Veido inovāciju vadības sistēmu 14
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Jansons stāsta, ka jau ilgāku laiku runāts par to, ka valstij būtu jāveicina, jākoordinē un jāseko līdzi uzņēmēju un zinātnieku sadarbībai. Tagad tiekot pāriets no runām pie darbiem.
Proti, šīs sadarbības veicināšana ir daļa no inovāciju vadības sistēmas sakārtošanas. Agrākajos gados šādas vadības sistēmas eksistējušas tikai atsevišķos projektos. Kas tad tieši tagad tiek veidots? Runa ir par vairāku līmeņu padomju izveidi, kuras būs ne tikai viedokļu apmaiņas platformas, bet arī pildīs tiešās vadības funkcijas.
Grib saņemt signālus
M. Jansons: “Mērķis ir izveidot sistēmu, kurā mēs gala rezultātā saņemtu signālus par to, kas īsti notiek un kādas ir problēmas, no pašas apakšas – proti, no tā līmeņa, kurā konkrēti uzņēmēji sadarbojas ar konkrētiem zinātniekiem. Minētā inovāciju vadības sistēma ir cieši saistīta ar viedās specializācijas stratēģiju.”
Vienkārši izsakoties, Latvija plāno transformēt savu ekonomiku tā, lai specializētos uz maksimālu attīstību piecos virzienos – zināšanu ietilpīgā bioekonomikā; medicīnā, biomedicīnā un farmācijā; fotonikā (zinātne, kas pēta gaismas vienības – fotonus) un tās praktiskajos pielietojumos, tostarp arī viedo materiālu izgatavošanā; viedajā enerģētikā un mobilitātē; kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijās.
Tas gan nenozīmē, ka citas Latvijai tradicionālās nozares tādēļ iznīks, taču šajās tiek saskatīts liels eksporta un attīstības potenciāls, pastāv arī zinātniskās un uzņēmējdarbības iestrādnes. Šīs jomas tika izvēlētas vēl iepriekšējā desmitgadē.
M. Jansons stāsta, ka katrā no šīm specializācijas jomām tiks veidota sava vadības grupa, kurā būs pārstāvēti attiecīgās nozares uzņēmēji un zinātnieki, kā arī valsts ierēdņi. Visu vadības grupu darbu kopumā vadīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, bet procesa darbināšanai paredzēts finansējums, tostarp arī no Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem.
Vadības grupu izveidi paredzēts pabeigt 2022. gada beigās, lai tās spētu efektīvi darboties, paredzēts, ka tās būs ne vairāk kā 10–12 cilvēku lielas. Iecerēts, ka minētās vadības grupas spēs izstrādāt katra savas jomas attīstības plānu un informēt valsti par to, kas nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai – paredzēti gan eksporta, gan inovatīvo uzņēmumu skaita mērķi.
Virs viedās specializācijas vadības grupu līmeņa atrodas vēl divi līmeņi – vispirms Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome, kuras funkcijās ietilps gan minēto vadības grupu darba novērtēšana, gan arī procesu koordinēšana un starptautiskās sadarbības veicināšana, savukārt vēl virs tās atradīsies Latvijas Pētniecības un inovāciju stratēģiskā padome, kas risinās dažādus ar inovāciju un pētniecības vidi saistītus jautājumus un uzraudzīs, vai Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome tiek galā ar savām funkcijām, ziņojot par to visu Ministru kabinetam.
Neatbildētie jautājumi
Tiesa gan, neatbildēts paliek jautājums par naudu, jo, lai cik labas vadības padomes un grupas izveidos, nekas īpaši nemainīsies, ja Latvija inovācijās un pētniecībā turpinās ieguldīt 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valstis, kurām inovāciju ziņā vēlamies līdzināties, kā Zviedrija, četras vai piecas reizes vairāk.
M. Jansons gan apgalvo, ka situācija nav tik viennozīmīga, jo statistikas uzskaites nepilnību dēļ daļa uzņēmēju nemaz neuzrāda inovācijās ieguldītos līdzekļus, bet vienkārši noraksta tos izmaksās, tādēļ iespējams, ka Latvijas ieguldījumu apjoms nav tik mazs. Tomēr viņš nenoliedz, ka jāizveido stimulu sistēma, kas veicinātu gan valsts, gan uzņēmēju ieguldījumus inovācijās un pētījumos. Un šajā jomā liela nozīme ir lielo valsts kapitālsabiedrību roku atraisīšanai – proti, vēl joprojām lielās valsts kapitālsabiedrības piesardzīgi iesaistās inovāciju procesā, baidoties no Valsts kontroles, KNAB un citu uzraugošo institūciju pārmetumiem. Šajā jomā darbs būs jāpaveic jaunajai valdībai.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
