Rajevs skaidro, vai NATO iesaistīsies, ja 30 000 Ziemeļkorejas karavīru iebruks Ukrainā 0
Ko darītu NATO, ja Ukrainas teritorijā parādītos 30 000 Ziemeļkorejas karavīru? Šāds scenārijs radītu pavisam citu juridisko situāciju nekā līdzšinējā Phenjanas militārā palīdzība Maskavai, tomēr NATO tiešu iesaistīšanos karadarbībā tas, visticamāk, neizraisītu. Tā TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” norādīja Saeimas deputāts (frakcijām nepiederošs), NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs.
Rajevs skaidroja, ka līdzšinējā Ziemeļkorejas karavīru iesaiste Krievijas pusē juridiski vērtējama citādi, ja viņi palīdzējuši Krievijai aizsargāt tās starptautiski atzīto teritoriju un nav piedalījušies kaujās Ukrainas teritorijā.
Situācija būtiski mainītos, ja Ziemeļkorejas karavīri tiktu nosūtīti uz Donbasu. Krievija okupētās un anektētās Ukrainas teritorijas uzskata par savējām, taču absolūtais vairākums pasaules valstu šo Maskavas lēmumu neatzīst.
“Šajā gadījumā korejieši iebruks Ukrainā. Formāli, juridiski tas tā būs,” skaidroja Rajevs.
Tas pavērtu iespējas starptautiskai reakcijai, tomēr praktiskās iespējas, pēc Rajeva domām, būtu ierobežotas. Ziemeļkorejai jau pašlaik piemērots plašs sankciju klāsts, tāpēc jautājums būtu arī par to, kādus jaunus ekonomiskos ierobežojumus pret Phenjanu vispār vēl būtu iespējams ieviest.
Savukārt NATO militāru iesaistīšanos Rajevs uzskata par maz ticamu, jo jebkāda tieša rīcība pret Ziemeļkorejas karavīriem Ukrainā nozīmētu alianses iesaistīšanos karā.
Arī tā dēvētā “gribētāju koalīcija”, kurā apvienojušās valstis, kas gatavas sniegt Ukrainai plašāku atbalstu, šo robežu, pēc Rajeva domām, nepārkāptu. Viņš atgādināja, ka līdzšinējās diskusijās par Rietumvalstu karavīru iespējamo klātbūtni Ukrainā runāts par laiku pēc aktīvās karadarbības beigām, nevis par tiešu iesaistīšanos pašreizējā karā.
Tādēļ arī 30 000 Ziemeļkorejas karavīru parādīšanās Ukrainā, pēc Rajeva vērtējuma, diez vai liktu NATO valstīm pašām iesaistīties kaujās. Drīzāk būtu gaidāms stingrs politisks nosodījums, starptautiskas diskusijas un mēģinājumi rast citus veidus, kā reaģēt uz Phenjanas rīcību.
Rajevs uzsvēra, ka Rietumvalstis turpina plaši atbalstīt Ukrainu ar tām pieejamajiem resursiem, tomēr līdz šim pastāvējusi skaidra robeža – palīdzēt Ukrainai, pašām nekļūstot par tiešu kara dalībnieci. Viņa ieskatā arī Ziemeļkorejas karavīru masveida iesaistīšanās šo robežu, visticamāk, nemainītu.
