Kardinālu zvērests un kas var piedalīties konklāvā? 6
Pirms balsošanas kardināli dod svinīgu zvērestu, solot ievērot konklāva noteikumus un saglabāt absolūtu slepenību par visu, kas notiek tā laikā. Zvēresta teksts ietver apņemšanos “neizpaust nevienu informāciju, kas varētu kaitēt baznīcai”, un to dod, katram kardinālam pieskaroties Evanģēliju grāmatai. Šis solījums ir tik stingrs, ka pat pēc konklāva kardināli reti dalās ar detaļām par procesu.
Konklāvā piedalās tikai kardināli, kuri nav sasnieguši 80 gadu vecumu līdz brīdim, kad pāvesta tronis kļūst vakants. Šo noteikumu 1970. gadā ieviesa pāvests Pāvils VI, lai nodrošinātu, ka kardināli ir pietiekami aktīvi un spējīgi pieņemt lēmumus. Turklāt 1975. gadā Pāvils VI noteica, ka kardinālu elektoru skaits nedrīkst pārsniegt 120, lai gan šis limits dažkārt ir ticis pārkāpts uz īsu laiku.
Pāvests Jānis Pāvils II vēlāk precizēja, ka kardināli, kuri sasniedz 80 gadu vecumu pirms pāvesta troņa vakances, nevar piedalīties konklāvā, tādējādi novēršot iespēju manipulēt ar konklāva laiku, lai iekļautu vai izslēgtu noteiktus kardinālus. Piemēram, 2013. gadā kardināls Valters Kaspers, kuram bija 79 gadi, kad pāvesta tronis kļuva vakants, varēja piedalīties konklāvā, lai gan viņam tobrīd jau bija 80 gadi.
