Foto: AFP/SCANPIX
Foto: AFP/SCANPIX
Tonis-Herakleionas drupas mūsdienās atrodas zem jūras ūdeņiem 7 kilometrus attālumā no pašreizējās Ēģiptes krasta.

Zemūdens arheologu komanda nogrimušā tempļa vietā pie Ēģiptes krastiem atklāj senus dārgumus 9

Vidusjūrā, netālu no Ēģiptes krastiem nogrimuša tempļa vietā, atklāti jauni “dārgumi un noslēpumi”, tā septembra vidū izplatītajā paziņojumā presei paziņoja Eiropas Zemūdens arheoloģijas institūts (IEASM), tā vēstīja ārvalstu medijs “CNN“.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 3
Veselam
Ārvalstīs strauji izplatās jaunais Covid-19 paveids “FLiRT”. Medicīnas eksperte skaidro, vai šis vīruss ir konstatēts arī Latvijā un cik tas bīstams? 4
Kokteilis
Elīna Didrihsone piedzīvojusi lielu vilšanos – negaiss izjaucis vairāk nekā 1000 eiro vērto dēla dzimšanas dienas ballīti
Lasīt citas ziņas

Zemūdens arheologu komanda franču jūras arheologa Franka Goddio (Franck Goddio) vadībā ir veikusi jaunus atklājumus dievam Amonam veltītā tempļa atrašanās vietā senās ostas pilsētas Tonis-Herakleionā (Thonis-Heracleion) Abukīras līcī (Bay of Aboukir), paziņoja institūts.

Komanda padziļināti izpētīja kādreizējās pilsētas dienvidu kanālu, kur tika atrasti milzīgi akmens bloki no senā tempļa, kurš domājamas sabrucis kādas “dabas kataklizmas laikā, kas datēta ar 2. gadsimta vidu pirms mūsu ēras”, sacīja institūts. Amuna svētnīca bija vieta, uz kuru faraoni devās, lai “no senās Ēģiptes panteona augstākā dieva saņemtu Ēģiptes valdnieka titulus,” teikts tajā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ir atrasti vērtīgi templim piederējuši dārgumi, tostarp sudraba rituālie priekšmeti, zelta rotaslietas un trausli alabastra trauki, kuri bijuši paredzēti smaržu vai ziežu uzglabāšanai,” sacīja IEASM. “Tie liecina par šīs svētnīcas bagātību un kādreiz šajā ostas pilsētā dzīvojošo iedzīvotāju dievbijību.”

Arheoloģiskajos izrakumos, ko kopīgi veica Goddio komanda un Ēģiptes Tūrisma un senlietu ministrijas Zemūdens arheoloģijas departaments, tika atklātas pazemes struktūras, kuras “balstījuši ļoti labi saglabājušies koka stabi un sijas, kas datētas ar 5. gadsimtu pirms mūsu ēras,” sacīja institūts.

“Ir ārkārtīgi aizkustinoši atklāt šādus smalkus objektus, kuri, neskatoties uz šo svētnīcu izpostījušās dabas katastrofas postošajiem apmēriem, līdz mūsdienām saglabājušies neskarti,” sacīja Goddio, kurš ir IEASM prezidents un arheoloģisko izrakumu vadītājs, raksta “CNN”.

Šādi atklājumi bija iespējami pateicoties jaunu ģeofizikālās izpētes tehnoloģiju izstrādei un izmantošanai, kas dod mums iespēju atklāt zem vairāku metru bieziem nogulumu un sanesu slāņiem apraktos objektus, kā arī šajā slānī esošus dobumus,” norādīja institūts.

Uz austrumiem no Amuna tempļa tika atklāta arī grieķu dievietei Afrodītei veltīta svētnīca, kurā tika atrasti bronzas un keramikas priekšmeti.

“Tas pierāda to, ka grieķiem, kuriem Saitu dinastijas (Saite dynasty) faraonu laikā (664.–525.g. p.m.ē.) bija atļauts tirgoties un apmesties šajā pilsētā, bija arī pašiem savas svētnīcas, kas veltītas grieķu dieviem,” teikts institūta paziņojumā. Savukārt šeit atrastie grieķu ieroči vedina domāt arī par grieķu algotņu klātbūtni šajā apgabalā, paziņoja IEASM. “Visticamāk, viņi aizstāvēja pieeju Karalistei no Nīlas deltas Kanopiskā atzara puses (Canopic Branch of the Nile). Šis Nīlas deltas atzars senatnē bijis vislielākais un vislabāk kuģojamais no upes atzariem.”

Tonis-Herakleionas drupas mūsdienās atrodas zem jūras ūdeņiem 7 kilometrus attālumā no pašreizējās Ēģiptes krasta, paziņoja IEASM. Pilsēta gadsimtiem ilgi, vēl krietni pirms Aleksandrs Lielais nodibināja Aleksandriju 331.gadā pirms Kristus, bija Ēģiptes lielākā Vidusjūras osta.

Reklāma
Reklāma

“Postošas zemestrīces ar tām sekojošajiem paisuma viļņiem, izraisīja kritisku jūras līmeņa celšanos, kā rezultātā Nīlas deltas daļa 110 kvadrātkilometru platībā tika pilnībā ieskalota jūras dzelmē, aiznesot sev līdzi nebūtībā arī Tonisas-Hērakleionas pilsētu,” sacīja institūts.

IEASM pilsētu atklāja 2000. gadā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.