“Es kā viena Latgales lauku sieva vēlos padalīties pārdomās.” Lasītāja par skaņas “uo” atveidi rakstībā 11
Dzidra Bruzgule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Es kā viena Latgales lauku sieva vēlos padalīties pārdomās par “Latvijas Avīzes” publikāciju “Ozols, Uozols vai Uzols” un “LTV1” “4. studijas” pārraidi, kur skarts temats par portālā “ManaBalss.lv” iesniegto iniciatīvu par skaņas “uo” atveidi rakstībā.
Jāsaka paldies, ka šī izgudrotāja Roberta Ozoliņa-Paula rosinātās aptaujas tematika nonākusi dažādu mediju publiskā telpā. Un atzinība par loģisko un gudro izpratni ikvienam, kurš uzskata, ka šis “uo” nav lietderīgs un pieņemams.
Jābrīnās par indivīdiem, iniciatoriem – vai viņi no citas planētas nokrituši, ka nav dzirdējuši vietvārdu un uzvārdu izrunu? Un vai gan pieminētā Gr(u)ostona sagrūs, ja to nosauks par Grostonu?
Vai gan tāpēc novembri sajauktu ar maiju, kā komentēja LTV uzrunātie? Un pat kauns par indivīdiem, kas neprot izrunāt Uģa Joksta uzvārdu. Bet ja arī viņu uzrunā ar J(u)oksts, tad viņš nesatraucas, bet ir palicis dzīvāks par dzīvu!
Bet pilnīgi aplams tā autora apgalvojums, ka padomju laiki esot sabojājuši valodu. Gluži pretēji – atbrīvotājam no “ch” jāuzceļ piemineklis.
Valoda taču jāatvieglo, nevis jāapgrūtina un jākropļo. Nevis kā to savulaik pamanījušies izdarīt Latgales “dižgari” vienpersoniski, bez tautas piekrišanas un aptaujas izlemt, pieņemt un apstiprināt šo unikālo “uo”.
Tas Latgales parastam cilvēkam nav pieņemami, jo tauta ir valodas lietotāja un tā nedomā tādās augstākās filoloģijas kategorijās, kā to dara atsevišķs filoloģijas izcilnieks, uzlabotājs.
Arī uzlabotājam jāsaprot pamatvērtības – nesarežģīt valodu. Šie īpašie indivīdi savus daiļdarbus var rakstīt arī savā universumā, bet sabiedriskos informatīvos medijos jārunā un jāraksta pareizā latgaliešu kulturālā valodā.
Mēs 62 aktīvisti (manā uzskaitē) jau 15 gadus cīnāmies – esmu Valsts valodas centram (VVC) nosūtījusi 62 autoru atkārtotas publikācijas. Pēc VVC teiktā, tās nodotas Latgaliešu rakstu valodas apakškomisijai, kuras kompetencē ietilpst šī latviešu valodas paveida kodifikācijas un standartizācijas uzdevumu risināšana.
Mēs, latgalieši, jautājam – kādas šai komisijai funkcijas un kāda noslodze, ja tā nesaprot mutvārdu valodu? Bet tikai dod ieteikumu sazināties ar attiecīgo raidījumu redaktoriem, izteikt savu viedokli, cerot, ka viņi tajā ieklausīsies? Jābūt regulējumam no valsts valodas instancēm.
Arī Latgalei jārunā nevis žargonā, bet kulturālā, gramatiskā valodā.
Ja instancei pietrūkst speciālistu, lietpratēju, piesaku savu kandidatūru latgaliešu valodas glābšanai.
