Mēness pamet Zemi? Šobrīd debesu jumā notiek neatgriezeniskas lietas, tās ietekmēs visu 2
Mēness nav statisks Zemes pavadonis – tas pakāpeniski attālinās no Zemes, par aptuveni 3,8 cm gadā (aptuvens nagu augšanas ātrums). Šis process, ko sauc par lunar recession, notiek jau miljardiem gadu un ir tieši saistīts ar plūdmaiņu fiziku.
Rezultātā Zemes rotācija palēninās, dienas kļūst garākas, un ilgtermiņā tas ietekmē planētas līdzsvaru, paisumus un pat klimatu.
Šī “debesu deja” šķiet nemainīga mūsu mūžā, bet fosilijas, lāzeru mērījumi un dažādi zinātniskie modeļi rāda pretējo, par to plašāk raksta The Daily Galaxy.
Senās fosilijas liecina, ka dienas agrāk bija īsākas. Pirms ~70 miljoniem gadu diena uz Zemes ilga aptuveni 23,5 stundas. To apstiprina 2020. gada pētījums žurnālā Paleoceanography and Paleoclimatology, kurā analizētas izmirušās gliemenes Torreites sanchezi čaulu augšanas līnijas (līdzīgas koku gredzeniem). Čaulā saskaitītas ikdienas augšanas joslas – tolaik gadā bijušas apmēram 372 dienas.
Vairāk dienu gadā nozīmē, ka katra diena ir bijusi īsāka nekā tagad.
Iemesls: Mēness atradās tuvāk Zemei, tā gravitācija bija spēcīgāka, un plūdmaiņu berze straujāk bremzēja Zemes rotāciju. Šie dati nav minējumi – tie iegūti no mikroskopiskām čaulu sloksnēm, kas saglabājušās kaļķakmens nogulumos.
