Valsts spiediens uz bezskaidras naudas norēķiniem: kas slēpjas aiz jaunajiem ierobežojumiem? 129
Vai valsts bruģē ceļu uz bezskaidras naudas norēķiniem? Šis jautājums pēdējā laikā kļūst arvien aktuālāks. TV24 raidījumā “Dienas personība” juriste Guntra Vīksna apstiprina, ka tieši tā tas šobrīd izskatās.
“Ar katru brīdi tiek savilkti groži, cik tu drīksti tērēt to skaidro naudu,” bilst Guntra Vīksna.
Uzņēmējiem ir noteikti griesti- 3000 eiro norēķiniem ar patērētājiem un 1500 eiro norēķiniem ar biznesa partneriem.
Tomēr juriste atgādina: “No otras puses, ir vēl viens likums, kas šobrīd it kā nav mainīts, tie ir 7200 eiro skaidras naudas darījumi, kuri it kā privātpersonām ir atļauti. Lielākas summas ir jādeklarē.”
Tomēr ir jūtams, ka šie groži tiek savilki arvien ciešāk un cilvēkiem tiek atstāta mazāka izvēle. “Runājot par skaidras naudas ierobežošanu, kādu laiku atpakaļ man bija saruna ar notāriem. Bija tāda situācija, ka arī notāri bija ieviesuši šos karšu lasītājus, lai pie viņiem varētu norēķināties ar karti,” situācijas izklāstā dalās Guntra Vīksna.
Viņa skaidro, ka pie notāriem klientiem nereti nākas maksāt dažādas nodevas. Tomēr maksājot tās ar karti, notāriem ir jāmaksā arī bankai par šo pakalpojumu.
“Sanāk, ka notāram pašam ir jāpiemaksā par to, ka ir veikts kāds darījums,” Guntra Vīksna skaidro, ka šī iemesla dēļ daudz notāri ir atteikušies no karšu lasītājiem un bezskaidras naudas norēķiniem.
