VIDEO. “Gada laikā izsūtīju 62 CV!” Populāra jauniete Sindija atklāj baisu patiesību par darba tirgu Latvijā
60
Pērn viens no lasītākajiem rakstiem par jauniešu problēmām atrast darbu bija balstīts uz Sindijas stāsta. Tagad, gadu vēlāk viņa pastāsta, vai darbu izdevies atrast.
Tieši pirms gada viņa bija nesaprašanā: “Kā lai atrod darbu? Šis ir tas, ko es varu piedāvāt. Es esmu mācījusies Rīgas valsts dizaina mākslas vidusskolā reklāmas dizainu. Esmu pazīstama ar grafisko dizainu, kas ļoti labi iet roku rokā ar digitālo mārketingu un soctīklu menedžēšanu.
Sava personīgā profila saturu sociālajos tīklos veidoju vairāk kā 12 gadus. Man ir bijis savs uzņēmums, kur es pārdevu T-kreklus un somas 5 gadu garumā, man bija interneta veikals, soctīkli. Esmu divarpus gadus strādājusi uzņēmumā par digitālā mārketinga speciālisti, kas nozīmē, ka man ir milzīga personīgā pieredze. Uzņēmumi, kas meklē digitālā mārketinga speciālistus vai sociālo tīklu menedžerus 85% gadījos pieprasa augstāko izglītību, kuras man nav. Pēc vidusskolas neaizgāju studējot, jo daudz strādāju kā influencere un satura veidotāja.
Iztēlojoties jebkuras citas profesijas pārstāvi, kurš pasaka, ka viņa pieredze šajā profesijā ir vairāk kā 12 gadus, tas ir profesionālis, vai ne? Bet kāpēc tajā brīdī, kad es sūtu savu CV pozīcijai “soctīklu menedžeris”, kas taisītu Instagram, Facebook ierakstiņus, tik tok video, visiem ir vienalga par manu milzīgo pieredzi, jo man nav augstākās izglītības. Lielākajai daļai no darba devējiem nemaz nav ne jausmas, kādu augstāko izglītību pieprasīt no šī cilvēka, kuru grib algot taisīt Facebook ierakstiņus. Cilvēki grib, lai man ir augstākā izglītība biznesa vai projektu vadībā.
Es atvainojos, jūs gribat, lai jums taisa Instagram postus cilvēks ar biznesa vadības augstāko izglītību?
Es vēl varu pieņemt mārketinga un komunikācijas nozares diplomu, bet man jāiet mācīties četrus gadus, lai tad mani kāds paņemtu darbā? Šis ir sauciens pēc palīdzības! Es jūku prātā, jo man nav ko darīt, tādēļ es meklēju darbu šobrīd,” Tik tok video stāsta Sindija. Viņai Instagram ir 46 000 sekotāju, Tik Tok 11 000. Viņa ir strādājusi Pieci.lv jauniešu programmā un bija viena no atpazīstamākajām Youtube bērnu kanālu zvaigznēm Latvijā.
Vai 365 dienu laikā Sindijai izdevies atrast darbu?
Viņa atklāj, ka gada laikā nosūtījusi savu CV 62 uzņēmumiem. 76,5 % viņu ignorēja, 14,7% atteica, 8,8% saņēma iespēju piedalīties otrajā kārtā. Pēc 3 pārbaudes uzdevumiem saņēma atteikumu, 2 uzdevumus viņa neizpildīja. Viņa parakstīja vienu darba līgumu, bet pēc 3 mēnešiem tomēr darba vairs nebija. Viņu gan uzrunāja 4 uzņēmumi paši, viens no tiem par 4 produktu zīmolu soctīklu pārvaldīšanu trīs platformās 900 eiro mēnesī.
Viņa atklāj, ka aktualizējot šo tēmu “Tiktok” viņa iekļuva ziņu portālos, piedalījās diskusijā par vecuma diskrimināciju darba tirgū, bet darba un regulāru ienākumu viņai šobrīd vēl joprojām nav.
Pēc padoma, kā vislabāk sagatavoties darba intervijai, jautāju karjeras konsultantei Jolantai Jasukevičai.
“Obligāti ierasties laikā vai pat nedaudz pirms. Apģērbties atbilstoši izsludinātajai vakancei. Pirms tam izpētīt uzņēmumu, lai var iesaistīties kvalitatīvā sarunā par potenciālo darbu tajā. Pārdomāt savus līdzšinējos panākumus darba vietās, lai ar to var padalīties. CV jābūt pēc iespējas kompaktākam, vēlams ietilpināt vienā A4 lapā.
Motivācijas vēstules prasa arvien mazāk, bet joprojām tās tiek prasītas. CV jāveido maksimāli oriģināli un parādot savu personību. Motivācijas vēstule nedrīkst būt CV plašākam izklāstam, tajā pēc iespējas ir jāparāda sava atbilstība izsludinātajai vakancei un sava gatavība un motivācija darboties uzņēmuma labā. Jādomā, kā izcelties starp citu iesniegtajiem CV. Parādīt spēju, gatavību un motivāciju risināt uzņēmumam nepieciešamās problēmas/ uzdevumus.
Obligāti sagatavot savus jautājumus, tajā skaitā par atalgojuma un bonusu sistēmu. Veidot dialogu, lai intervija neizvēršas kā nopratināšana,
Jasukevičai iesaka.
Vai ir kādi obligātie jautājumi, kas būtu intervijā jānoskaidro?
“Tas ir ļoti individuāli, atkarībā no katras personas interesēm, vērtībām un vajadzībām. Nav jāizdomā samāksloti jautājumi, kuri pašam patiesībā neinteresē. Kādam ir svarīga izaugsme, tad jājautā par to, citam veselības apdrošināšana, kādam vēl darba laika elastība vai atalgojuma sistēmas dažādība,” konsultante norāda.
Ko nevajadzētu jautāt potenciālajam darba devējam?
“Droši vien, kas saistīts ar potenciālo algas pieaugumu. No sākuma jāpierāda sevi kā kvalitatīvu darbinieku. Nevajadzētu arī iztaujāt par iepriekšējo darbinieku, kurš ieņēma šo pozīciju. Protams, ka neko arī aizskarošu un aizvanojošu saistītu ar uzņēmumu un tā darbiniekiem,” Jasukevičai piekodina.
Nodarbinātības valsts aģentūra darba meklētājiem iesaka: Lai gan darba tirgus nepārtraukti mainās, CV joprojām saglabā savu nozīmi kā pirmais solis ceļā uz nodarbinātību. Vienlaikus būtiski ir mainījies veids, kā tas tiek veidots un uztverts.
Uzmanības fokuss ir pārvirzījies uz rezultātiem un sasniegumiem – darba devēji novērtē īsus, mērķtiecīgus CV, kuros skaidri parādīts kandidāta ieguldījums un pievienotā vērtība konkrētajam amatam, nevis plaši pieredzes uzskaitījumi.
Arī motivācijas vēstules forma piedzīvo pārmaiņas – klasiskās A4 lapas vietā arvien biežāk tiek izmantots kodolīgs pavadvēstules e-pasts vai īsa sadaļa “Par mani” CV ievadā.
Mūsdienās darba devēji bieži izmanto automatizētas personāla atlases sistēmas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību atlasa CV pēc atslēgvārdiem, tāpēc ir īpaši svarīgi CV iekļaut vakancē lietotos terminus.
Daudzās jomās, īpaši biroja, pārdošanas un vadības amatos, sakārtots LinkedIn profils nereti ir pat nozīmīgāks par pašu CV.
Savukārt radošajās un tehniskajās profesijās īpaši nozīmīga ir portfolio (nozīme – tā ir strukturēta darbu, sasniegumu un prasmju kolekcija, kas uzskatāmi atspoguļo cilvēka praktisko pieredzi un profesionālo izaugsmi, papildinot CV ar konkrētiem pierādījumiem par paveikto un kompetencēm. Atsevišķos gadījumos kā papildu elements var tikt izmantoti arī īsi video pieteikumi, kas kalpo drīzāk kā papildinājums, nevis obligāta prasība).
Ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka labākas iespējas, meklējot darbu, būs cilvēkiem, kuri apguvuši jomas, kas prasa lielāku sākotnējo piepūli, kuru interesantums nav acīmredzams, pirms cilvēks ieguldījis laiku to izzināšanai. Ar to pirmkārt domāju t.s. STEM specialitātes. Taču ir ticami, ka mākslīgā intelekta attīstības rezultātā augs arī pieprasījums pēc t.s. “mīkstajām” prasmēm jeb soft skills, kas ir intuīcija un cilvēciska saskarsme.
Sindija pieminēja, ka vienā potenciālajām darba vietām viņai piedāvāja algu 900 eiro, no kā viņa atteicās.
Pēteris Strautiņš norāda, ka viss nav tik vienkārši: “Dati par pirmajiem trim ceturkšņiem rāda, ka algas pērn pieauga par 8%. Nav pamata domāt, ka 4. ceturksnis kaut ko ir nozīmīgi mainījis, bet par to drīz uzzināsim.
Dati par algu pieaugumu, kas 2022. gadā sasniedza pat 12%, nereti disonē ar ikdienas pieredzi, radot iebildumus un neticību. Tāpēc ir svarīgi paskaidrot, ko tie nozīmē. Iepriekš sniegtā prognoze nenozīmē, ka cilvēkiem, kas strādā vienā un tajā pašā organizācijā un dara to pašu darbu, alga šogad vidēji pieaugs par 7%. Darba tirgus pakalpojumu uzņēmumu pētījumi mēdz uzrādīt par pāris procentpunktiem lēnāku algu kāpumu. Abi rezultāti ir savā ziņā pareizi.
Vidējās algas lielumu ekonomikā ietekmē strukturālās izmaiņas. Cilvēki maina darbavietas nozaru ietvaros un maina nozares. Notiek arī paaudžu maiņa. Iedomāsimies situāciju – cilvēks, kas ir strādājis kokapstrādes uzņēmumā no galvaspilsētas attālā novadā, saņēmis 1500 eiro mēnesī, aiziet pensijā.
Vienlaicīgi viņa meita vai dēls pēc studijām Rīgā sāk darbu programmēšanas uzņēmumā, tātad nozarē, kur vidējā alga ir ap 3500 eiro mēnesī (bruto). Arī šādi notikumi veido algu statistiku. Vērtē, ka strukturālo pārmaiņu komponente Baltijā veido pāris procentpunktus no vidējo algu kāpuma. Šo neapzinoties, algu statistika var radīt nevajadzīgas domstarpības uzņēmumu un darbinieku starpā. Tāpat neizpratne par to, ka vidējās algas saņēmējs nav vistipiskākais darbinieks.
Mediānas alga, kas ir pa vidu visam ienākumu spektram, ir apmēram par piektdaļu zemāka par vidējo algu.”
Vai arī tev ir problēmas atrast darbu? Varbūt kādi novērojumi par darba tirgu konkrētā jomā? Raksti savu stāstu man uz [email protected].
