1915. gada 4. novembrī 0
Pirms 100 gadiem, 1915. gada 4. novembrī, informējot par situācijas stabilizēšanos Daugavas līnijas frontē, “Jaunākās Ziņas” uzsvēra, ka Daugavpili krievu karaspēka vadība acīmredzot nolēmusi noturēt, lai arī par to bija lielas šaubas.
Ģenerālis Pāvels Plēve uz kāda vietējā sabiedriskā darbinieka tiešu jautājumu par Dvinskas, kā toreiz oficiāli sauca pilsētu, likteni bija atbildējis: “Es domāju, ka es viņu neatdošu.” Un pēc pārdomu mirkļa: “Nē, es viņu neatdošu.” Vasaras beigās un septembrī bija notikusi Rīgas notikumiem līdzīga, steidzīga pilsētas rūpniecības uzņēmumu un stratēģisko materiālu evakuācija. No pilsētas un apriņķa aizveda 60 rūpnīcu iekārtas, kurām sekoja strādnieki un viņu ģimenes. No 70 tūkstošiem pirmskara iedzīvotāju Daugavpilī palika tikai desmitā daļa. Evakuācijas haosā pazuda Daugavpils cietokšņa arhīvs, kura liktenis palicis nezināms. Bet pilsētu asiņainās kaujās patiesi izdevās noturēt līdz pat 1918. gada februārim, kad tā nonāca vācu rokās.