Foto: Karīna Miezāja

Tuvākajos gados Baltijas reģionā kopumā elektroenerģijas cenas augs. Kas var veicināt to samazinājumu? 7

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Uzņēmumu pašapgāde ar enerģiju un energoefektivitātes pasākumu ieviešana ir veidi, kā sekmēt Zaļā kursa principu ieviešanu. Kā šajā ziņā veicas Latvijā?

LA
LA.LV
Kokteilis
Var gadīties, ka šodien zaudēsi lielas naudas summas! Horoskopi 18.septembrim
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 66
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 20
1 diena
Lasīt citas ziņas

Daudzi uzņēmumi pasaulē domā par to, kā izpildīt klimatneitralitātes prasības. Piemēram, viens no pasaulē lielākajiem pārtikas uzņēmumiem “Nestlé” nākamo piecu gadu laikā plāno pabeigt pāreju uz simtprocentīgi atjaunojamu elektrību visos 800 objektos 187 valstīs, kurās uzņēmums darbojas.

Līdz 2022. gadam uzņēmums paredzējis nomainīt autoparku visā pasaulē uz auto ar mazāku izmešu daudzumu, kā arī samazinās un kompensēs komandējumu braucienus. Uzņēmums jau sadarbojas ar vairāk nekā 500 tūkstošiem lauksaimnieku un 150 tūkstošiem piegādātāju, lai atbalstītu reģeneratīvās lauksaimniecības metožu ieviešanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kāda ir situācija Latvijā? Jau šī gada janvārī valdība apstiprināja Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030. gadam (“NEKP 2030”). Plānā noteikti Latvijas enerģētikas un klimata mērķi un iezīmēti pasākumi to sasniegšanai. Kopumā paredzētās investīcijas – astoņi miljardi eiro – gan ES finansējums, gan arī nacionālais finansējums, tomēr lielāko daļu no nepieciešamā finansējuma būs jāveido privātajām investīcijām.

LA.LV Aptauja

Turpmākajā desmitgadē sagaidāms elektroenerģijas patēriņš pieaugums, vienlaikus tiks slēgtas TEC jaudas 2300 MW apmērā. Kā kompensēt trūkstošo?

  • ar starpsavienojumiem no citām ES valstīm
  • pašiem vairāk saražot no atjaunojamiem energoresursiem
  • nav nekā izdevīgāka par dabasgāzes importu no Krievijas

Jaunie klimata mērķi rada vairākas jaunas biznesa iespējas Latvijas uzņēmumiem. Paredzams, ka pasaulē, bet īpaši Eiropā, būtiski pieaugs pieprasījums pēc jaunām atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijām, kas ļautu enerģiju saražot arvien lētāk. Šī ir iespēja mūsu zinātniekiem un radošiem uzņēmējiem radīt inovatīvas AER elektroenerģijas ražošanas iekārtas. Tāpat pieaugs pieprasījums pēc jaunām, izteikti energoefektīvām ražošanas iekārtām, savukārt investīcijas ražošanas modernizācijā ļaus samazināt kopējās biznesa izmaksas un paaugstinās uzņēmuma konkurētspēju.

Izaicinājumu netrūkst

Spriežot pēc “NEKP 2030”, redzams, ka viena no problēmām ir enerģētiskā drošība un ģenerējošo jaudu pieejamība. Turpmākajā desmitgadē sagaidāms ģenerējošo jaudu deficīts gan Latvijā, gan Baltijā kopumā. Baltijā tiks slēgtas ap 2300 MW jeb gandrīz puse no lielo termoelektrostaciju ģenerācijas jaudām.

Elektroenerģijas pieprasījuma segšanai pieaugoša loma būs starpsavienojumiem, pārvades tīkla pastiprināšanai un Baltijas elektroenerģijas sistēmas ciešākai integrācijai Eiropas elektroenerģijas tirgū, bet, lai turpmākajos desmit gados nesamazinātos Latvijas elektroapgādes drošums, svarīgi nodrošināt arī Latvijas ģenerācijas jaudu nesamazināšanos.

Dažādi pētījumi liecina, ka, turpinoties politiku ieviešanai klimata mērķu sasniegšanai, arvien pieaugs elektroenerģijas patēriņš. Vienlaikus šobrīd Latvijas elektroenerģijas ražošana ir lielā mērā atkarīga no dabasgāzes importa no trešajām valstīm, un tas ir viens no valsts enerģētiskās drošības riskiem.

Vēl viens izaicinājums – elektroenerģijas izmaksu mazināšana sabiedrībai. Līdzšinējais valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražošanai veicinājis kopējo elektroenerģijas izmaksu pieaugumu patērētājiem un tādējādi negatīvi ietekmējis dažādu nozaru, jo īpaši rūpniecības, konkurētspēju un attīstības iespējas.

Tieši pēdējos gados īstenotā politika risinājusi lielo un energointensīvo uzņēmumu problēmas, bet maziem un vidējiem uzņēmumiem elektroenerģijas izmaksu mazināšana ir arvien aktuāla problēma. Tieši mazajiem uzņēmumiem elektrības gala cena ir augstāka nekā līdzīgiem citu valstu uzņēmumiem Baltijas jūras reģionā.

Vienlaikus prognozējams, ka pēc 2021. gada OIK izmaksas samazināsies. Faktiski nepieciešams rast tādus neemisiju tehnoloģiju veicināšanas risinājumus, lai nodrošinātu, ka elektroenerģijas izmaksu slogs sabiedrībai mazinās.

Ņemot vērā esošo un gaidāmo jaudu nepietiekamību reģionā, ES emisiju kvotu cenu un dabasgāzes cenu prognozēto pieaugumu, prognozes liecina, ka tuvākajos gados Baltijas reģionā kopumā elektroenerģijas cenas augs, bet to samazinājumu var veicināt plašāks atjaunojamās elektroenerģijas ģenerācijas pieaugums.

Pašlaik Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēma spēj uzņemt līdz 800 MW papildu AER jaudas, kas ir aptuveni trešā daļa no visas pašreiz Latvijā uzstādītās kopējās elektriskās jaudas.

Vējš un saule

Eksperti saskata, ka neizmantots potenciāls ir elektroenerģijas ražošanai ar neemisiju tehnoloģijām. Jau vairākus gadus jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešana Latvijā stagnē.

Taču, lai nodrošinātu Latvijas enerģētisko drošību un sabiedrību ar lētu un konkurētspējīgu enerģiju, Latvijai jāpanāk AER īpatsvara pieaugums, un tas būtu izdarāms ar izmaksu efektīvām tehnoloģijām.

Pēdējā laikā elektroenerģijas ražošanas izmaksas sauszemes vēja parkos ir ievērojami sarukušas, un jaunākie pētījumi liecina, ka tās ir lētākās starp visiem jaun­uzstādīto tehnoloģiju, tostarp fosilā kurināmā tehnoloģiju, veidiem elektroenerģijas ražošanai.

Projektu īstenotāji ir izrādījuši interesi un atsevišķos gadījumos sākuši īstenot vēja enerģijas projektus Latvijā bez papildu valsts atbalsta. Tomēr no vēja enerģijas nozares tiek saņemts vairāk signālu par to, ka pastāv daudz ierobežojošo faktoru straujākai šādu projektu attīstībai, kas galvenokārt saistīti ar teritorijas plānošanas nosacījumiem un administratīvajiem šķēršļiem.

To iepriekš uzsvēra “Eolus” vadība, kuru virzītais projekts pagaidām nav īstenojies. Pastāv arī cits īstenošanas stadijā esošs projekts – “Laflora” savā īpašumā esošajā Jelgavas novada Kaigu purvā izstrādātā kūdras ieguves laukā mežu ielokā plāno veidot vēja parku ar 22 vēja turbīnām, kas spētu saražot ap 300 gigavatstundas elektroenerģijas gadā un veidotu apmēram 5% no Latvijas kopējā elektroenerģijas gada patēriņa.

Saražoto elektroenerģiju uzņēmums plāno izmantot pašpatēriņam kūdras produktu ražotnē, kā arī piedāvāt publiskajā tirgū. Līdz ar vēja parku Kaigu purvā “Laflora” plāno veidot arī stādaudzētavas un dārzeņu siltumnīcu kompleksus, kuros izmantos pašu ražoto enerģiju.

Šobrīd Latvijā nav attīstīta lielas jaudas elektroenerģijas ražošana no saules enerģijas, kam varētu būt līdzīgs potenciāls kā citās Eiropas valstīs, kur šāda ražošana ir attīstīta, piemēram, Dānijā.

Viens no pēdējo gadu pozitīvajiem piemēriem – zivju pārstrādes uzņēmums “Oniors Zivis” Daugavpilī, kas kļuvis videi draudzīgāks, uzstādot saules bateriju paneļus. Uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Orlovs atklāj, ka pirmie saules bateriju paneļi uzstādīti 2015. gadā un vēlāk uzstādīti papildu paneļi. Šobrīd to kopējā jauda ir 200 kW.

“Oniors” aptuveni pusi no patērētās elektroenerģijas saņem no šiem paneļiem, bet tas notiek vasarā. Pašlaik, gada tumšākajā laikā, saražotās saules enerģijas apjoms ir niecīgs. Kopumā saules enerģija dod pienesumu ražošanā un ļauj ietaupīt energoresursus, kas zivju pārstrādes uzņēmumam veido būtisku izmaksu pozīciju.

“Mums ir saldētavas, kūpināšanas krāsnis un energoresursus ražošanā izmantojam daudz,” stāsta A. Orlovs.

NEKP uzsvērts – saules enerģijas ražošana Latvijā nav attīstījusies, tomēr pasaulē šīs tehnoloģijas ir vienas no lētākajām AER elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām, nereti konkurējot ar vēja parkiem. Tāpēc nepieciešams izvērtēt iespēju izveidot atbalsta programmu šī enerģijas veida iekārtu iegādei.

Kļūst energoefektīvāki

Tikmēr ražojošie uzņēmumi ievieš pasākumus, kas ļauj uzlabot energoefektivitāti. AS “Cēsu alus” pieredze liecina – ieguldot investīcijas energoefektivitātes pasākumos, iespējams samazināt resursu patēriņu.

“Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone skaidro: “Mēs regulāri sekojam līdzi vides mērķu izpildei un dažādiem vides rādītājiem; plānojam, kā samazināt resursu – ūdens, elektroenerģijas, siltuma, ogļskābās gāzes – patēriņu ražošanas procesā, un ik gadu veicam investīcijas energoefektivitātes uzlabošanas un iekārtu modernizācijas projektos, kas ļauj nodrošināt efektīvu darbību un samazināt resursu patēriņu.

Kopš šī gada janvāra “Cēsu alus” produktu ražošanai izmanto 100% zaļo elektroenerģiju, uzņēmumā ir ieviesta un darbojas “Vides pārvaldības sistēma ISO 14001” un “Energopārvaldības sistēma ISO 5001″.

Uzņēmums īstenojis investīciju projektus, ieguldot tehnoloģisko iekārtu modernizēšanā un jaunu iekārtu uzstādīšanā ar mērķi kļūt savas ražotnes darbībās energoefektīvākiem un mazināt uzņēmuma ietekmi uz vidi.

SAISTĪTIE RAKSTI

Ik gadu tiek veikti dažādi uzlabojumi, piemēram, visā ražotnē pakāpeniski tiek veikta LED apgaismojuma ieviešana, ventilācijas iekārtu automatizācija, saspiestā gaisa kompresora nomaiņa, ražošanas iekārtu nomaiņa un uzlabošana. Pirms pāris gadiem uzstādīta jauna stikla pudeļu mazgāšanas iekārta, kas būtiski ļauj ietaupīt resursus un nodrošināt efektīvu pudeļu mazgāšanas procesu.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Kokteilis
Var gadīties, ka šodien zaudēsi lielas naudas summas! Horoskopi 18.septembrim
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 63
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Krievijā nomirusi Navaļnijam nosacīto sodu ar reālu aizstājusī tiesnese 40
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 19
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kaķis atrod kopīgu valodu ar peli un ļauj tai padzerties no savas bļodiņas 6
2 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šodien pat nezinot vari kļūt par noziedznieku.” Tēlnieks par grāmatvedes nerviem un jauno nodokļu sistēmu 9
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Tā ir totāla divkosība!” Liepiņa par sabiedrības attieksmi pret vakcinēšanos 23
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vai “Tesla” ir spējīga braukt zem ūdens? 1
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kaķis atrod kopīgu valodu ar peli un ļauj tai padzerties no savas bļodiņas 6
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pret Covid-19 pilnībā vakcinēto Latvijas iedzīvotāju skaits pārsniedzis 800 000
09:52
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Ar kreiso roku tikai tualetē kaut ko dara”: krišnaīts Uģis Kuģis paskaidro, kāpēc ēdiens jāpasniedz tikai ar labo roku
09:34
LE
LETA
Ziņas
Sinoptiķu prognozes: līdz cik grādiem gaiss iesils sestdien?
09:23
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 63
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Krievijā nomirusi Navaļnijam nosacīto sodu ar reālu aizstājusī tiesnese 40
14 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Automašīnu vietā gājējus un velosipēdistus tagad apdraud jauna problēma – e-skūteris 21
15 stundas
LA
Latvijas Avīze
Veselam
“Pēc potes gaidījām, kas nu būs, bet vīlāmies.” Ārstniecības augu audzētājs Ivars Geiba par vakcinēšanos pret Covid-19 68
19 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Šķiet, ka jau esmu aizmirsis to fantastisko sajūtu, ko katru reizi sagādā latviešu līdzjutēji!” Briedis komentē “atgriešanās” cīņu 5
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ap Ziemassvētkiem uzņēmēji saņems “dāvanas” no VID, kas liks rīkoties. Endziņš par nodokļu sistēmas brāķi 28
19 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Influencere Beta Beidz: “Jāpalīdz meitenēm, kurām nav paveicies sociālā slāņa loterijā!” 18
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ap 10 000 migrantu slēpjas no karstuma zem tilta uz ASV un Meksikas robežas 12
17 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Karstākajā ražas laikā Sakņu paviljons bēdīgi stāv pustukšs. Uz kurieni “pārcēlies” iecienītais paviljons? 31
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rastorgujevam diskvalifikācijas dēļ olimpiskās spēles ies secen 10
16 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
“Sargājot šodien Pav­ļutu, jūs stumjat sevi uz klinti.” Pavļutu kritizē, bet atstāj amatā 69
21 stundas
Daina Šulca
Ziņas
“Profesionāli esmu ļoti daudz ieguvusi,” Beatrise dalās pieredzē par studijām Dānijā 4
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. “Cēloņi šādām izmaiņām pagaidām nav zināmi!” Latvijā samazinās susuru populācija 9
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Darboties vajag ne tikai rungai, bet arī dialogam.” Kossovičs iepriecināts par vakcinācijas rādītājiem Rīgas skolās 18
17 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Latvija atpaliek no kaimiņiem, savukārt Baltijas “tīģera” lomā Igauniju pamazām nomaina Lietuva 38
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Mūžībā devies vjetnamiešu Tarzāns, kurš 40 gadus pavadīja džungļos 6
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ar nodokļiem neapliekamo minimumu plāno celt vismaz līdz 400 eiro. Cik naudas paliktu “uz rokas”? 39
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dusmīgs par nesaņemto algu vīrietis ar ekskavatoru sadauza vairākas darba mašīnas 17
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Krāsaina, aromātiska un ļoti garšīga: ķirbja krēmzupa ar tīģergarnelēm, ingveru un konjaku 2
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Gluži kā universālais veļas pulveris izmazgā melnumus, tā “cilvēciskā kļūda” attaisno šobrīd ikvienu varas grēku 65
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu mediji: prinča Viljama sieva Keita Midltone ir ceturtā bērniņa gaidībās? 9
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 19
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kaspars Kambala sarīko pamatīgu skandālu, jo sieva bez viņa atļaujas nopirkusi jaunus krēslus 52
2 dienas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Vai, jūsuprāt, nevakcinētajiem vajadzētu lielākus ierobežojumus? 171
2 dienas