Reti kurš par savu algu var pateikt “nu man gan liela, pietiek!”, bet Liepājā ir pavisam čābīgi. Māris man iepriekš jau pastāstīja, ka zivju pārstrādes uzņēmumā viņam piedāvāja 5 eiro stundā pirms nodokļiem, respektīvi apmēram 600 eiro mēnesī, kas, protams, ka nevienam šodien nav pietiekoši.
Māris, turpinot darba meklējumus, padalījies, ka citās nozarēs ir tikpat liela bēdu ieleja. “Lūk, vēl viens sludinājums krāvēja darbam par 500 eiro mēnesī un to šis uzņēmums uzskata par konkurētspējīgus atalgojumu. Domāju, ka arī jūs par tādu algu nestrādātu. Un tā nav zemākā samaksa Liepājā, ir arī par 4,80 bruto jeb pirms nodokļiem stundā!”
Sludinājuma teksts:
Pārvietot un novietot izejmateriālus un gatavo produkciju;
Noformēt gatavo produkciju nodošanai uz noliktavu;
Ātri un kvalitatīvi kopā ar operatoru veikt materiālu maiņu;
Piedalīties iekārtu tīrīšanā.
No Jums sagaidām:
Fizisku noturību;
Atbildību,
Precizitāti;
Vēlmi strādāt.
Mēs piedāvājam:
Interesantu un dinamisku darbu, strauji augošā uzņēmumā;
Maiņu darbs (t. sk. nakts maiņas);
Konkurētspējīgu atalgojumu;
Izaugsmes iespējas;
Profesionālu komandu;
Veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika;
Papildus bonusi.
Atalgojums no 740 – 794 EUR (bruto) + bonuss 15% pie noteiktu rādītāju izpildes.
“Pēc kādas formulas tiek veidots atalgojums darbavietā? Tas var notikt ļoti dažādi, privātā uzņēmuma īpašniekam tiešām neviens nevar liegt noteikt algas “pēc sajūtas”. Taču parasti uzņēmumi taupa naudu un rūpīgi rēķina. Svarīgākais atskaites punkts noteikti ir atalgojums attiecīgajā profesijā vai nozarē kopumā, ir arī atšķirības reģionos un apdzīvotajās vietās,” ekonomists Pēteris Strautiņš norāda.
Ir vairākas ar metāliem saistītās rūpniecības apakšnozares, kur augstākās algas ir Zemgalē vai Kurzemē. Tur atrodas lielākā daļa modernāko šo nozaru uzņēmumu. Savukārt informācijas un sakaru nozarē Rīgas pārsvars ir milzīgs, pat vairākkārtīgs, jo galvaspilsētā šajā nozarē strādā programmētāji, vadošie sakaru inženieri, uzņēmumu vadītāji, kamēr citos reģionos tipisks nozares darbinieks veic pakalpojumu pārdošanu.
Privāti uzņēmumi, kas strādā dažādās vietās Latvijā, mēdz noteikti atšķirīgas algas, atkarībā no vietējiem darba tirgus apstākļiem. Valsts parasti politisku iemeslu dēļ atturas noteikt atšķirīgus algu līmeņus vienam un tam pašam darbam. Taču vidējās algas sabiedriskajā sektorā dažādos reģionos vienalga atšķiras. Centrālajā valdībā algas ir augstākas nekā pašvaldībā. Skolotājiem mēdz būt lielākas slodzes blīvāk apdzīvotajos reģionos.
Noteikti ir darbinieki, kuru algu līmeni ietekmē tas, cik viņi varētu pelnīt citās valstīs. Šis faktors palīdz ārstiem būtu vislabāk apmaksātajai profesijai. Ir darbinieki, kas tiek “pirkti” globālajā tirgū, “airBaltic” vadītājs ir spilgts piemērs.
Vai tā, tavuprāt, ir pienācīga alga? Raksti man savu pieredzi uz [email protected].



