– Pirms mediķu pulcināšanas akcijā pie bibliotēkas vai jūs esat mēģinājis aprunāties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidenti, vēršot augsto amatpersonu uzmanību uz jūsu pieminētajiem faktiem? 46
– Kā jūs zināt, pie valsts augstākajām amatpersonām nevar aiziet tā vienkārši parunāties. Mūsu bažas, sāpe un nodomi ir zināmi gan Andrim Bērziņam, gan arī Laimdotai Straujumai. Visa mūsu iepriekšējo gadu darbība ir parādījusi, ka esam gatavi konstruktīvam dialogam kaut vai pašā pēdējā mirklī. To apliecina piemērs ar Straujumas kundzes demisijas pieprasījuma gatavošanu pagājušā gada vasarā. Ministru prezidente, uzzinot, ka LVSADA padomes sēdē grasāmies apspriest šo jautājumu, uzaicināja mūs uz pārrunām. Notika patiešām konstruktīva tikšanās, pēc kuras veselības aprūpes vajadzībām tika papildus piešķirti 10 miljoni eiro. Saņēmām solījumu, ka šogad būs vismaz 40 miljoni, diemžēl tas nav izpildīts.
– Ejiet vēlreiz pie Straujumas!
– Iesim tad, kad mūs aicinās.
– Negaidiet, kad aicinās, klauvējiet paši pie Ministru prezidentes durvīm!
– Mēs klauvēsim pie Gaismas pils durvīm, tad varbūt parādīsies Ministru prezidente vai Valsts prezidents kā Vaidelotis logā ar kokli un mūsu pretiniekiem vāles šļuks no rokām. Tad beidzot arī veselības aprūpe tiks iecelta saulītē.
– Jums jāzina, ka mēs labi neizskatīsimies. Līdz šim, pēc ārlietu ministra Rinkēviča kunga sacītā, prezidentūras laikā nav bijusi neviena izgāšanās.
– Mēs ar savu protesta akciju atgādināsim, ka Latvija ir pārkāpusi ES Pamattiesību hartā deklarētās cilvēktiesības uz labi pieejamu, kvalitatīvu veselības aprūpi. Eiropas Parlaments ir pieņēmis 2013. gadā ziņojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem finanšu krīzes ietekmē. Par to ziņojusi deputāte Inese Vaidere. Vadoties no šī ziņojuma, parlaments ir ieteicis Eiropas Savienības dalībvalstīm, ka tās valstis, kuras finanšu krīzes apstākļos pārkāpj cilvēktiesības, nav pelnījušas, ka ar tām slēdz sadarbības līgumu. Ar Latviju ne tikai slēdz līgumus, bet arī ļauj prezidēt. Jāteic, ka tā ir fantastiska labvēlība.
– Ko jūs gribat dabūt no Eiropas Savienības? Vai tos septiņdesmit nepieciešamos miljonus?
– Eiropas Investīciju banka aizdeva Latvijai 200 miljonus eiro, un finanšu ministrs Reirs lepni paziņoja, cik ļoti viņš esot pateicīgs par šo aizdevumu – naudu tērēšot tautsaimniecībai svarīgām nozarēm. Protams, ka veselības aprūpes to skaitā nav. Tieši finansējums ir tas, ar kura palīdzību Eiropas Savienības statistikas birojs un Eiropas Komisija savos ziņojumos vērtē valdības attieksmi pret konkrētām nozarēm. Veselības aprūpei nevajadzētu būt nekādam izņēmumam.
