×
Mobilā versija
+10.5°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
10. decembris, 2017
Drukāt

Zaiga Gaile: Āgenskalna tirgus nolaists “līdz kliņķim”. Ko nu? (35)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Āgenskalna tirgus.

Rīgas dome Āgenskalna tirgu nolaidusi, kā tautā saka, līdz kliņķim un tagad gatavojas no nākamā gada 1. janvāra slēgt. Kārtīgs saimnieks tā ar savu īpašumu nerīkojas, tāpēc ir lielas bažas, vai pašvaldībai būs pa spēkam godam atjaunot tirgus ēku un tā darbību. Arhitekte Zaiga Gaile norāda, ka esam jau pieredzējuši sliktus piemērus ar arhitektūras pieminekļu atjaunošanu, kā tas noticis, piemēram, ar Tabakas fabriku Jaunā Rīgas teātra vajadzībai.

Rīgas domei Āgenskalns nerūp

Āgenskalns ir manas bērnības rajons, viena no gleznainākajām Pārdaugavas apkaimēm ar saglabājušos vēsturisko ielu tīklu un daudzveidīgu koka un mūra apbūvi. Tā burvība ir zaļie dārzi, kas pieguļ mājām to sētas pusē. Ideāls dārzu pilsētas modelis, turklāt ļoti tuvu Rīgas vēsturiskajam centram. Tirgus laukums ar krāšņo sarkano ķieģeļu mūra celtni neapšaubāmi ir tā centrs un orientieris apkaimē, te krustojas pieci ceļi. Ēka ir industriālās arhitektūras pērle ar ļoti mūsdienīgu struktūru – plaša, augsta un gaiša tirdzniecības zāle bez stabiem, kas pārsegta ar metāla režģu kopnēm, ar virsgaismas logiem un galerijām otrajā stāvā. Paskatieties uz augšu zālē! Mūsdienu lielveikalu šķūņu zemajos griestos ir redzamas tikai caurules.

Kopš divdesmit gadus dzīvojam Ķīpsalā, katru sestdienas rītu braucam iepirkties uz Āgenskalna tirgu un pazīstam visus tirgotājus. Atceros tirgu no bērnības, jo dzīvojām pie Stradiņu slimnīcas un abas ar omammu gājām pirkt gaļiņu. Tā karājās uz metāla āķiem. Otrā stāva galerijā kāpām pirkt diegus un pogas.

Vienmēr rodas jautājums, kā gan Rīgas pilsēta 20. gadsimta sākumā varēja uzbūvēt greznu tirgus ēku, bet mūsdienās mēs nekādi nespējam to cienījami apsaimniekot? Pašvaldībai bija jārūpējas par objektu, un tā taču ir tirdzniecības iestāde, nevis kāds nabaga muzejs vai cita kultūras struktūra! Atdot to nomā privātajiem ir ļoti bīstami, jo viņiem radīsies simts un viens iemesls, lai beigās ierīkotu kaut ko citu, nevis tirgu. Ir, protams, arī labie piemēri – kā Kalnciema ielas tirdziņš, ko privāti pārvalda brāļi Dambergi. Arī Berga bazārā kopā ar Mārtiņu Rītiņu iesākām zemnieku sestdienas tirgus. Vienu brīdi atslābām un tirgus izčibēja, zemnieki aizgāja uz Kalnciema ielu. Ar to es gribu teikt, ka Āgenskalna tirgū nevienu brīdi nedrīkst pārtraukt tirdzniecību. Kamēr remontē paviljona celtni, jāļauj tirgoties kaut vai tikai pagalmā. Jau pēdējās dekādes laikā tiešā tuvumā uzslietie abi lielveikali tirgum atņem pircējus, bet cilvēki nāks atpakaļ! Tā notiek visā pasaulē.

Āgenskalns tāpat kā citas vēsturiskās apkaimes Rīgas domei un arī Pārdaugavas izpildvarai līdz šim nav bijis svarīgs – trūkst stratēģiska plāna par teritorijas uzturēšanu un labiekārtošanu, ar to domāju – sakārtotas pilsētas komunikācijas un ielu segumi. Pagaidām valda haoss, un viena vai otra atjaunota māja ir tikai privāta iniciatīva.

Kad likumi un noteikumi nelīdz 

Pēdējos gados mums ir diezgan slikta pieredze ar arhitektūras mantojuma saglabāšanu – ēkas ar kādam periodam raksturīgu izteiksmīgu arhitektūru tiek degradētas. Mehāniskā ēku sienu siltināšanas un plastmasas logu instalācijas programma pārvērš jebkuru celtni par plakanu monstru. Tagad visi brīnās – kā varēja gadīties, ka kultūras objektiem – Jaunajam Rīgas teātrim un Kultūras akadēmijai, kas pēc viņiem tur ievāksies, – jāstrādā tik šaušalīgās telpās. Turpat pretī atrodas līdz nepazīšanai pārvērstais Rīgas Dzemdību nams. Pilnīgi zaudēta ēkas identitāte. Var jau būt, ka minētie piemēri ir ļoti labs signāls, pēc kura spēsim kaut kādā veidā atjēgties. Šie projekti kā tāda kvintesence acu priekšā parāda mūsu joprojām nesakārtoto projektēšanas, saskaņošanas un būvniecības procesu. Neviens neuzņemas atbildību, un neviens nav vainīgs. Gatavojamies sanākt pie Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja Jura Dambja un par to runāt.

Pastāv likumi un noteikumi, bet pēc būtības būvniecībā notiek tas, kas notiek. Celtniecību kontrolējam pēc juridisko likumu regulām – šī tendence uzplauka pēc veikala “Maxima” traģēdijas, kur joprojām nevienu vainīgo nevar atrast. Taču esam zaudējuši spēju saskatīt arhitektūru, jo nevienā pantā nav ierakstīts, kas ir laba vai slikta arhitektūra.

Uzziņa

Āgenskalna tirgus būvniecība sākta 1911. gadā pēc Rīgas galvenā arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta. Pirmā pasaules kara dēļ to pārtrauca un pabeidza 1924. gadā. Ēkai ir raksturīga 20. gadsimta sākuma racionālā jūgendstila ķieģeļu arhitektūra. 1998. gadā tirgus paviljona celtnei piešķirts Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss (nr. 6670).

Pievienot komentāru

Komentāri (35)

  1. “Tagad visi brīnās – kā varēja gadīties, ka kultūras objektiem – Jaunajam Rīgas teātrim un Kultūras akadēmijai, kas pēc viņiem tur ievāksies, – jāstrādā tik šaušalīgās telpās. Turpat pretī atrodas līdz nepazīšanai pārvērstais Rīgas Dzemdību nams. Pilnīgi zaudēta ēkas identitāte.” 5+
    “Celtniecību kontrolējam pēc juridisko likumu regulām – šī tendence uzplauka pēc veikala “Maxima” traģēdijas, kur joprojām nevienu vainīgo nevar atrast. Taču esam zaudējuši spēju saskatīt arhitektūru, jo nevienā pantā nav ierakstīts, kas ir laba vai slikta arhitektūra.” 5+
    Cik vēl tādu ir palicis, kas saprot visamaz šo, bet gatavi pret to cīnītie noteikti vēl mazāk.
    Sabiedribai, kas neciena savu vēsturi nav nākotnes!

  2. Lauķis 11. decembris, 2017 19:35
    Atbildēt

    Tirgus var eksistēt un darboties, ja ir nodrošināti vismaz divi nosacījumi: 1.normāla cena tirdzniecības vietai, 2. normāli nosacījumi tirgotājam. Ja vietas cena ir neadekvāta, kā arī no tirgotāja tiek prasīts ievērot tādus noteikumus, kurus tam nav iespējams nodrošināt – tad arī nekas nesanāk. Visos Rīgas tirgos netiek ievērots pirmais nosacījums, tāpēc tirgoties var tikai tie, kuru prece tiek ievesta no ārzemēm lielos daudzumos, vietējie tiek izstumti no tirgus. Tā kā ar ievesto preci tirgojas arī lielveikali, tad saprotamu iemeslu dēļ tirgus apmeklētāju skaits sarūk. Vietējo preci tirgot nav jēgas, tās apjoms ir šobrīd mazs, un lielāko ietirgotās naudas daļu apēd maksājums par vietu. Un tad nu ir tas, kas ir. Ja radīsies sajēga, ka šajās tirgus attiecībās ir kaut kas jāmaina, iespējams, tirgus uzplauks, ja šī sajēga neradīsies – tad nekā, brīnumu nebūs. Un vēl – par tirdzniecības vietām ieņemtās naudas izlietojums, ja tikai administrācijas algām, būs viena attieksme, ja arī tirgus infrastruktūras uzlabojumiem arī – būs cita, jo cilvēki jau nav muļķi, visu redz. Īpaši Vidzemes tirgū. —&&&&&&&&&&&&&&&&&—-To visu labi zina ušaka kremļa banda un tieši tāpēc to arī dara!

  3. , kura jau savos kongresos atklāti pārgājusi uz krievu valodu, sev piedod visu

  4. “Āgenskalna tirgus nolaists “līdz kliņķim”. Ko nu? Vai tikai tas?

  5. Kopš tirgus darbojas, tas ne reizi nav remontēts. Arī neviens Rīgas domes sasaukums nav pat mēģinājis to darīt. Kopš 90.gadiem tas nodots apsaimniekotāja pārziņā, tomēr arī pirms Ušakova nevienu Rīgas pašvaldību tirgus nav interesējis.

  6. Lūk, šeit beidzot ir viens objekts, kurš atbilstu loģikai to sakārtot arī par Lauku Atbalsta dienestā administrētās Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu naudu (nevis baznīcas, kuras naski un lielā skaitā remontē par šo Lauku Atbalsta dienestu adminitrēto naudu). Un gādāt par to, lai Rīgas tirgos arvien plašāk būtu pieejami tieši Latvijas zemnieku audzētie produkti. 😉

  7. jums ko komentētāji un zaigas kundze, otru zolitūdi par katru cenu vajag?

  8. ” kā gan Rīgas pilsēta 20. gadsimta sākumā varēja uzbūvēt greznu tirgus ēku, bet mūsdienās mēs nekādi nespējam to cienījami apsaimniekot?”

    Nav ne saprašanas, ne cieņas pret dzimto pilsētu, jo …. tā jau nav dzimtā pilsēta.

    • nav saprotams ka tirgus kā tāds jau ir pagātne, atavisms, nu maximums kā eksotika, vienā pilsetā tik daudz eksotikas vienkārši nevajag. to liecina gan nīkuļojošais vidzemes tirgus, gan principā ari mirušais āgenskalna tirgus. saprotams protams atsevišķu tirgotāju sašutums jo jāpārkārtojas. jā var saprast tos pārdesmit pircejus, bet tāpec vien tēret desmitiem miljonus nodokļu naudas noteikti nav vērts

      • Tirgus var eksistēt un darboties, ja ir nodrošināti vismaz divi nosacījumi: 1.normāla cena tirdzniecības vietai, 2. normāli nosacījumi tirgotājam. Ja vietas cena ir neadekvāta, kā arī no tirgotāja tiek prasīts ievērot tādus noteikumus, kurus tam nav iespējams nodrošināt – tad arī nekas nesanāk. Visos Rīgas tirgos netiek ievērots pirmais nosacījums, tāpēc tirgoties var tikai tie, kuru prece tiek ievesta no ārzemēm lielos daudzumos, vietējie tiek izstumti no tirgus. Tā kā ar ievesto preci tirgojas arī lielveikali, tad saprotamu iemeslu dēļ tirgus apmeklētāju skaits sarūk. Vietējo preci tirgot nav jēgas, tās apjoms ir šobrīd mazs, un lielāko ietirgotās naudas daļu apēd maksājums par vietu. Un tad nu ir tas, kas ir. Ja radīsies sajēga, ka šajās tirgus attiecībās ir kaut kas jāmaina, iespējams, tirgus uzplauks, ja šī sajēga neradīsies – tad nekā, brīnumu nebūs. Un vēl – par tirdzniecības vietām ieņemtās naudas izlietojums, ja tikai administrācijas algām, būs viena attieksme, ja arī tirgus infrastruktūras uzlabojumiem arī – būs cita, jo cilvēki jau nav muļķi, visu redz. Īpaši Vidzemes tirgū.

        • cik jāmaksā tirgus vietai. – naudai kas ieguldita+ īpašuma vertiba+ apsaimniekošanas maksas . no tā visa kopsummas jāiegist vismaz 6% peļņa gadā lai tas butu rentabli, citādi normāli būtu 18% bet pie mums šādu raditāju ļoti reti kurš var sasniegt. tātad (man nav zinami skaitļi, tāpec apreķins ir uz “aci”) īpašuma vertiba pēc rekonstrukcija sbūs vismas 30 miljoni tātad gada pienesumam pret īpaūma vertibu jabut ap 1,8 miljoniem , kādi 100 000 gadā izmaksatu apsaimniekošana. tātad rupju reķinot 2 ļimoni gadā jāieņem par tirzniecibas vietām. nu cik tur tirgotāju? busim optimisti un reķinasim ka 100 vietas katru dienu izīrē, tas nozimē KA VIENAI TIRZNIECIBAS VIETAI DIENĀ JĀMAKSĀ 55 EIRO.
          tie ir sausi skaitļi ko nosaka ekonomika. un tas iroptimistisks apreķina ka tur tirgotāji katru dienu tirgojas kā bitites. jebkura summa zem ši skaitļa jau ir labdariba vai sociālā palidziba sauc kā gribi

  9. taču ir jābūt pēdējam pilienam mūsu pacietībai, Pārdaugava!

  10. Ja mēs nespēsim Ušakovam Atbildēt

    Atńemt vēlētājus šādas lietas varēs turpināties uz nebēdu un vińš to łoti labi saprot.

  11. Zaiga Gaile: Āgenskalna tirgus nolaists “līdz kliņķim”. Ko nu?..? Aizmirsām ,ka viss notiek uz labu-ko nu?

  12. Vispār jau tas raksts ir plika ir*ana, bet Āgenskalna tirgus ir patiesi vērtīgs un vajadzīgs.

  13. Kārlis Ulmanis cēla, Ušakovs posta.

    • Cēla, ka arī vismaz 5 kvartālus Vecrīgā iznīcināja. Nav tas labākais piemērs.
      Tik tiešām Rīgā cēla cāra laikos (~1900.-1910.)

  14. Ļoti sakarīgs un pareizi vērtēts šī brīža ušakova RD pzīcijas izperētais kārtējais kremlinu “ķīmijas” objekts! Un kā parasti psrs ieklīdeņiem raksturīgi, slaidi nospļaujoties uz latviešu tautu un mūsu vēsturi un arhitrektūru, ka tik sev “urvaķ i stibziķ” ! Šo pretlatvisko sērgu ir 1000% jādabū nost no RD amatiem!

  15. Ušakovs, Burovs u.c. “sociāldemokrāti” nolaiduši Pārdaugavas pērli, lai notirgotu savējiem par sviestmaizi.

  16. Jā kāpēc dobelniecei Gailej rūp tā reāli izcilā celtne , bet rīdzeniekiem ūšaks uz acīm klapes uzlicis un vēl taisās kapu tramvaju palaist .

  17. VKPAI un Dambis līdz šim klusē? Tūlīt ir klāt 1.janvāris!!!

  18. Nedrīkst pārtraukt tirdzniecību Atbildēt

    Ar to es gribu teikt, ka Āgenskalna tirgū nevienu brīdi nedrīkst pārtraukt tirdzniecību. Kamēr remontē paviljona celtni, jāļauj tirgoties kaut vai tikai pagalmā. Jau pēdējās dekādes laikā tiešā tuvumā uzslietie abi lielveikali tirgum atņem pircējus, bet cilvēki nāks atpakaļ! Tā notiek visā pasaulē.

  19. Viss notiek, process turpinās, taču “4.maija hibrīds” (I.Poikāns) turpina pūt un “iepūst” poikāniem u.c. pilsonīšiem:”Šobrīd mūsu „projektu” varētu izteikt vienkāršā formulā: „grābj, kas var!” Dr. hist. Harijs Tumans:Par valsts identitāti un par ciklopiem valstī.

  20. Ja jau neseko kārtīgs sods par amata pienākumu godīgu pildīšanu, tas arī rodas šādas sekas. Jātbild Ušakovam, arī iepriekšējam Rīgas mēram un tirgus apsaimniekotājam – īpašniekam. Reāli – ar personīgā īpašuma konfiskāciju. Bet te ir Latvija, nekad nekas godīgs nav iespējams – te visu pērk un pārdod. Sākot no amatiem beidzot ar tiesas spriedumiem. Jurš bagātks – tas bez vainas.

    • Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kur tiek ievērots humānisms attiecībā pret visiem – pat “nolaidējiem līdz klinķim”:
      “Caur cilvēktiesību prizmu mums vajadzēja attīrīties, sākt saprast Rietumu kultūrtelpai piederošo tiesību izpratni.” Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele:Skatīsimies atvērtām acīm (diena.lv)

  21. A NEKO MILJONAARI SAROSIETIES SAKOPT LATVIJAS SKAISTAAKOS NAMUS VESTURISKOS

  22. Zaigas tukšā runa, viņa vienkārši piesakās kārtējam pasūtījumam.

  23. Sagaidīs ES naudu, atjaunos par 2x cenu, ar pompu atvērs un paziņos, ka salaboja to, ko “sliktie nacionāļi” 25 gadu laikā nolaida.

  24. Gan jau miljonāram Gailim kaut kas padomā….

  25. Un tad ierodas Zaiga Gaile ar savām “pārgudrībām” un spriedumiem… , tikai vienmēr par vēlu, bet tad jau vislabāk runāt un kritizēt. Sevišķi savus kolēģus, jo tajā vidē vislabāk izcelt sevi kā zinošāko…

  26. Ka vińa tā sačakarējusi Okupācijas Muzeja darbību ko gan no vińas varēs sagaidīt?

  27. Zaigai būs labs atrisinājums Atbildēt

    To privatizēt un pārbūvēt ar luksus numurińiem turistiem. Godalgotā arhitekte skaisti tādu projektu varēs novadīt.

    • nummuru lux nebūs jo no centra met ārā visus kazino tad nu te spēļu elle vēsturiskā ēkā Āgenskalnā garantēta un būs jums Āgenskalna parks pilns Gopņiku & nariku kuri izmantos to iestādi sava dozņaka iegūšanai . Varat pateikties Ušakovam & co un vēlreiz ievēliet viņu par Rīgas mēru jo pat jaunā tramvajlīnija par ES naudu kalpos tikai vienai-elites grupai pilsoņu kuriem aiz Skanstes namiem cels elitāru bagātnieku rajonu tākā it visur,sevišķi Latvijā politika iet līdzās naudasmaisu iegribām

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kusties, kusties!

Valsts finansiāli atbalstīs pedagogu algu celšanu tikai tajās pašvaldībās, kas sakārtos skolu tīklu, uzsver izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Intervijā LTV ministrs teica, ka valdība pildīs solījumu – ja pašvaldības būs ietaupījušas līdzekļus ar skolu tīkla reformēšanu, tad valdība pretī liks līdzvērtīgu summu, lai varētu nodrošināt skolotāju algu palielināšanu. Realitātē tikai 18 pašvaldībās esot notikusi reāla skolu tīkla reorganizācija ar summāro ietaupījumu 2 – 3 miljoni eiro, kas ļoti būtiski atpaliekot no cerētajiem nepilniem desmit miljoniem eiro, kam valsts bijusi gatava likt pretī līdzvērtīgu summu, skolotāju algu palielināšanai kopā nodrošinot 19 miljonus eiro. Pēc Šadurska vārdiem, pašvaldībās, kur ir notikusi skolu reorganizācija, pedagogu algas būšot ievērojami lielākas par 710 eiro par slodzi un varētu būt robežās no 750 līdz nedaudz vairāk par 800 eiro par slodzi.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+