Foto – AFP/LETA

Varastrīce Zviedrijā 0

Zviedrijā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarējusi Sociāldemokrātu partijas vadītā kreisā opozīcija, sakaujot labēji centrisko valdību.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 skaitļiem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
TESTS prātvēderiem: ja zini atbildes uz vismaz 8 jautājumiem, tev ir pārsteidzoši attīstīts intelekts
Lasīt citas ziņas

Sociāldemokrātu līderis Stefans Lefvens paziņojis, ka mēģinās veidot jaunu valdību, bet nesadarbosies ar galēji labējo partiju “Zviedrijas demokrāti”, kas vēlēšanās guvusi nepieredzēti lielus panākumus, ziņo aģentūra AFP. Galēji labējo panākumi Zviedrijā atspoguļo pieaugošo sabiedrības satraukumu par strauji augošo patvēruma meklētāju skaitu, kas šogad, kā tiek prognozēts, sasniegs vismaz 90 000.

57 gadus vecais sociāldemokrātu līderis Stefans Lefvens, kurš ir bijušais metālrūpniecības arodbiedrības līderis bez pieredzes parlamenta vai augsta ranga valdības darbā, izteicies, ka ir gatavs veidot valdību kopā ar Kreiso partiju un zaļajiem. Sociāldemokrāti vēlēšanās ieguvuši 31% balsu, kas ir nedaudz vairāk kā iepriekšējās vēlēšanās 2010. gadā. Trīs kreisi noskaņotās partijas – sociāldemokrāti, “zaļie” un Kreisā partija – kopā ieguvušas 43,7% balsu jeb 158 no 349 deputātu vietām, ar ko nepietiek stabilas valdības izveidošanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdzšinējais premjerministrs 49 gadus vecais Frēdriks Reinfelts, kurš premjera amatā bija kopš 2006. gada, atzinis sakāvi un paziņojis, ka atkāpjas no amata. Viņa vadītā centriski labējā alianse, kuru veido premjera pārstāvētā Mēreno partija, Centra partija, kristīgie demokrāti un liberāļi, nav spējusi iegūt vairākumu valdības izveidošanai, savācot 39,5% balsu jeb 142 mandātus. Reinfelts arī paziņojis, ka pavasarī atkāpsies no Mēreno partijas vadītāja amata, kurā atradies kopš 2003. gada.

Labi panākumi vēlēšanās bijuši partijai “Zviedrijas demokrāti”, kas ieguvusi aptuveni 13% balsu, palielinot savu mandātu skaitu parlamentā no 20 līdz 49 un kļūstot par trešo ietekmīgāko partiju valstī . “Zviedrijas demokrātu” līderis Džimijs Okesons izteicies, ka jaunās valdības veidotāji nevarēs ignorēt viņa partiju, jo vēlētāju atbalstu guvusi tās nostāja pret imigrācijas pieaugumu, taču citas partijas jau paziņojušas, ka ar galēji labējiem nesadarbosies. “87% vēlētāju neatbalsta viņu vērtības,” norādījis sociāldemokrātu līderis Lefvens. “Tagad pienācis laiks nolikt malā taktiskos apsvērumus un uzņemties atbildību par Zviedriju,” viņš piebilda. Analītiķi atzīmē, ka sociāldemokrātu koalīcija ar zaļajiem un Kreiso partiju varētu būt nestabila, jo starp šīm partijām valda nesaskaņas tādos būtiskos jautājumos kā enerģētika, aizsardzība, privātā sektora iesaiste veselības aprūpē un nepieciešamība atcelt labēji centriskās koalīcijas īstenotās liberālās reformas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.