Tieši atjaunojamā enerģija spēlē lielāko lomu pie Zviedrijas un Norvēģijas zemajām  elektroenerģijas cenām. Lieli vēja parki un milzīga HES izstrāde mēneša cenai ļauj tuvoties nullei.
Tieši atjaunojamā enerģija spēlē lielāko lomu pie Zviedrijas un Norvēģijas zemajām elektroenerģijas cenām. Lieli vēja parki un milzīga HES izstrāde mēneša cenai ļauj tuvoties nullei.
Foto: Raivis Šveicars

Ziemeļvalstu elektrības cenu nacionālās īpatnības 35

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
Vāc ziedojumus Haralda Sīmaņa izvadīšanai: “Lai godam varam atvadīties no leģendārā dziesminieka” 7
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 53
Lasīt citas ziņas

 

Nepilni 0,2 centi par kilovatstundu – tāda vidējā cena augustā bija Norvēģijas ziemeļos laikā, kad lielākā daļa Eiropas šausminās par elektrības cenām biržā, kas nu jau regulāri pārsniedz 50 centus/kWh. Bet ne jau tikai Norvēģijas mazapdzīvotie ziemeļi par elektrības cenām nebēdājas – Zviedrijas ziemeļos augustā vidējā cena bija nieka 1,7 centi/kWh.

CITI ŠOBRĪD LASA

Abu valstu ziemeļos augstākā cena pēdējā pusotra gada laikā bijusi ap sešiem centiem. Kāpēc Ziemeļeiropas reģionā tik būtiski atšķiras elektroenerģijas cena, un kāpēc arī mūsu kaimiņi igauņi par elektrību maksā mazāk?

 

Palīdz ziemeļu kaimiņi

Pēdējā laikā gana lielu nesaprašanu radījis fakts, ka mūsu kaimiņiem igauņiem vidējā elektrības cena “NordPool” biržā pēdējo mēnešu laikā bijusi par vairākiem centiem zemāka nekā mums un lietuviešiem. Sākot no jūnija, elektrības cena Igaunijā bijusi par pieciem, septiņiem un visbeidzot augustā par 12 centiem par kWh zemāka.

Sākumā jānorāda, ka cenu atšķirības starp dažādiem tirdzniecības reģioniem nosaka gan to savstarpējie savienojumi, gan arī katrā reģionā esošās ģenerācijas jaudas un patērētās elektroenerģijas apjoms. Elektroenerģijas tirgus uzdevums ir apmierināt visu elektroenerģijas pieprasījumu par maksimāli zemu cenu, līdz ar to, ja vienā apgabalā cenas ir zemākas, elektroenerģija plūst uz apgabaliem, kur tā ir dārgāka.

Ja pārvades jaudas ir pietiekamas, cenas izlīdzinās – lētākajos apgabalos pakāpjas, bet dārgākajos – samazinās.

Runājot par Igaunijas situāciju, “Augstsprieguma tīkla” Sistēmvadības departamenta vadītājs Ivars Kronenbergs skaidroja, ka Igaunijā ir vairāk lētas ģenerācijas, kas spēj nosegt patēriņu, bet pie mums lētā ģenerācija nespēj nosegt patēriņu.

Nevar neminēt arī to, ka Igaunijai ir starpsavienojums ar Somiju, kas ļauj ievērojamu daudzumu elektroenerģijas importēt no Somijas, kas ir lētāka par Igaunijā saražoto. Savukārt Somija var importēt elektroenerģiju no tālāk esošās Zviedrijas vai Norvēģijas, kur ir vairāk lētas ģenerācijas, ko iespējams eksportēt uz citām valstīm.

“Tā kā Igaunijas–Latvijas starpsavienojuma jauda nav pietiekama, tad lētā elektroenerģija no Igaunijas nevar ienākt Latvijā tādā apjomā, lai elektroenerģijas cenas izlīdzinātos,” skaidro Kronenbergs. Turklāt Somijas un Zviedrijas pārvaldes sistēmas operatori šobrīd strādājot pie tā, lai starp abām valstīm pārvadītās jaudas palielinātu. Nedrīkst arī aizmirst, ka šogad darbu sāka Olkiluoto AES 3. bloks, kas ievērojami palielināja elektroenerģijas piedāvājumu, kas aizstāja kādreizējo importu no Krievijas.

 

Remontdarbus atlikt nevar

Turpinot par Igauniju, izrādās, šobrīd redzamā cenu starpība starp Latviju un Igauniju veidojas tāpēc, ka par aptuveni 30% ir samazinātas spējas importēt elektroenerģiju 330 kV līnijas Valmiera–Tartu remonta dēļ. Arī vēsturiski kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas līdz Igaunijas–Latvijas 3. starpsavienojuma nodošanai ekspluatācijā cenu starpība starp abām valstīm bija gandrīz nepārtraukta, neskaitot 2021. gadu, kad cenu starpības gandrīz nebija, jo pārvades jauda starp Latviju un Igauniju bija pietiekama.

“Domājams, ka līdz ar 330 kV līnijas Valmiera–Tartu rekonstrukcijas pabeigšanu nākamā gada vidū cenas varētu izlīdzināties. Pēc tam gan sekos otras līnijas no Valmieras uz Igauniju rekonstrukcija, kura, visticamāk, atstās iespaidu uz elektroenerģijas cenām.

Abu līniju rekonstrukcija ir būtiska valsts energoapgādes drošuma stiprināšanai un ir daļa no darbiem, kas jāveic,

lai Baltijas valstu pārvades sistēmas uzsāktu sinhronu darbu ar kontinentālo Eiropu 2025. gadā,” norāda Kronenbergs.

Savukārt Lietuvu no vēl augstākas cenas glābj četri jaudīgie starpsavienojumi ar Latviju, jo pēc Ignalinas AES slēgšanas Lietuvā konstanti bijis vērojams negatīvs elektroenerģijas saldo. Būtībā sanāk, ka Latvija palīdz Lietuvai cenu noturēt kaut cik cilvēciskos apstākļos, līdzīgi kā Somija palīdz Igaunijai, bet Zviedrija palīdz cenu samazināt Somijai.

Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis arī piebilda, ka Lietuvas un Latvijas reģionus būtiski ietekmē Lietuvas un Polijas pārvades savienojuma darbība. “Nereti šīs pārvades savienojums tiek izmantots tieši elektroenerģijas eksportam no Baltijas reģiona uz Poliju, kas arī, visticamāk, izdara spiedienu uz cenu veidošanos Latvijā un Lietuvā.”

 

Barojas no skandināvu lētās enerģijas

Interesanta situācija vienmēr bijusi ar Zviedriju un Norvēģiju, jo tur valstu iekšienē elektrības cena biržā diametriāli atšķiras starp ziemeļu un dienvidu reģioniem. Stāsts ir pavisam vienkāršs – abu valstu ziemeļdaļā dzīvo maz cilvēku un kopumā elektroenerģijas patēriņš ir zems, bet ražošana ir ārkārtīgi liela, pateicoties hidroelektrostacijām un lieliem vēja parkiem.

Ekonomiski aktīvie un daudz vairāk apdzīvotie dienvidu reģioni noteikti priecātos par ziemeļu rajonu cenu, taču Norvēģijas un Zviedrijas starpsavienojumi pašu teritorijā nemaz nav tik jaudīgi, lai visu lielo enerģiju varētu nogādāt dienvidiem.

“Turklāt Norvēģijas un Zviedrijas dienvidiem ir jaudīgi pārvades savienojumi ar citām Eiropas valstīm, piemēram, Poliju, Dāniju un Baltijas valstīm, kas nozīmē, ka pārpalikums Zviedrijas un Norvēģijas ziemeļu reģionos bieži vien ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu pieprasījumu Skandināvijas dienvidu daļā un ar tiem savienotajos citos Eiropas reģionos,” stāsta Valdmanis.

Viņš gan norāda, ka zemā elektroenerģijas cena Zviedrijas un Norvēģijas ražotāju vērtējumā, visticamāk, nav un nebūs ilgtspējīga, jo Zviedrijā pēdējo gadu laikā būtiskas elektrostaciju jaudas ir tikušas slēgtas, savukārt Norvēģija ir veikusi investīcijas, lai nodrošinātu elektroenerģijas eksportu uz jauniem tirgiem, tostarp Lielbritāniju, tādējādi faktiski veicinot pieprasījumu pēc savas ražotās elektroenerģijas.

 

 

SAISTĪTIE RAKSTI

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
Vāc ziedojumus Haralda Sīmaņa izvadīšanai: “Lai godam varam atvadīties no leģendārā dziesminieka” 7
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 53
Kam jāatmaksā dēla ņemtais kredīts, ja pats to vairs nevar izdarīt? Vai vecākiem?
VIDEO. Maestro Raimonds Pauls: “Mēs esam tajās pēdējās vietās, un kas tad pie tā ir vainīgs?”
Lasīt citas ziņas
Levits: Patlaban neredzu nepieciešamību aizsardzības ministra biedra amata izveidei
VIDEO. Bučā pagaidu mājās mītošie iedzīvotāji cīnās ar zemajām temperatūrām un elektrības padeves pārrāvumiem 19
“Tā ir īsta laimes spēle…” Olga Valciņa par medikamentu pieejamību onkoloģijā 1
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 40
1942. gada 2. decembrī. Kodollaikmeta sākums
22:50
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – nekārtības Cēsu apriņķī
22:40
Caur adatas aci – Polija tomēr iekļūst Pasaules kausa astotdaļfinālā
22:35
Vāc ziedojumus Haralda Sīmaņa izvadīšanai: “Lai godam varam atvadīties no leģendārā dziesminieka” 7
VIDEO. Maestro Raimonds Pauls: “Mēs esam tajās pēdējās vietās, un kas tad pie tā ir vainīgs?”
VIDEO. Kijivas bērnu kora dziedājums aizkustina ņujorkiešus
“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
NEPLP ierosinājis vēl vienu lietu pret “TV Rain” par aicinājumu palīdzēt Krievijas armijai 67
FOTO. Ziemassvētku tirdziņi ir atpakaļ! Kādi tie ir Latvijā, mēs zinām, bet kādi tie ir citās valstīs? 29
FOTO. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga radījusi īpašu rotu kolekciju
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 53
Ruks: “Policijas ģenerāļa dalība un loma medībās ar bojāgājušo ir neskaidra”
Kā pilsētām vienā novadā var būt atšķirīgi tarifi? Skaidrot mēģina Ivars Zariņš
Vācija atzīst atbildību par Krievijas karu Ukrainā
“Lai tiem būtu ērtāk, drošāk un komfortablāk nogalināt?” Sašutumu izraisa “Dodžj” sižets par vēlmi palīdzēt okupantiem uzlabot situāciju frontē 169
Lielo uzkrājumu un inflācijas dēļ krīt svaigpiena iepirkuma cenas. Kas notiks ar cenām veikalos? 24
Ja koks traucē privātmājas pagalmā – vai to drīkst nozāģēt?
Ščerbatihs: Tikai opozīcija aizietu uz Dziesmu svētkiem, koalīcijai bail no cilvēkiem 44
No nākamā gada pieaugs vēstuļu un pasta paku sūtījumu tarifi
FOTO. “To prot tikai viņa!”: Keitas Midltones auskaru izvēle neatstāj vienaldzīgu nevienu. Ar ko tie ir tik īpaši?
Slaidiņš par Rinkēviča izteikumiem: “Jā, Krievijā ir pietiekami daudz mērķu, kuri būtu pelnījuši, ka pa viņiem trāpa!” 10
Ievērojami nokrišņi nav gaidāmi. Laika prognoze sestdienai
ASV lūdz izsludināt ārkārtas stāvokli RSV vīrusa dēļ. Arī Latvijā būtiski pieaug infekcijas izplatība
Atlīdzība par malku bez čeka bijusi vispieprasītākā, taču 60 eiro par malku vairs nevarēs prasīt 2
Ministre mierina, ka elektrības sadales tarifi nebūs tik lieli, kā sākotnēji plānots 3
Kariņš izlēmis doties dažu dienu atvaļinājumā 66
Valdības deklarācija – vārds “klimats” minēts 22 reizes, bet radīts iespaids, ka “tas nav tik nopietni”