Pirms 140 gadiem, 1873. gada 9. maijā, Vīnes biržas sabrukums ievadīja pirmo starptautiska mēroga finanšu un ekonomisko krīzi, kas pasaules vēsturē palikusi kā Lielā depresija.

Lasītākie

7 produkti, kurus nedrīkst otrreiz sildīt: tie var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai

Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis: Krievijas varētu ieņemt Baltijas valstis septiņu dienu laikā 207

RAKSTA REDAKTORS

“Mums nav kur iet! Noslēgšot gāzi un ūdeni!” Ogrē daudzīvokļu ēku atzīst par bīstamu un iedzīvotājiem nekavējoties liek pamest mājas 150

Lasīt citas ziņas

Pasaules saimniecība tolaik jau bija tiktāl saistīta, lai no krīzes ciestu ne tikai Eiropa, īpaši Lielbritānija, bet arī ASV, kur pārspīlēja ar dzelzceļu būves tempiem. Posts iestājās tikai 1879. gadā, kaut daži vēsturnieki uzskata, ka depresija turpinājusies līdz 1896. gadam. Vairāki katastrofas iemesli atgādina dažus gadus seno pagātni. Tā Vīnes biržas kraha pamatā bija nesamērīgā akciju spekulācija, līdz akciju burbulis plīsa. Savu lomu spēlēja arī lielā nenopelnītās naudas masa, kas tolaik ieplūda Vācijā kā Francijas reparācijas par zaudēto 1870./1871. gada Francijas – Prūsijas karu (mūsdienās šo lomu spēlēja dāsnie banku kredīti). Galvenais tomēr bija 19. gadsimta otrās puses nekontrolētais un drudžainais ekonomikas bums, kas ekonomiku noveda līdz pārkaršanai.