pēc darba sākšanas padomē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks mani informēja par to, ka pēc 22 gadu darba “Latvijas valsts mežu” vadītāja amatā ir nolēmis pieņemt citu izaicinājumu – vadīt Latvijas lielāko lauksaimniecības uzņēmumu, proti, kooperatīvu “LATRAPS”.

Es saprotu viņa vēlmi izmantot šādu iespēju, it īpaši tāpēc, ka viņš jau ilgāku laiku ir pārdomājis iespēju strādāt kādā citā tautsaimniecības nozarē, tomēr viņam līdzvērtīgu aizvietojumu atrast nebūs viegli. Mums ir jāpieņem, ka jebkurš profesionālis, it sevišķi pēc daudziem amatā pavadītiem gadiem, var pieņemt lēmumu par jaunu karjeras cēlienu. Tāda ir uzņēmējdarbības realitāte.

Reklāma
Reklāma

LVM padome vēl šā gada izskaņā ārkārtas padomes sēdē lems par valdes priekšsēdētāja iecelšanu no citu valdes locekļu vidus, un vēlāk rīkosim plašu konkursu uz šo amatu.

Uz kādu darba pieredzi balstās jaunais padomes priekšsēdētājs?

Mana pieredze pēdējo desmit gadu laikā balstās uz darbu vairākās lielās un vidējās valsts kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Esmu bijis kapitāldaļu turētāja pārstāvis VAS “Latvijas Pasts”, kurā ir vairāk nekā 4000 darbinieku. Strādāju VAS “Latvijas gaisa satiksme padomē”, VRC “Zasulauks”, kā arī vadīju VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdi. Šī pieredze veido nepieciešamo kompetenču jomu eksakto zināšanu sfērā, fokusējoties uz procesu vadību, korporatīvo pārvaldību un uz izaugsmi orientētu dialogu ar nozares asociācijām un nevalstiskajām organizācijām.

Man ir darba pieredze valsts pārvaldes iestāžu vadošajos amatos, kur esmu bijis atbildīgs par nozaru politikas veidošanu, likumprojektu sagatavošanu un to aizstāvēšanu. Esmu pārstāvējis Latvijas valsts intereses starptautiskajās organizācijās, ieskaitot ANO, ITU, Eiropas Savienības institūcijās.

Kā jūs vērtējat akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”? Kāda būs tās nākotne?

Uzņēmums ir sakārtots un dinamisks, un tajā strādā pašaizliedzīgi nozares speciālisti. Tā ir lielākā vērtība, kas dod pārliecību par turpmākās darbības stabilitāti.

“Latvijas valsts meži” dažādu inovatīvu risinājumu ziņā ir labās prakses piemērs. Šeit joprojām dzīvas mežsaimniecības senās tradīcijas, kas iet roku rokā ar modernām tehnoloģijām, kuras izstrādājuši valsts mežu apsaimniekotāji.

Man bija iespēja iepazīties ar uzņēmuma kultūru un attieksmi pret sadarbības partneriem: kokrūpniekiem, vides vērtību sargātājiem, kūdras nozares pārstāvjiem un daudziem citiem. Šīs partnerattiecības tiek veidotas uz savstarpējās cieņas un ilgtermiņa sadarbības principiem. To es vērtēju ļoti augstu.

Domājot par nākotni – kapitāla daļu turētājam un valdībai, pārskatot “Latvijas valsts mežu” stratēģiju, tā jāpapildina ar mērķi attīstīt enerģētiku un digitālās tehnoloģijas.

“Latvijas valsts meži” ir izstrādājuši efektīvus digitālos risinājumus. Domāju, ka būtu jāatrod veids, kā tos varētu izmantot arī citas valsts kapitālsabiedrības, lai par to izstrādi nebūtu jāmaksā dubulti. Ir jādomā, kā savu labāko praksi nodot citiem. Arī enerģētikā redzu izcilas iespējas strādāt un piesaistīt partnerus, lai vienlaikus palielinātu zaļās enerģijas daļu mūsu valsts enerģētikā un radītu papildu apgrozījumu uzņēmumam un peļņu akciju turētājam.

Mūsu interesēs ir maksimāli investēt tur, kur ieguldījumu atdeve nodrošina ražošanas procesa efektivizāciju un izdevumu līmeņa noturēšanu vai samazināšanu.

Kādi finanšu rezultāti gaidāmi gada beigās?

Prognozes paredz, ka 2021. gadu noslēgsim, pārsniedzot 400 miljonu eiro apgrozījumu un 120–130 miljonu eiro peļņu. Tā būs otrā lielākā peļņa visa uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Šāds rezultāts saistīts gan ar zāģbaļķu un finierkluču cenām, gan investīcijām, kas ieguldītas meža infrastruktūras attīstībā – meža ceļa tīklu izveidē un jauno tehnoloģiju ieviešanā. Tas palīdz bremzēt ražošanas izmaksu pieauguma tempus un kāpināt peļņu gan akciju sabiedrībai, gan pakalpojumu sniedzējiem, kas strādā valsts mežos.

Vai kokrūpniekiem kā sadarbības partneriem kaut kas mainīsies?

Es pilnībā apzinos, ka kokrūpniekiem pats svarīgākais ir stabilitāte un regularitāte koksnes pieejamībā Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, tāpēc uzņēmuma koksnes realizācijas stratēģija nemainīsies. Taču Zaļā kursa realizācija nākotnē var ietekmēt kopējos koksnes apjomus. Ar to jārēķinās. Vienkārši nebūs, tāpēc šajos procesos liela loma būs sadarbībai ar mūsu pircējiem un viņu interešu organizācijām. Mēs vēlamies saglabāt ciešas partnerattiecības.

Arī pašlaik uzņēmuma pārstāvji sadarbībā ar Zemkopības ministrijas speciālistiem un nozares organizācijām aktīvi piedalās darba grupās un apspriedēs, kurās tiek runāts par katra lēmuma potenciālo ietekmi ne tikai uz oglekļa piesaisti, bet arī nozares attīstību.

Uzņēmuma stratēģijā minēta mežu kvalitātes paaugstināšana. Kā to izdarīt, ja koku stādu audzēšanā vairs nedrīkstēs izmantot kūdru?

Ražīgs mežs sākas ar stādu, kurā ielikts izcilākais Latvijas ģenētiskais materiāls un kurš ir kvalitatīvi izaudzēts. Kvalitatīvu stādu izaudzēšanā kūdrai ir milzīga nozīme, un pašlaik tai nav alternatīvu. Tāpēc domāju, ka arī šis ir lauks, kur mums jācīnās kopā – lai meža stādu un dārzeņu audzētājiem tomēr ļauj izmantot kūdru, kas ir Latvijai tradicionāls materiāls.

Kas, jūsuprāt, Zaļajā kursā ir pozitīvs, bet kas, maigi sakot, diskutējams?

Zaļajā kursā ir daudzas pozitīvas lietas. Tā ir lauku apvidu aktīva attīstība un centieni cilvēkus noturēt reģionos, nobremzējot to aizplūšanu. “Latvijas valsts meži” laukos ir stabils darba devējs gan uzņēmumiem, gan privātpersonām.

Iniciatīva iestādīt Eiropas Savienībā vēl trīs miljardus kokus. Mūsu stādu audzēšanas procesi tiek pilnveidoti katru gadu, un mēs varam nodrošināt vairāk nekā 50 miljonu stādu saražošanu gan pašu, gan privāto meža īpašnieku vajadzībām, tuvākajos gados audzēsim stādu ražošanas apjomu līdz 70 miljoniem. Uzņēmums īsteno arī lauksaimniecībā neizmantoto zemju atpirkšanas programmu, lai ieaudzētu jaunus mežus.

Taču daudzas Zaļā kursa idejas rada bažas. Ja tiks īstenotas radikālās iniciatīvas, tās ietekmēs arī “Latvijas valsts mežu” darbu. Jautājumi, kas paredz atjaunošanas cirtes aizstāt tikai ar izlases cirtēm, un teritorijas, kurās ierobežota mežsaimnieciskā darbība, paplašināt, arī pārtraukt kūdras ieguvi, ir izaicinoši.

Kāda ir jūsu sajūta, skatoties uz karti, kurā atzīmētas visas teritorijas, kurās varētu tikt ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība?

Šādas kartes pagaidām nav. Ir diskusiju dokumenti, kas nav apstiprināti. Nozares eksperti ir modelējuši, kādi varētu būt šie ierobežojumi, ja spēkā būs dažādas prasības. Kamēr šīs prasības līdz galam nav noformulētas, tikmēr par sekām spriest ir par agru.

Degvielas cenas ceļas. Vai daudzi cilvēki šobrīd izvēlas atpūsties mežā?

Protams. Mežs kalpo arī cilvēka veselības nostiprināšanā, dodot iespēju tajā atpūsties. “Latvijas valsts meži” šajā lauciņā ir paveikuši daudz. Mums ir atpūtas parks Tērvetē, kura pilnveidošanā daudz ieguldīts, un, pateicoties tam, parka apmeklētāju skaits gadā pieaudzis līdz 170 tūkstošiem. Tas ir ļoti būtiski tieši pandēmijas laikā, kad cilvēkiem nebija iespēju apmeklēt kultūras pasākumus. Kopumā valsts mežu teritorijā ir vairāk nekā 350 objektu, kas sniedz iespējas pavadīt laiku veselīgi un aizraujoši.

Taču brīva piekļuve mežam, kāda daudzās valstīs nav, rada arī problēmas. Atkritumu kaudzes, ugunsgrēkus… Vai iespēja ogot, sēņot un nocirst eglīti mežā būtu jāsaglabā?

Jā, mēs esam viena no pavisam nedaudzām valstīm Eiropā, kurā cilvēkiem ir brīva piekļuve mežam. Tās ir mūsu tradīcijas, kas jāsaglabā. Sēņu un ogu lasīšana mūsu iedzīvotājiem jau izveidojusies gandrīz kā tāds rituāls. Tā ir tuvība dabai, kas jāciena.

Man pašam ļoti patīk pabūt pie Usmas ezera. Ap to ir skaisti meža masīvi, kas sniedz baudījumu un liek aizmirst par urbanizētu ikdienu. Kopā ar bērniem mums tīkama ir “Valguma pasaule” un baskāju taka, kas dod iespēju fiziski izjust dažādus priekšmetus – gan slapjas smiltis, gan akmeņus, gan čiekurus. Tas ir fantastiski!

Pašam sava meža man nav, taču dārzā esam ieaudzējuši ne vien dažādus skujeņus, bet arī skaistu egli, kas izpušķota katru gadu mūs priecē. Tā ir Ziemassvētku kulminācija – priecāties pie zaļas egles, kas ir dzīva.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.