Foto: REUTERS/SCANPIX
Foto: REUTERS/SCANPIX
Nelielā guļamistaba, kuru, visticamāk, izmantoja vergi pirms gandrīz 2000 gadiem, tika atklāta romiešu villā netālu no Pompejām.

Ķēdes, restes neatrada…Arheologi seno romiešu villā netālu no Pompejām atklāj vergu guļamistabu 41

Atklājums atklāj skarbo dzīves realitāti tam, kādos apstākļos romiešu periodā dzīvoja sabiedrības zemākie slāņi. Nelielā guļamistaba, kuru, visticamāk, izmantoja vergi pirms gandrīz 2000 gadiem, tika atklāta romiešu villā netālu no Pompejām, vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.

Reklāma
Reklāma
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 531
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32
Lasīt citas ziņas

Istaba atrasta Čivitas Džuliānas villas teritorijā ( Civita Giuliana), kas atrodas aptuveni 600 metrus uz ziemeļiem no senās Pompejas mūriem. Tajā bija divas gultas, bet tikai uz vienas no tām kādreiz atradies arī matracis. Tolaik istabā atradušies arī divi mazi skapīši, kā arī virkne keramikas urnu un konteineru, kuros piedevām tika atklātas divu peļu un žurkas mirstīgās atliekas.

“Šīs detaļas vēlreiz uzsver kādos nepiemērotos, sliktas higiēnas apstākļos tajā laikā dzīvoja sabiedrības zemākie slāņi,” teikts Kultūras ministrijas paziņojumā. Jāatzīmē gan, ka netika atrastas nekādas norādes uz restēm, slēdzenēm vai ķēdēm, kas varētu liecināt par to, ka telpas iemītnieku kustības brīvība bijusi kā ierobežota.

CITI ŠOBRĪD LASA

Istabā kādreiz atradušās mēbeles tika rekonstruētas, izmantojot unikālo ģipša atliešanas tehniku, kas tiek izmantota tikai Pompejas apkaimē veiktajos arheoloģiskajos izrakumos.

Mūsu ēras 79.gadā notikušā Vezuva vulkāna izvirduma dēļ telpā atrodošos priekšmetus aptvēra piroklastiskais mākonis, kurš pēc tam laika gaitā pārvērtās cietā vulkāniskas izcelsmes augsnes slānī. Laika gaitā sadaloties organiskajai vielai, no kuras bija izgatavoti telpā atrodošies priekšmeti, šajā augsnes slānī ir radušās tukšas vietas – dobumi, kurus piepildot ar atliešanai piemērotu vielu, piemēram ģipsi, atklājas sen zudušo priekšmetu sākotnējās formas.

“Iespēja izgatavot ģipša atlējumus, t.i., ar ģipsi aizpildīt Vezuva izvirduma pelnu slāņa cinerītā palikušos tukšumus, ir ļāvusi mums iegūt istabas, kurā, visticamāk, dzīvojuši kalpi un vergi, gandrīz vai fotogrāfijas kvalitātes atveidu”, skaidro Pompejas arheoloģiskā parka direktors Gabriels Cuhtrīgels (Gabriel Zuchtriegel).

Čivitas Džuliānas villā jau no 1907. līdz 1908. gadam ir tikuši veikti izrakumi. Pēdējie arheoloģiskie izrakumi šeit tika atsākti 2017.gadā pēc tam, kad tiesībsargājošās iestādes uzzināja par neatļautiem izrakumiem un izlaupīšanu šajā vietā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.