Kultūra
Kultūrpolitika

“Virsnullis”, “stārtaps” un citi modes vārdi. Saruna ar tulkotāju Aldi Lauzi7


Aldis Lauzis
Aldis Lauzis
Foto: Timurs Subhankulovs

Tulkotājs un redaktors ALDIS LAUZIS darbojas arī latviešu valodniecībā un terminoloģijā. Sociālās saziņas vietnē “Twitter” viņš bieži pievēršas dažādām valodas kļūdām un ieraksta izlabotu variantu. Sarunā ar Aldi Lauzi – arī par to, kā viņš izvēlas, ko skaidrot un komentēt.

Kādos gadījumos uz aplamībām valodā reaģējat nekavējoties un rakstāt tviterī skaidrojumus, kā ir pareizi?

A. Lauzis: Tviteris, kurā diezgan regulāri ielūkojos jau kopš 2009. gada, ir kā laika gara atspulgs ūdens pilienā. Pēc tvītiem, kurus raksta dažādu aprindu un gadagājumu ļaudis, viņu vidū – mediju pārstāvji, iespējams arī spriest par to, kādas pārmaiņas notiek valodā, un vērtēt, kas valodas praksē iet uz labo pusi un kas uz slikto.

Vērojumus, par kuriem rakstu savos tvītos, ilustrēju ar izdevīgiem, uzskatāmiem piemēriem, visbiežāk no plašsaziņas portāliem, bet nereti arī no citu rakstītajiem tvītiem. Lielākoties mēdzu pievērsties tādām valodas anomālijām un kļūdām, kas pēdējā laikā plaši izplatās, citam no cita pielīp un var kļūt epidēmiskas.

Tāds uzskatāms piemērs bija tvīts, kurā viena un tā pati kļūda – paustajai domai neatbilstoša vārdu kārtība – atkārtojās trijās frāzēs.

Tvīta autors rakstīja par to, kas, viņaprāt, būtu jādara, lai uzlabotos zinātnisko rakstu kvalitāte: “(1) jāļauj rakstīt maģistra darbus angļu valodā, (2) jāraksta un jāvērtē maģistra darbi tā, it kā tie būtu publikācijas, (3) jāapmaksā publicēšanās un konferences”.

Latviešu valodai dabīga būtu, piemēram, tāda vārdu kārtība: “1) maģistra darbus jāļauj rakstīt angļu valodā; 2) maģistra darbi jāraksta un jāvērtē tā, it kā tie būtu publikācijas; 3) publicēšanās un konferences jāapmaksā”.

Angļu valodā teikuma vārdkārta ir ļoti stingra, jo no tās atkarīgs, kāds teikuma loceklis ir attiecīgais vārds. Piemēram, izteicēja vieta ir tūlīt aiz teikuma priekšmeta. Latviešu valodā, kur vārdkārtu no šā pienākuma atslogo galotnes, to varam brīvi mainīt atkarībā no tā, kas teikumā ir zināmais un kas jaunais: teikuma beigās parasti ir vārds vai vārdkopa (tā sauktā rēma), kas satur jauno ziņu, kuras dēļ teikumu sakām vai rakstām, bet teikuma pārējā daļa (tā sauktā tēma) klausītāju vai lasītāju sagatavo jaunās ziņas uztveršanai.

Mutvārdu runā shēma ir sarežģītāka, jo teikuma vērsuma izteikšanā piedalās arī intonācija un tāpēc “jaunais” no teikuma beigām var būt pārvirzīts uz teikuma sākumu.

Atceros, decembrī tviterī skaidrojāt, ka nepareizs ir teikums “Interesanti, vai Gobzems nepiekāpjas, jo ļoti grib tikt amatā, vai nepiekāpjas, jo galīgi negrib neko darīt.” Rakstījāt, ka gramatiski pareizi būtu: “Interesanti, vai Gobzems nepiekāpjas TĀDĒĻ, KA ļoti grib tikt amatā, vai arī TĀDĒĻ, KA galīgi negrib neko darīt”.

Par īstu epidēmiju kļuvusi anomālija, ko, manuprāt, veicina angļu valodas ietekme: jaunā valodas lietotāju paaudze vairs stingri neizjūt robežu starp saikļa “jo” un “tāpēc, ka” jēgu. Angļu valodā abos gadījumos lieto saikli “because”. Taču tajos gadījumos, kuriem atbilst mūsu “jo”, pirms “because” parasti liek komatu. 2018. gadā es šai anomālijai pievērsu pastiprinātu uzmanību un citētajam piemēram līdzīgus analizēju vairākas reizes.

Angļu valodas ietekme latviešu valodu visvairāk apdraud tieši sintaksē.

Ja ieviešas tādas sintaktiskās konstrukcijas, kas būtiski groza valodas sistēmu, sazināšanās kļūst aizvien grūtāka un var pienākt brīdis, kad valodas lietotājiem aizvien biežāk gribēsies pāriet uz angļu valodu.

Janvārī atkal uzzināsim Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas akcijā izraudzīto gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu. Jūs piedalāties vērtēšanā. Kas jums patīk no šoreiz iesūtītajiem variantiem?

Iesūtījumu sarakstu vēl neesmu redzējis. Manuprāt, interesants ir jaunvārds “virsnullis”, kas decembrī izskanēja tviterī: “Mazais virsnullis vēl joprojām ir mans nemīļākais gada laiks.” Ar to domāts tāds laiks, kad gaisa temperatūra ir daži grādi virs nulles. Protams, mēdz būt ne vien mazais virsnullis, bet arī mazais zemnullis un “apnullis”…

2018. gadā tvitera lietotāju vidū ļoti populārs bija kļuvis vārds “burbulis” jaunā nozīmē: “Dzīvo savā burbulī”, “Manā burbulī, šķiet, lielākā daļa balsos par Progresīvajiem, kas varētu likt domāt, ka viņi savāks daudz balsu” u. tml. Burbulis ir ierobežotais cilvēku loks, kuram sekojam savos sabiedriskajos tīklos un pēc kura spriežam par sabiedrisko domu un noskaņojumiem.

Savulaik par gada vārdiem atzīti tādi jaunvārdi kā “zīmols”, “mēstule”, “ēnstrādnieks”, “glābējsilīte”, “zibakcija”, “atkraste”.

Varbūt pie gada nevārdiem derētu “pagarinātais normālais darba laiks” mediķiem? Nav saprotams, ko tas nozīmē.

Šajā vārdkopā ir loģikas kļūda. Par normālo garāks darba laiks nav “pagarināts normālais” darba laiks. Tāda pati loģikas kļūda ir, piemēram, vārdkopā “uzlabot pašreizējo stāvokli”: stāvoklis, kas būs labāks par pašreizējo, vairs nebūs pašreizējais stāvoklis.

Taču Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas gadskārtējā akcija nevar aptvert neaptveramo un atbilstoši noteikumiem parasti par gada nevārdu kļūst nevis vārdkopa, bet gan atsevišķs vārds (“māsterplāns”, “hendlings”, “dīlot / dīls”, “uzstādījumi”), ko dažkārt iekavās precizē, piemēram: “saīsināt (darbiniekus)”, “uzrunāt (problēmu)”, “ekselence (savienojumos “ekselences centrs”, “ekselences balva”)”, “transporti (daudzskaitlī)”.

Esat ilgi darbojies Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā. Kādi ir secinājumi par terminoloģijas attīstību pēdējos gados?

Pirmkārt, latviskā terminoloģija pagaidām netiek līdzi jaunajiem jēdzieniem, ar kuriem strauji bagātinās eksaktā un humanitārā kultūra.

Otrkārt, šo plaisu izdosies novērst tikai tad, kad ikviens speciālists viņa darbības laukā vajadzīgos jaunos terminus pratīs ciešami izveidot pats. Tas nozīmē arī to, ka viņam būtiski dziļāk jābūt apguvušam latviešu valodas likumības un iespējas. Tas, protams, jāielāgo arī mācību satura reformētājiem.

Daudzi svešvārdus turpina lietot arī tad, ja ir radīts latviskais termins. Piemēram, “jaunuzņēmuma” vietā joprojām saka “stārtaps” un “ekspektācijas” vārda “gaidas” vietā.

Kopš pirmskara gadiem piemirstais un tikai pirms diviem gadiem par terminu apstiprinātais vārds “jaunuzņēmums” jau ir nostiprināts arī likumā (“kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību”).

Taču tas tiešām neieviešas strauji, un, piemēram, biedrība, ko plašā saziņā aizvien biežāk dēvē par jaunuzņēmumu asociāciju, ir reģistrēta kā Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija. Šķiet, vienam otram traucē iedoma, ka ar jaunuzņēmumu būtu jāsaprot kurš katrs jauns uzņēmums. Nē, tā tas nav: mēs taču arī par jaunsaimniecībām parasti dēvējam nevis jebkuras jaunas saimniecības, bet gan tās, kas radās noteiktā vēsturiskā periodā pēc muižu dalīšanas.

Ja aizguvums kādu iemeslu dēļ neapmierina, no tā var atbrīvoties, tikai izdomājot, ko piemērotu likt tā vietā. Socioloģijas un psiholoģijas terminam “ekspektācijas”, ko latviešu valodā lieto kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, pagaidām aizstājējs nav atrasts.

Vārdi “gaidas” un “cerības”, ko dažkārt lieto ar šādu nozīmi, nav tam piemēroti, jo gaidas un cerības, tāpat kā ilgas, ir vērstas uz ko gribētu, pozitīvu (piemēram, pavasara gaidas), bet ekspektācijas – uz to, ko domājams vai pierasts attiecīgajā situācijā sagaidīt, – var būt arī neit­rālas un negatīvas (piemēram, pieķerts noteikumu pārkāpējs rēķinās ar to, ka viņu sodīs). Nākotne rādīs, vai šajā nozīmē ieviesīsies mazāk pārprotamais vārds “gaidījumi”, ko vismaz pagaidām vēl izmanto reti.

Terminrades rokasgrāmatās tiek minēti vairāki kritēriji, pēc kā izlemt, kuru no iespējamiem termina variantiem pieņemt: pašsaprotamība, sistēmiskums, īsums, atvasināmība, gramatisks pareizums u. tml. Princips “priekšroka dzimtajai valodai” ir tikai viens no šiem kritērijiem.

Arī Jānis Endzelīns, daudzu jaunvārdu radītājs, nebūt nedomāja, ka visi valodā ieviesušies svešvārdi būtu jālatvisko.

Piemēram, visai eksotiski skanošais anglisms “mikspikli” (marinādē konservēti jaukti dārzeņi) ir atrodams arī viņa un Eduarda Ozoliņa kopīgi izveidotajā “Svešvārdu vārdnīcā” (1926).

Jūs daudz laika pavadāt Vācijā. Kā tur vērojama angļu valodas ietekme?

Jaunu vārdu veidošanā vācieši no angļu valodas ietekmes nevairās un ne vien datorikā, bet arī ekonomikā un citās jomās plaši lieto anglismus. Turpretī vācu valodas sintaksē tāda angļu valodas ietekme, kādu redzam latviešu valodā, nav manāma.

Saistītie raksti

Esat latviski pārtulkojis savulaik populārā Hansa Seljes grāmatu “Mana mūža stress”. Vai no tās latviešu valodā ienācis vārds “stress”?

Nē, jau gadus desmit, kopš 70. gadu sākuma, “stress” latviešu valodā bija kļuvis par modes vārdu. Šā anglisma aizstāšanai gan tika radīts vārds “spriedze”, ko šādā nozīmē arī apstiprināja Terminoloģijas komisija, taču valodas praksē jaunvārds “spriedze” uzreiz ieviesās kā īss vārda “sasprindzinājums” sinonīms, tāpēc attiecīgās organisma reakcijas apzīmēšanai arī turpmāk nācās izmantot anglismu “stress”.

LA.lv
LA
LA.LV
Kultūra
“Atklāšanas fanfaras”: koncertzāles “Latvija” atklāšanas koncertus translēs LTV
6 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
“Baltu rotas” svinēs jubileju ar “Latvian Voices” koncertu un zobencīņu paraugdemonstrējumiem
7 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
Festivālu “Summertime – aicina Inese Galante” atklās franču džeza karaliene Mina Agosi
8 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IE
Ināra Egle
Latvijā
LPA nesteidz atbalstīt apriņķus un “paņem pauzi” līdz augusta vidum
3 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
Policijai vēl nav izdevies notvert advokāta Bērziņa slepkavas
2 stundas
JL
Juris Lorencs
Pasaulē
Juris Lorencs: Vēlētāji Ukrainā ir “salikuši visas olas vienā grozā” 1
2 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Reiram būs jālemj par mutisku aizrādījumu VID vadītājai Jaunzemei. Ministrija skaidro iemeslus
3 stundas
LE
LETA/LA.LV
Pasaulē
Pēc atteikšanās no cūkgaļas diviem bērnudārziem Vācijā vajadzīga policijas aizsardzība
1 stunda