“Jādod ceļš, nē, tur loģika nestrādā, jātriecas virsū otrai mašīnai?” Rīdzinieki saplēšas par to, kā izbraukt vienu no noslogotākajiem apļiem pilsētā
0
Sociālajos tīklos plašu diskusiju izraisījis kāds autovadītāja jautājums par ceļa zīmju kombināciju vietā, kur autovadītājiem jāizbrauc uz galvenā ceļa, bet tālāk joslas it kā turpinās paralēli. Situācija daudziem šķiet mulsinoša, jo vieni uzskata, ka “Dodiet ceļu” attiecas tikai uz iebraukšanu uz galvenā ceļa, bet citi – ka ceļš jādod arī tālākā joslu savienošanās posmā.
“Zinu, ka šeit viens par otru gudrāks. Tāpēc jautājums ekspertiem. Šajā vietā. Ja Tu brauc pa pirmo joslu un turpini ceļu pa pirmo joslu, vai Tev ir jādod ceļš tiem, kas grib pārkārtoties no otrās joslas uz pirmo? Vai tomēr jādod ceļš tikai tad, ja Tu vēlies pārkārtoties uz otro joslu un cits autovadītājs no otrās uz pirmo? P.S. Es atbildi zinu, bet ļoti gribētu uzzināt, cik daudzi arī zina pareizo atbildi, jo, ja šajā vietā izveidotos negadījums, kam būtu taisnība?” jautā ieraksta autors.
Komentāros ātri vien kļuva skaidrs – autovadītājiem vienotas izpratnes par šo vietu nav. Daļa uzskata, ka zīme “Dodiet ceļu” attiecas tikai uz iebraukšanu uz galvenā ceļa, nevis uz tālāku joslu maiņu.
“Kustoties pa savu joslu un turpinot pa to braukt, nevienam ceļš nav jādod. Ceļš jādod tam, kurš maina joslu,” raksta kāds komentētājs.
Citi gan norāda, ka šī konkrētā zīmju kombinācija nav tik vienkārša un var maldināt. “Pareiza atbilde – slikts tas risinājums ir no abām pusēm, skaties, kā gribi. Loģika tur nestrādā,” raksta kāds diskusijas dalībnieks.
Vēl kāds komentētājs pieļauj, ka pēc noteikumiem tomēr būtu jālaiž pa galveno ceļu braucošie, lai gan pēc ceļa marķējuma šķiet, ka var turpināt ceļu savā joslā un nevienam netraucēt. Viņaprāt, risinājums ir mulsinošs, īpaši tāpēc, ka nav skaidri redzamas perpendikulāras līnijas, kas autovadītājiem nepārprotami parādītu krustojuma robežu.
Diskusijā parādījās arī viedoklis, ka šādas zīmes ir īpaši mānīgas ziemā, kad ceļa horizontālais apzīmējums var būt apsnidzis un neredzams. Kāds komentētājs spriež, ka tad no labās joslas būtu jādod ceļš kreisajai joslai, savukārt citādos apstākļos katrs vienkārši turpinot braukt savā joslā. Ja kāds no kreisās joslas vēlas pārkārtoties uz labo, tad ceļš esot jādod tiem, kas jau brauc pa labo joslu.
Cits komentētājs situāciju skaidro ar krustojuma robežām. Viņaprāt, “Dodiet ceļu” darbojas tikai uz konkrēto krustojumu, bet krustojums beidzas tur, kur beidzas noapaļojums. Tālāk autovadītāji jau esot katrs savā joslā uz taisna ceļa. Viņš gan piebilst, ka pāri nepārtrauktajai līnijai braukt un “triekties virsū” otram auto nevajadzētu.
Komentāros tika pieminēta arī pieredze citās valstīs. Kāds autovadītājs raksta, ka Dānijā ir līdzīgas zīmes vietās, kur divas joslas vienkārši saiet kopā. Tur darbojas savstarpējas palaišanas jeb “rāvējslēdzēja” princips – priekšroka ir tam, kurš atrodas vairāk uz priekšu, neatkarīgi no puses. Sākumā pie tā esot bijis dīvaini pierast, taču praksē tas strādājot labi un loģiski.
Daži komentētāji atzina, ka tieši šādās vietās jau bijušas nepatīkamas situācijas. Kāda autovadītāja raksta, ka pavisam nesen šajā vietā noticis starpgadījums un sadursme bijusi gandrīz pie paša apļa. Viņa norāda, ka tikusi atzīta par vainīgu, jo neesot devusi ceļu, lai gan pati uzskatījusi, ka situācija bijusi neskaidra.
Vairāki komentētāji rosināja, ka šādā gadījumā būtu nepieciešams Valsts policijas vai CSDD skaidrojums, jo bez videoreģistratora pēc negadījuma var rasties ļoti sarežģīta situācija – viens autovadītājs uzskata, ka brauc savā joslā un ceļu nevienam nedod, bet otrs atsaucas uz zīmi “Dodiet ceļu”.
Satiksmes speciālists Ēriks Griģis, skaidrojot šo situāciju, norāda, ka šeit būtiski ir skatīties nevis “pēc sajūtas” vai ikdienas loģikas, bet pēc Ceļu satiksmes noteikumiem.
Viņš atgādina, ka braukšanas josla ir jebkura brauktuves garenvirziena josla, kas var būt apzīmēta ar ceļa apzīmējumiem, bet var arī nebūt apzīmēta, ja tā ir pietiekami plata, lai pa to vienā rindā varētu braukt automobiļi. Tāpēc argumenti par to, ka “realitātē visi brauc divās rindās”, viņa ieskatā nav pietiekams pamats, lai ignorētu noteikumus.
Griģis skaidro, ka attēlā redzamā ceļa zīmju kombinācija ir uzstādīta pirms krustojuma ar galveno ceļu. Zīme “Dodiet ceļu” nozīmē, ka transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu. Savukārt krustojums Ceļu satiksmes noteikumu izpratnē ir vieta, kur ceļi krustojas, piekļaujas vai atzarojas vienā līmenī, un tā robežas nosaka iedomātas līnijas, kas savieno brauktuvju pretējo malu noapaļojuma sākumu.
Tātad, izbraucot no mazāk svarīga ceļa uz galveno ceļu, vadītājam jādod ceļš tiem transportlīdzekļiem, kas tuvojas pa galveno ceļu – tieši krustojuma robežās.
Zem priekšrocības zīmes redzamā informatīvā zīme “Joslas piekļaušanās pamatjoslām” norāda, ka josla piekļaujas pamatjoslai. Šādu zīmju kombinācija apdzīvotā vietā nozīmē, ka izbraucot no mazāk svarīga ceļa uz galveno, krustojumā notiks joslas piekļaušanās pamatjoslai un krustojuma robežās būs jādod ceļš pa galveno ceļu braucošajiem.
Vienlaikus tālākajā braukšanā svarīgi ir horizontālie ceļa apzīmējumi – līnijas, bultas, simboli un citas norādes uz brauktuves. Nepārtraukta līnija norāda vietu, kur joslas šķērsot nedrīkst. Ja nepārtrauktā līnija kopā ar pārtraukto līniju sadala vienā virzienā braucošas transportlīdzekļu plūsmas, tad no vienas joslas drīkst pārkārtoties pamatjoslā, bet ne otrādi.
Griģis īpaši uzsver situācijas ziemā vai sliktos laikapstākļos, kad sniegs, lietus vai netīrumi padara horizontālos apzīmējumus neredzamus. Ja joslu atdalošie apzīmējumi krustojumā nav saskatāmi, vadītājam, izbraucot no mazāk svarīga ceļa uz galveno, jādod ceļš pa galveno ceļu braucošajiem transportlīdzekļiem. Pēc tam tālākā braukšanas kārtība jāvērtē pēc Ceļu satiksmes noteikumu nodaļas par braukšanas sākšanu un braukšanas virziena maiņu.
Speciālists arī atgādina – autovadītājiem nevajadzētu akli uzticēties sociālo tīklu “ekspertu” skaidrojumiem. Dzirdēto vienmēr ir vērts pārbaudīt pašos Ceļu satiksmes noteikumos, jo negadījuma gadījumā izšķirošs būs nevis tas, kā “loģiski šķita”, bet gan tas, ko nosaka zīmes, ceļa apzīmējumi un krustojuma robežas.
