“Zemūdens munīcija izdala toksīnus.” Baltijas jūras dzelmē nogremdētas 300 000 tonnas kara laika ieroču, kas kaitē jūras ekosistēmām 30
300 000 tonnu nāvējošu kara laika ieroču izkaisīti pa visu Baltijas jūras dibenu, tā vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Baltijas jūra, stratēģisks ūdensceļš, kas savieno lielākās Eiropas valstis, tagad ir uzskatāma par vienu no visvairāk piesārņotajām ūdenstilpēm uz Zemes, jo abu pasaules kara laikā jūrā tika nogremdēts prātam neaptverams daudzums nesprāgušu granātu, bumbu, raķešu.
Toreiz šāds veids tika uzskatīta par ātru, drošu un lētu risinājumu, kā atbrīvotos no nevajadzīgas munīcijas, daļu no tās 1945. gadā, baidoties no partizānu sacelšanās pēckara Vācijā, jūrā izgāza arī sabiedroto spēki.
Jau turpat veselu gadsimtu šī munīcija ir rūsējusi Baltijas jūras dzelmē, no tās lēnām noplūstot toksiskām ķīmiskām vielām, tostarp trotilam (TNT), sinepju gāzei jeb iprītam (COCl2), fosgēnam (COCl2) un arsēnam (As).
Laikā, kad ES vides komisārs Virdžīnijs Sinkevičs piektdien Lietuvā tiekas ar Baltijas valstu ministriem, lai apspriestu iespējamos problēmas risinājumus, vides eksperti “Euronews” norāda, ka šī problēma ir pārāk ilgi atstāta novārtā.
Ķīmiskās vielas, kas pakāpeniski izdalās no ūdenī nogremdētās munīcijas, maina jūras ūdens skābumu un temperatūru, destabilizējot ekosistēmas. Šīs ķīmiskās vielas var izraisīt vēzi daudzām sugām, pie tam ir atrastas arī Baltijas jūrā mītošo zivju audos. Eksperti baidās, ka šādu zivju patēriņš var izraisīt kancerogēnu vielu uzkrāšanos arī cilvēku organismos.
Starptautiskās organizācijas „Dialogu par zemūdens munīciju” (International Dialogues on Underwater Munitions) dibinātājs Terens Longs ( Terrance Long) intervijā “Euronews” sacīja, ka ir nepieciešama lielāka sabiedrības informētība, ar mērķi piespiest valdības rīkoties.
“Zemūdens munīcija izdala toksīnus, kas kaitē jūras ekosistēmām un apdraud visu tajā mītošo dzīvo radību. Neatkarīgi no tā, vai esat pārliecināts klimata pārmaiņu aizstāvis vai nē, šī problēma skar mūs visus,” intervijā Euronews sacīja Longs.
“Munīcijas sastāvā esošais trotils var iznīcināt koraļļus, kā arī radīt barības vielu pieplūdumu, kas izraisa kaitīgo aļģu ziedēšanu un pārmērīgu izplatību. Sinepju gāze sadalās neorganiskā arsēnā, kas izplatās pa visu jūras dibenu, nogalinot visu dzīvo, ko sastop savā ceļā. Ķīmiskās vielas kaitīgi ietekmē arī planktona fotosintēzes procesu un vēžveidīgo olu attīstību” viņš paskaidroja. “Tāda ir situācija Baltijas jūrā šodien. Mēs nevaram glābt jūru, ja nepieņemam to realitāti, kāda tā ir šobrīd,” viņš piebilda.
Lai gan zinātnieki gadu desmitiem ir vākuši pierādījumus, kas apstiprina šādas bažas, politiķi, ņemot vērā grūtības sadalīt juridisko atbildību starp valstīm par jūrā aizmirstajiem ieročiem, līdz šim ir vilcinājušies rast ilgtspējīgus risinājumus.
Un, lai gan sabiedrība kļūst arvien informēta par plastmasas un mikroplastmasas piesārņojuma briesmām mūsu jūrās un okeānos, tai ir maz zināms par kara laika munīcijas radītajām briesmām dzīvnieku un cilvēku drošībai.
Jūra veiktā saimnieciskās aktivitātes, piemēram, bagarēšana, vēja parki un zveja ar grunts traļiem, vēl vairāk var pastiprināt nogremdētās munīcijas radītos riskus apkārtējai videi, šie aspekti, kā arī risks, ka arī noziedznieki varētu mēģināt iegūt šos ieročus, beidzamajā laikā tomēr ir pievērsuši šai problēmai arī politiķus.
Šā gada sākumā Vācija paziņoja par 100 miljonu eiro piešķiršanu pilotprogrammai, kas fokusējas uz šīs munīcijas izcelšanu no jūras un iznīcināšanu.
Baltijas jūrā novērojamais zivju krājumu sarukums, ko izraisījis munīcijas sastāvā esošos ķimikāliju, lauksaimnieciskā mēslojuma, rūpniecisko atkritumu un notekūdeņu toksiskais kokteilis, ir smagi ietekmējis zivsaimniecības nozari un radījis sabiedrības spiedienu uz valdībām beidzot sākt rīkoties. Eiropas Komisija šogad augustā jau ir noteikusi jaunus nozvejas limitus divām zivju sugām Baltijas jūrā.
Ja mēs salīdzinām valdību rīcību ar tās paziņojumiem, ir vērojamas būtiskas atšķirības, jo paziņojumiem sekojošā rīcībā šobrīd ir visai lēna.” sarunā ar “Euronews” sacīja “JPI Oceans” neatkarīgais konsultants Klauss Botčers (Claus Böttcher).
Terens Longs uzskata, ka tas, ka valstis Ķīmisko ieroču konvencijā nav iekļāvušas nekādas atsauces uz zemūdens atrodošos munīciju, liecina, ka tās cenšas novelt atbildību no saviem pleciem. “Līgumi bieži vien ir kompromisu pilni, tas var būtiski mazināt to efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz vides aizsardzību,” viņš paskaidroja. “Valdības var būt aizsargātas ar līgumiem, bet tas neatbrīvo tās no savas darbības sekām,” viņš teica.
Tomēr Botčers uzskata, ka pēdējo desmit gadu laikā ir bijuši arī pozitīvs impulsi, kas nepieciešami, lai panāktu nepieciešamās izmaiņas. Inženieri, zinātnieki, politikas veidotāji un finansisti beidzot ir apvienojušies, lai noteiktu labākos veidus, kā droši iznīcināt ieročus.
Jūras tehnoloģiju sasniegumi, tostarp mākslīgā intelekta izmantošana, atvieglo zemūdens munīcijas atklāšanu un tās kartēšanu. Izmantojot ūdens strūklu, dažus munīciju veidus iespējams neitralizēt un padarīt nesprāgstošus vēl pirms tās tiek izceltas no jūras dibena, savukārt cita ir uzmanīgi jāizceļ no ūdens, lai tās vēlāk kontrolēti uzspridzinātu jau uz sauszemes. “Mēs esam izstrādājuši tehnoloģiju, kas pierāda, ka ir iespējama okeāna dibena attīrīšana. Munīcija ir saredzama un sataustāma, un to var izcelt,” sacīja Botčers.
Šie tehnoloģiskie risinājumi varētu būt ļoti svarīgi arī Melnās jūras attīrīšanai no sprādzienbīstamiem objektiem tad, kad karš Ukrainā būs beidzies. Lai gan šobrīd ir maz zināms par munīcijas izgāšanu šajā reģionā, eksperti saka, ka valdībām ir jāmācās no pagātnes kļūdām, lai izvairītos no šādu katastrofālu kļūdu atkārtošanas nākotnē.
Eksperti atzinīgi vērtē iespējamo ES rīcību, taču aicina saskaņoti globāli reaģēt uz problēmu, kas skar arī daudzas citas mūsu planētas vietas. “Baltijas jūras valstu ministriem būtu nopietni jāapsver iespēja aicināt Apvienoto Nāciju Organizāciju sasaukt starptautisku konferenci par zemūdens munīciju,” sacīja Longs.
“Baltijas jūra ir daļa no tā, ko es saucu par mūsu planētas sirdi un plaušām,” viņš piebilda. “Un tā kā visa mūsu zeme ir viens vesels, ja mūsu sirds un plaušas ir slimas, tas ietekmē mūs visus,” uzsvēra Longs.
