Latvijas Pašvaldību savienība aptaujā noskaidrojusi, ka zemais atalgojums esot tikai trešais svarīgākais faktors, kas ietekmē lēmumu pamest pedagoga darbu, svarīgāks ir skolotāju darba novērtējums sabiedrībā.
Latvijas Pašvaldību savienība aptaujā noskaidrojusi, ka zemais atalgojums esot tikai trešais svarīgākais faktors, kas ietekmē lēmumu pamest pedagoga darbu, svarīgāks ir skolotāju darba novērtējums sabiedrībā.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Vienam skolēnam “seko” mazāk naudas nekā citviet Latvijā: Vislielākais skolotāju trūkums – galvaspilsētā 58

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
“Beidzas mans aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā,” Pabriks atvadās
Lasīt citas ziņas

 

Latvijas vispārizglītojošās skolās trūkst 1330 pedagogu. Ja pieskaita tās vakances, kas ir bērnudārzos, pietrūkst jau vairāk nekā 2000. Tā secinājusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), ievācot datus no Izglītības un zinātnes ministrijas, Centrālas statistikas pārvaldes, kā arī aptaujājot pašvaldības. Kopumā noskaidrota situācija 1048 izglītības iestādēs. (Pēc LPS datiem Latvijas skolās kopā ir 27 221 pedagogu).

CITI ŠOBRĪD LASA

Pagājušās nedēļas nogalē LPS kopā ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti rīkoja konferenci “Kur tu esi, skolotāj?”, lai mēģinātu saprast, kāpēc Latvijā ir tik liels pedagogu trūkums. Prasība skolotājiem obligāti vakcinēties pret kovidu veicinājusi skolotāju trūkumu, taču liels vakanču skaits un skolotāju pārslodze, kas rodas, aizstājot trūkstošos kolēģus, bijusi arī pirms tam.

Kā norāda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, skolotāju trūkst arī citās valstīs. Pat Somijā, kur skolotāja profesija ir tik populāra, ka jāiztur milzīgs konkurss, lai iestātos pedagoģijas studiju programmās, sāk trūkt pirmsskolas skolotāju un klases audzinātāju.

LPS darbinieki secinājuši, ka Latvijā visvairāk pedagogu trūkst Rīgā, arī citās lielajās pilsētās tā ir liela problēma. To varētu izskaidrot ar to, ka lielajās pilsētās ir lielākas iespējas atrast citu darbu, ja skolotāja darbs neapmierina.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa pieļāva, ka lielais pedagogu trūkums galvaspilsētā varētu būt saistīts arī ar to, ka Rīgā skolēnu izmaksas ir viszemākās.

Proti, vienam skolēnam “seko” mazāk naudas nekā citviet Latvijā. Līdz ar to skolotāji strādā ar lielām klasēm, taču nepelna vairāk kā kolēģi reģionos, kur klases ir mazākas.

Arī matemātikas skolotāju, kuru deficīts ir ļoti liels, visvairāk trūkst Rīgā. Latviešu valodas skolotāju trūkums tāpat lielākais ir Rīgā, kā arī daļā novadu, kur ir daudz krievu iedzīvotāju. Tajā pašā laikā, piemēram, Rēzeknē un Krāslavā latviešu valodas skolotāju pietiekot. Arī angļu valodas skolotāju trūkumu visvairāk izjūt galvaspilsētā. Tāpēc svešvalodu stundās ne vienmēr ir iespēja dalīt skolēnus grupās.

 

Viens skolotājs apbraukā sešas pašvaldības

LPS dati kārtējo reizi apliecina – kaut arī skolotāju trūkst, lielāka daļa skolu pedagogu strādā nepilnu slodzi. Pilna slodze vai pat vairāk ir tikai 47% skolotāju. Savukārt pirmsskolās vairāk nekā 60% skolotāju strādā vairāk par vienu slodzi.

Arī A. Pēterkopa atklāja: Rīgas skolās vakances pārsvarā ir uz nepilnu slodzi. Tad bieži šīs stundas uz laiku uzņemas vadīt kāds skolā jau strādājošs pedagogs.

Runājot par nepilnās slodzes pedagogiem, LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure atzina, ka skolās nepieciešami arī tādi. “Skolās mēdz palikt pāri šādas nepilnās slodzes. Jo sevišķi pamatskolās, kur nav paralēlklašu, eksaktajos priekšmetos pedagogam var nebūt pilna slodze. Daudzi arī labprāt piekrīt strādāt uz mazāku slodzi,” sacīja I. Dundure.

Taču daļa skolotāju, kam viena skola nespēj nodrošināt pilnu darba nedēļu, strādā vairākās skolās. Dažkārt pat dažādās pašvaldībās. Tā 2468 pedagogi strādā divās pašvaldībās, 257 – trijās, bet 32 pagūst apbraukāt pat četru pašvaldību skolas. Trīs skolotāji steidz uz skolām piecās pašvaldības, bet viens darbojas pat sešu pašvaldību skolās.

 

Būs vēl sliktāk?

Pedagogu trūkuma dēļ dažās skolās stundas kādā mācību priekšmetā šobrīd nenotiek, bet paliekot cerība, ka ar laiku vakanci aizpildīs un tad attiecīgo mācību priekšmetu varēšot apgūt intensīvāk.
Foto: Karīna Miezāja

LPS pētījums arī apliecina, ka, visticamāk, lielākās problēmas ar skolotāju nodrošinājumu vēl tikai priekšā. Proti, liela daļa skolotāju ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, savukārt jaunie, ja arī pēc pedagoģijas studijām sāk strādāt skolā, bieži vien no izglītības sistēmas ātri vien pazūd. Tāpēc desmit gadu laikā uz pusi samazinājies 35–44 gadus vecu skolotāju skaits.

Savukārt vairāk kļūst skolotāju, kam jau pāri 65 gadiem. “Šī vecuma skolotāji parasti turpina strādāt, jo viņus lūdz palikt skolā,” saka I. Dundure. Pedagogu novecošanās ziņā situācija Rīgā ir labāka nekā citviet: jaunāku pedagogu vairāk un novecošanas līkne lēzenāka.

Savu aptauju par skolotāju trūkumu un citām aktuālajām problēmām skolā veikusi arī Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrība (LIZDA), aptaujājot 575 skolu direktorus. 92% no viņiem atzinuši, ka vakanču problēma skolās pastāv jau pēdējos trīs gadus.

Tomēr interesanti, ka tikai 48% piekrituši, ka šādas problēmas ilgstoši bijušas arī paša vadītajā skolā.

Dati par to, kādu skolotāju trūkst visvairāk, LIZDA aptaujā atšķiras no LPS pētījuma (sk. tabulas). Taču saskan informācija gan par lielo pirmsskolas skolotāju, gan valodu skolotāju trūkumu.

Arodbiedrības pētījums arī atklāj: ja, mainot skolu finansēšanas modeli, tiks mainīta skolotāja darba slodzes aprēķināšana, nosakot, ka ne vairāk kā 60 procentus no tās veido mācību stundu vadīšana, vakanču skaits strauji palielināsies.

LIZDA arī noskaidrojusi, ka vakcinācijas prasības dēļ skolās atstādināti vai atlaisti 480 pedagogi, bet pirmsskolās – 237. Pēc LIZDA datiem, skolās ir 819 brīvas vakances un to skaitu palielināja prasība pēc sertifikāta.

 

Prestižs svarīgāks  par naudu?

Kaut bieži dzirdēts, ka skolotāju trūkst zemā atalgojuma dēļ, LPS veiktais pētījums liecina: lemjot, vai palikt skolā vai meklēt citu darbu, atalgojums ir tikai trešais svarīgākais faktors, kas ietekmē lēmumu. Pirmajā vietā ir “Skolotāju darba novērtējums sabiedrībā”, bet otrajā “Vecāku, skolēnu un sabiedrības attieksme pret pedagogu”.

Arī LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, piedāvājot risinājumus skolotāju trūkuma novēršanai, minēja pedagogu prestiža celšanu.

Taču viņa arī sacīja: pirmkārt nepieciešams politiskajā līmenī atzīt, ka lielais pedagogu vakanču skaits ir problēma.

Kā zināms, no izglītības politikas veidotājiem biežāk dzirdēts, ka skolotāju Latvijā esot par daudz. Ja rēķina, cik skolēnu ir vidēji uz vienu skolotāju, tā tiešām arī izskatās. Skaidrs, ka savā ziņā risinājums būtu skolu tīkla kārtošana, taču tas konferencē netika apspriests.

 

Pārāk maz studentu un absolventu

Konferencē tika arī mēģināts analizēt, cik daudz studentu apgūst pedagoga profesiju un vai ar šodienas un nākotnes absolventiem varēs aizpildīt robus pedagogu rindās. Dati gan nebija visaptveroši, runāts tika tikai par LU pedagoģijas programmu absolventiem, kaut skolotāja profesiju var apgūt arī citās augstskolās. Tomēr aina iezīmējās.

Piemēram, LU šogad absolvējuši 507 pirmsskolas pedagogi, no kuriem vismaz daļa bērnudārzos jau strādā, bet valstī trūkst 700 šādu pedagogu. Trūkst 86 angļu valodas skolotāju, bet LU absolvējuši tikai 36. Ir vairāk nekā 100 latviešu valodas skolotāju vakances, bet LU absolvējuši tikai 12 šādi speciālisti. Šogad attiecīgajās studiju programmās iestājušies vien 34.

Matemātikas skolotāju arī trūkst vairāk nekā 100, bet šo profesiju LU apgūst tikai 24. Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova arī norādīja uz to, ka jaunieši aizvien retāk izvēlas studēt pedagoģiju: no pusotra tūkstoša jauniešu, kas pēdējos piecos gados absolvējuši Daugavpils skolas, tikai desmit studē skolotāju studiju programmās. Turklāt jaunie skolotāji izrādās nesagatavoti pedagoga darbam.

“Gaisma tuneļa galā būs tikai tad, kad skolotāji savus skolēnus aicinās kļūt par skolotājiem, jo paši būs apmierināti ar savu darbu,” viņa sacīja.

LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslu fakultātes dekāne Linda Daniela ieteica problēmas risināšanā aktīvāk iesaistīties pašvaldībām. Piemēram, ir pašvaldības, kuras maksā stipendijas pedagoģijas studentiem cerībā viņus piesaistīt savām skolām.

“Studenti, kas saņem šīs stipendijas, ir ļoti priecīgi. Arī apzinīgāki mācībās, lai stipendiju nezaudētu. Ir arī pašvaldības, kas sedz studiju maksu kādam no tiem, kas nav tikuši budžeta vietās,” stāstīja L. Daniela. “Pašvaldības varētu arī mēģināt pārliecināt kādus citu jomu pārstāvjus, lai viņi kļūst par pedagogiem.”

Tam piekrita arī A. Pēterkopa: “Jāsauc palīgā tie, kas ieguvuši pedagoga izglītību, bet tagad nozarē nestrādā. Ir, piemēram, skolēnu vecāki, kuriem ir pedagoģiskā izglītība un kas nāk talkā skolām.”

 

Vai skolā pietiek skolotāju?

Maija Kokare, Rīgas Angļu ģimnāzijas direktore: “Mūsu skolā ir sešas vakances: trūkst matemātikas, angļu valodas, fizikas skolotāja, kā arī sociālā pedagoga. Puse no vakancēm bija jau mācību gada sākumā, puse radās saistībā ar prasību vakcinēties. Tiekam galā tā, ka strādājam ārprātīgu slodzi.

Piemēram, es pati nedēļā 18 stundas mācu fiziku, kaut man ir citi pienākumi. Uz daļu vakanču piesakās kandidāti, kam nav atbilstošas kvalifikācijas, vēl uz daļu nav neviena pieteikuma.

Domāju, tieši Rīgā pedagogu trūkums ir lielāks tāpēc, ka te ir plašas iespējas atrast citu darbu. Ar skolotāja kvalifikāciju var strādāt, piemēram, par projektu vadītāju vai biroja administratoru. Mierīgāk, alga labāka.

Pedagogu algas visā valstī ir līdzīgas, bet, piemēram, noīrēt dzīvokli Rīgā ir daudz dārgāk nekā citur. Reģionos ar skolotāja algu var sev nodrošināt augstāku dzīves līmeni nekā Rīgā.

Ir pašvaldības ārpus Rīgas, kas var piedāvāt pat dienesta dzīvokļus, bet man nav ko piedāvāt. Tāpēc zaudējām divus pedagogus.

Vakances neaizpildās arī pandēmijas dēļ. Daļai šķiet epidemioloģiski nedroši strādāt skolā, kur ik dienu jātiekas ar simtiem skolēnu. Viena skolotāja darbu atstās, jo pašai ir četri bērni – regulāri kāds karantīnas dēļ paliek mājās.”

 

Didzis Baunis, Cesvaines vidusskolas direktors: “Mums, par laimi, vakanču nav; visi vakcinēti. Tikai interešu izglītības skolotāja, kurai bija četru stundu slodze, izlēma nevakcinēties un ir atstādināta.

Tomēr skolotāju trūkumu izjūtam, jo daudzi skolotāji strādā 40 stundas nedēļā, kaut pedagoga normālā slodze ir 30.

Iepriekš trūka matemātikas skolotāja, bet paveicās, ka bijusī skolniece, kas tagad vēl studē, bija gatava nākt strādāt. Taču grūti prognozēt nākotni. Piemēram, fizikas un ķīmijas skolotājiem pilnu slodzi nevaram nodrošināt, viņi strādā arī citās skolās, braukā daudzus desmitus kilometru.”

 

SAISTĪTIE RAKSTI

Viktors Litaunieks, Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktors: “Mums vakanču nav, un man ir kartotēka ar skolotājiem, kas grib strādāt mūsu skolā. Ja kāda vakance rodas, sazinos ar kādu no tiem, kas man sūtījuši savu CV, un ātri tieku pie jauna skolotāja.

Algas gan mūsu skolā nav lielas: sākumskolā tās parasti ir mazākas nekā citās skolās. Taču mēs ļoti rūpējamies par saviem skolotājiem: par to, lai būtu darbam nepieciešamās tehnoloģijas, lai būtu ergonomiski aprīkotas darba vietas, lai skolotājs nepieciešamības gadījumā vienmēr saņemtu atbalstu. Ja skolotājs jūt, ka viņam ir atbalsts un aizmugure un ka vadība viņam uzticas, viņš strādā ar prieku.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
“Beidzas mans aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā,” Pabriks atvadās
VIDEO. Piedzēries mobilizētais uzkritis uz automašīnas stūres, izraisot nopietnu satiksmes negadījumu 32
“Līdz pēdējam neticēju, ka Mairis Briedis nebūs Saeimas deputāts,” pārsteigts Štokenbergs
Lasīt citas ziņas
Levits nosauc galvenos uzstādījumus valdības veidošanas sarunās
Pietrūka tikai aptuveni 250 balsis… Pabriks atklāj, vai mudinās AP apstrīdēt vēlēšanu rezultātus
Izsludināts brīdinājums par stipru lietu un vēju. Laika prognoze pirmdienai
Nākamās Saeimas sastāvs neatvieglos jaunās valdības veidošanu
Kāpēc sakāve pie Limanas krieviem radījusi lielākas problēmas nekā agrākās neveiksmes?
09:59
Levits nosauc galvenos uzstādījumus valdības veidošanas sarunās
09:21
Kremlis veic četru Ukrainas apgabalu aneksiju, kamēr Ukrainas armija turpina atbrīvot okupētās teritorijas
09:20
FOTO. Dejas, līksmība, rūgtas pārdomas un bēdu slīcināšana glāzē…Kur un kā partijas pavadīja pēcvēlēšanu nakti?
Kāpēc sakāve pie Limanas krieviem radījusi lielākas problēmas nekā agrākās neveiksmes?
NA un AS labprāt strādātu JV vadītā koalīcijā bez ceturtā politiskā spēka
“Līdz pēdējam neticēju, ka Mairis Briedis nebūs Saeimas deputāts,” pārsteigts Štokenbergs
APTAUJA. Kā vērtējat 14. Saeimas vēlēšanu rezultātus un kuras politiskās partijas varētu strādāt nākamajā koalīcijā?
Māris Antonevičs: Izmaiņas ir milzīgas, tomēr nevar teikt, ka politiski Latvija būtu piedzīvojusi pagriezienu
Ukrainas armijas panākumi neaprobežojas tikai ar Limanu – ukraiņiem izdevies atbrīvot vēl vairākas apdzīvotas vietas
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
Zināms provizoriskais 14.Saeimas sastāvs 51
“Beidzas mans aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā,” Pabriks atvadās
Partijas kā vienīgo premjera amata kandidātu min Kariņu 9
Egils Līcītis: Valdības diriģents paliek tas pats vecais
“Būs mazāk emociju, bet tas nenozīmē, ka sarunas nebūs asas,” politologs par izaicinājumiem valdības veidošanā
FOTO. Danči līdz rītam, smiekli un šampanietis! Cik lustīga bijusi vēlēšanu nakts? 82
Bērziņa atkārtoti nepretendēs uz CVK priekšsēdētājas amatu
Biļetenus skenēja septiņas reizes…Rīgā divos vēlēšanu iecirkņos risina tehniskās problēmas 13
Kuri poltiķi Saeimas vēlēšanās izpelnījušies vislielāko balsotāju labvēlību?
VIDEO. “Ne jau es zaudēju, bet Latvija zaudēja nākotni!” Gobzems paziņo par “aiziešanu” 75
Pirms pašām balsu skaitīšanas beigām AP noslīd zem 5% barjeras
Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
Rozenvalds: Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina par krievvalodīgo vēlētāju dezorientāciju 23
Kremlis veic četru Ukrainas apgabalu aneksiju, kamēr Ukrainas armija turpina atbrīvot okupētās teritorijas
Golubeva: AP popularitāti mazināja krīžu pārvarēšanas lēmumi 18
No Kariņa Ministru kabineta locekļiem pusei, visticamāk, nebūs izdevies iekļūt nākamajā Saeimā