Veikalā tiek nozagta prece – vai šādā gadījumā ir tiesības pieprasīt pārdevējam atlīdzināt zaudējumus? 0
Diemžēl veikali regulāri cieš no garnadžiem, kas rada būtiskus zaudējumus uzņēmējiem. Bet kurš īsti ir atbildīgs par šādām situācijām? Vai pieļaujama situācija, kad zaudējumus tiek pieprasīts segt pārdevējam?
Vērtīgs skaidrojums par šo tēmu atrodams LVportals.lv.
Lasītājs medijam iesūtījis jautājumu par to, kam jāuzņemas atbildība, ja zādzību nav izdarījis pārdevējs: “Piemēram, liels veikals, apsardzes, iespējams, nemaz nav, darbinieks ir gan pārdevējs, gan krāvējs, gan apsargs. Veikalā tiek nozagta prece. Vai uzņēmumam šādos gadījumos ir tiesības no darbinieka pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu? Kurš likuma pants šādu rīcību pieļauj? Vai drīkst neparakstīt līgumu, ja tajā ir iekļauts šāds punkts? Kā rīkoties, ja darba devējs pieprasa naudu par nozagto preci? Vai veikalā ir jābūt arī apsardzei, ja darbiniekiem visbiežāk nav ļauts aizturēt iespējamo zagli?”
Turpinājumā portāla ekspertu skaidrojums!
Noslēdzot darba līgumu, puses vienojas par nodarbinātības noteikumiem. Darba līguma būtību precizē Darba likuma 28. un 39. pants , proti, līgums ir darbinieka un darba devēja vienošanās, saskaņā ar kuru darbinieks uzņemas veikt noteikto darbu, pakļauties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs uzņemas maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Visas ziņas, kas ir jāiekļauj darba līgumā, nosaka likuma 40. pants.
Tādējādi darbiniekam ir jāievēro viņa darba līgumā noteiktie nodarbinātības noteikumi, kuriem viņš ir piekritis, parakstot darba līgumu. Darba devējam nav tiesību prasīt, lai darbinieks veiktu darba līgumā neparedzētu darbu, izņemot Darba likuma 57. pantā noteiktos gadījumus. Minētā norma paredz darba devēja tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai:
lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā (šādā gadījumā var norīkot ne ilgāk kā uz vienu mēnesi viena gada laikā);
dīkstāves gadījumā (šādā situācijā var norīkot ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā).
Līdz ar to jums ir jāpārliecinās, kāds amats ir nolīgts jūsu darba līgumā un kādi darba pienākumi tajā ir noteikti.
Lai gan darba attiecībās ikvienam darbiniekam ir noteikta civiltiesiskā atbildība (Darba likuma 86. pants), likumā ir īpaša norma – 6. pants –, kurā ietverta darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība. Proti, ja darba līgumā ir noteikts, ka darbinieks piekrīt visu zaudējumu ieturēšanai no viņa darba samaksas, tad šāds līguma punkts ir atzīstams par prettiesisku, jo pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
Ieturējumi no darbinieka darba samaksas iespējami tikai noteiktos gadījumos, kas paredzēti Darba likuma 78. un 79. pantā. Konkrētajā situācijā runa ir par ieturējumiem, lai atlīdzinātu darba devējam radušos zaudējumus (Darba likuma 79. pants). Saskaņā ar Darba likuma regulējumu darba devējam ir tiesības ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas to zaudējumu atlīdzību, kas viņam radušies darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ. Būtiski ievērot, ka šāda ieturējuma izdarīšanai nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana.
Lai veiktu ieturējumus, darba devēja pienākums ir konkrētu zaudējumu rašanos izvērtēt.
Ja darbinieks apstrīd darba devējam radušos zaudējumu atlīdzības prasījuma pamatu vai apmēru, tad darba devējs nevar veikt ieturējumus no darba samaksas, bet var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas.
