×
Mobilā versija
Brīdinājums +17.9°C
Anšlavs, Junora
Piektdiena, 25. maijs, 2018
10. maijs, 2018
Drukāt

1788. gada 10. maijā. Dzimis bāku uguņu reformētājs

baka

Frenela bāku lēcas.

Pirms 230 gadiem Broglī pilsētiņā Normandijā arhitekta ģimenē piedzima franču fiziķis Ogistēns Žans Frenels (1788 – 1827), viens no gaismas viļņu dabas teorijas pamatlicējiem. Viņa zinātnisko eksperimentu rezultātus tomēr vislabāk izjutuši jūrnieki – Frenela lēca joprojām ir ierasts bāku elements visā pasaulē, un var droši sacīt, ka tā izglābusi neskaitāmas dzīvības. Pirms Frenela bākās gaismas atstarošanai lielākoties izmantoja pulēta metāla vairogus, taču šāds gaismas stars vētras apstākļos jūrā bija izkliedēts, blāvs un līdz ar to maz efektīvs. Iesaistījis Francijas bāku komisijas darbā, zinātnieks konstruēja cilindrisku stikla lēcu sistēmu, kas varēja arī rotēt. Tajās tika izmantots gaismas refrakcijas jeb gaismas viļņu laušanas efekts. Lēcu virsmas nebija gludas, bet rievainas. Tās pārklāja prizmas formas gredzeni. Tā saucamo polizonālo lēcu konstrukcija ļāva ievērojami pastiprināt atstarotās gaismas intensitāti un vienlaikus samazināt lēcu izmērus, kamēr izstarojošā virsma palielinājās. Staru beidzot izdevās koncentrēt horizontālā virzienā. 1822. gadā Frenela tipa bākas uguns tika uzstādīta Parīzes Triumfa arkas augšgalā un Francijas karalis Luijs XVIII personīgi piedalījās testos, konstatējot, ka uguns redzama pat 32 km tālu. 1823. gadā jauno bākas lēcu paša Frenela uzraudzībā uzstādīja Korduānas bākā pie Žirondas upes ietekas Biskajas līcī.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+