“Varbūt nopirkt e-mocīti?” Eksperti vērtē jaunā braucamrīka potenciālu reālā satiksmē 7
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tāda sirmai galvai it kā pavisam nepiemērota doma pēc ilgiem gadiem atkal uzklīda, kad internetā izlasīju kādu ziņu. “Sākoties 2021. gada sezonai, “Dude Bikes” moto veikalā Rīgā pieejami zviedru “premium” elektromotocikli “Cake”.
Tie radīti gan piedzīvojumiem dabā, gan ikdienas vajadzībām pilsētā, ir sertificēti braukšanai pa koplietošanas ceļiem. Motocikla maksimālais ātrums ir 90+ km/h, to nodrošina 10 kW motors. Komplektā ietilpstošā 2,5 kWh baterija nodrošina maksimālo distanci līdz 86 km vai līdz 3 stundām bezceļu režīmā.
Baterijas uzlāde līdz 80% aizņem 1,5 stundas, līdz 100% – 2,5 stundas no parastās rozetes. Papildus iespējams iegādāties arī otru ērti apmaināmu bateriju. Motocikla svars ir 62 kg (plus 17 kg baterija).
“Cake” cenas sākas no 6500 eiro. Tie ir Eiropā sertificēti kā motocikli, kurus drīkst izmantot satiksmē un kurus atļauts vadīt arī ar A1 un B kategorijas tiesībām – līdzīgi kā 125 cm3 motociklus.”
Un domāju – varbūt man, parasti vienatnē vai divatā braucošam, tiešām nevajag vienmēr to auto? Varbūt varu vismaz vasarā būt gan taupīgāks, gan sportiskāks, gan, kā saka, stilīgāks uz lētāka divriteņa?
Un atceros savus (jāatzīst, visai trūcīgos) mēģinājumus šajā jomā. Gadsimtu mijā man kāds no dīleriem atvēlēja ilgtermiņa testam 50 cm3 rolleri. Foršu rotaļlietu. Tikai viens mani, kā saka, besīja – tā maksimālais ātrums bija kaut kur tā ap 50–60 km/h. Un gan Daugavgrīvas, gan Kleistu ielās, kuras saista manu Bolderāju ar lielpilsētu, jutos stulbi. Jo maisījos visiem pa kājām. Nevarēju būt plūsmā un līdzvērtīgs. Ar šo laikam varētu…
Ko saka par mani kompetentāki kolēģi?
Arnis Blodons, pieredzējis žurnālists, tagad arī motociklu tirgotājs:
“Šajā segmentā visu nosaka cena. Un tādēļ pilsētas satiksmē konkurēt ar visādiem skrejdēļiem, motorizētiem ričukiem utt. šiem ļoti dārgajiem, protams, stilīgajiem (pašapliecināties kāru 30 gadnieku izpratnē) inženieru un dizaineru sacerējumiem ir grūti.
Baigo nišu tiem neredzu. Nobraukums ar vienu uzlādi zem 100 km – pilnīgas pupu mizas, ja esi par brīvību. Saudzīgs dabai? Nez vai, jo gan elektropiedziņas ražošana, gan utilizācija (tuvā nākotnē) ir šmucīgāka par iekšdedzes klasiku, kuru var nopirkt trīsreiz lētāk.
Bet lai nu būtu. Interesants tas ir. Kā patiks publikai, labāk varēsim vērtēt maijā, kad sāksies konkurss “Latvijas Gada motocikls”, kurā zviedru “Cake” jau dalību pieteicis.”
Oskars Irbītis, satiksmes drošības eksperts, “Gada motocikla” žūrijas biedrs:
“Pirmkārt – laikam jau strādāt ar elektrību ir baigi bīstami. Tā vien izskatās, ka “Cake” dizainers ir tik pamatīgi norāvies ar ampēriem, ka ne tikai nagus apsvilinājis, bet arī visas prāta spējas šim zudušas. Kropli uztaisījis… Tas, protams, mans galēji subjektīvais viedoklis.
Otrkārt – šādi elektriski (tātad klusi un bezizmešu) rīki ir neaizstājami dažādās iekštelpu atrakcijās, slēgtās trasēs. Arī blīvā pilsētvidē (Rīgas centrā) tiem ir zināmas priekšrocības. Bet reālā, plašā satiksmē?
Par milzu naudu iegūtais joprojām apšaubāms. Varbūt tāds braucamais ir piemērots pilsētnieka ikdienas maršrutam “māja – darbs”. Bet ne jau brīvībai. Ne jau ceļojumam, kurš ir (manuprāt) katra īsta motociklista dzīves galvenais vilinājums.”
Re nu – izbrāķēja jaunumu īstie motociklisti. Un padomājis sliecos piekrist. Elektriskas piedziņas galvenā problēma (līdzi ņemamās enerģijas lielais svars) divriteņos ir vēl grūtāk risināma nekā automobiļos. Tajos plus 100 vai 200 kg ir tikai neliela visa pārvietošanās līdzekļa daļa. Motociklā šādu bateriju iebāzt nav iespējams.
Un tādēļ tie nekad nespēs aizbraukt no Rīgas līdz Ventspilij bez papildu uzlādes. Jāņem iekšdedzes “Honda”? Arī tā tērēs vismaz divreiz mazāk benzīna nekā mans auto, atmosfērā pūtīs divreiz mazāk ogļskābās gāzes. Un maksās mazāk nekā pusi no “Cake” un līdzīgajiem.
