“Neviens nezina, cik daudz laika mums ir.” Zviedrija gatavo plānu sliktākajam kara scenārijam Eiropā 224
Zviedrija veic aizvien radikālākus pasākumus, lai būtu gatava sliktākajam scenārijam – iespējamam Krievijas iebrukumam Eiropā, raksta aģentūra Bloomberg.
Papildus bruņoto spēku stiprināšanai un karavīru skaita palielināšanai, kurš kopš Aukstā kara tika samazināts, valstij ir jāmodernizē ostas, ceļi, dzelzceļa tīkls, slimnīcas un patversmes.
“Zviedrijas energoapgāde – kodolenerģijas, hidroenerģijas un vēja enerģijas kombinācija – ir īpaši neaizsargāta tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ. Aptuveni 16 000 kilometru garas elektrolīnijas, kas savieno ražotnes valsts ziemeļos ar lielākajām pilsētām dienvidos, iet cauri bieziem mežiem, kas klāj aptuveni divas trešdaļas valsts teritorijas,” raksta izdevums.
Eksperti uzskata, ka tas padara valsts elektrotīklus daudz atvērtākus sabotāžai nekā daudzās citās Eiropas valstīs, un Zviedrijai jābūt gatavai traucējumiem, jo kara laikā kritiskā infrastruktūra bieži vien ir galvenais mērķis.
Iespējamais Krievijas iebrukums Eiropā nav vienīgais iemesls bažām. Pieaug arī hibrīdkara, tostarp tā saucamo “viltus karoga” operāciju, risks.
“Neviens nezina, cik daudz laika mums ir,” atzina Zviedrijas civilās aizsardzības ministrs Karls-Oskars Bohlins.
Vienlaikus Zviedrija ir ievērojami palielinājusi ikgadējos izdevumus civilajai aizsardzībai. Kopumā 2024. gada budžetā valdība civilajai aizsardzībai ir piešķīrusi aptuveni 5,5 miljardus kronu (477 miljonus eiro), kas ir gandrīz trīskārt vairāk nekā 2021. gadā. Tomēr šī summa joprojām nesasniedz 10 miljardus kronu, kas, pēc Zviedrijas Ārkārtas situāciju pārvaldības aģentūras aplēsēm, valstij ir nepieciešami katru gadu.
“Nav svarīgi, cik spēcīgi kļūs bruņotie spēki – ja mēs nesaņemsim nepieciešamo atbalstu no civilās aizsardzības, mēs nespēsim paveikt nepieciešamo,” sacīja Zviedrijas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Mikaels Bidēns.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena sacīja, ka citām valstīm vajadzētu ņemt piemēru no Somijas, kas gadu desmitiem ir izveidojusi un uzturējusi spēcīgu civilās aizsardzības infrastruktūru un mācījusi civiliedzīvotājiem, kā rīkoties ārkārtas situācijās.
