Mobilā versija
+3.1°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
2. februāris, 2017
Drukāt

Vai klāt pavasaris? Alsungā pamodušies murkšķi

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Šogad ir viena no retajām reizēm, kad vairāki murkšķu pāri jau modušies no ziemas miega janvāra pēdējās dienās, nesagaidot pat Murkšķa dienu, bet daļa savukārt vēl saldi guļ, vēsta murkšķu audzētava “Jaunstuči” Alsungas novadā.

Lai arī šodien murkšķi jau modušies, laika pareģošanas rituālos ar savas ēnas ieraudzīšanu nepiedalās, jo šādas izdarības var negatīvi ietekmēt dzīvnieka labsajūtu. Ziemas miegā murkšķi pavadīs līdz februāra beigām – marta sākumam, tad pamazām, katrs pēc savas sajūtas modīsies. Katrā ziņā, murkšķu ziemas miegs ir ļoti atkarīgs no apkārtējās vides laika apstākļiem, jo, ja turpināsies silts laiks, tad pavasara rosība būs ātrāka, bet ja laika apstākļi būs vēsi, tad, protams, ka vēl kādu brīdi nosnaudīsies savās siltajās siena migās.
Murkšķu tūrisma sezonās atklāšana šogad tiek prognozēta 29.aprīlī.

2.februārī, tiek atzīmēta Sveču jeb Ziemas Māras diena. Dažviet pasaulē šī diena tiek dēvēta arī par Murkšķa dienu. Tā katru gadu mazā ASV Pensilvānijas štata Panksatonijas pilsētiņa kļūst ievērojama ar to, ka slavenākais Amerikas murkšķis Fils pavēsta, vai drīzumā gaidāms pavasaris, vai arī vēl būs gara ziema. Murkšķa dienu ASV Pensilvānijas štata Panksatonijas pilsētiņā svin jau kopš 1887.gada. Tā pakāpeniski pārvērtusies par valsts mēroga notikumu.

Silvijas Teteres piemājas lauku saimniecība “Jaunstuči”, kas atrodas Alsungas novada Reģos, ir vienīgā, specializētā murkšķu saimniecība Latvijā un visā Baltijas reģionā. Atsevišķus stepes murkšķus jeb baibakus Latvijā tur vairākās saimniecībās kā eksotiskus dzīvniekus, bet tā kā tiem nepieciešams nodrošināt speciālus apstākļus ziemas guļai, tad murkšķu turēšana mūsu klimatiskajos apstākļos nav populāra.

Latvijā murkšķi parasti uz ziemas guļu dodas oktobra – novembra mēnesī un mostas februāra beigās vai martā. Gulēšanas ilgums ir visnotaļ atkarīgs no laika apstākļiem, proti, ja laiks ir vēss, tad murkšķi nedomā nemaz tik ātri celties, bet, ja laika apstākļi paliek siltāki, tad no murkšķu migām var jau dzirdēt kādu spalgu svilpienu, kas vēstī – mēs esam jau modušies. Murkšķu audzētava dibināta 2005.gadā. Audzētavā dzīvo vairāk kā 22 stepes murkšķi jeb baibaki.

Murkšķis ir lielākā zemes vāvere. Tie dzīvo gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā, gan Āzijā. Visbiežāk murkšķis dzīvo kalnainos apvidos, piemēram, Eiropā – Alpos, Karpatos, Tatros un Pirenejos. Stepes murkšķis jeb baibaks galvenokārt dzīvo Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs, bet tas vietumis ir sastopams arī Ukrainā un Baltkrievijā. Intensīvas saimnieciskās darbības dēļ murkšķu dzīves telpa stepēs ir sašaurinājusies. Krievijā murkšķi tiek audzēti zvēraudzētavās kā kažokzvēri, to gaļu lieto pārtikā, bet taukus izmanto tautas medicīnā, locītavu slimību ārstēšanai.

Murkšķi brīvā dabā dzīvo ģimeņu grupās, kas sastāv no apmēram 2 – 5 pieaugušiem murkšķiem un 2 – 6 mazuļiem. Viena kvadrātkilometra lielā teritorijā var dzīvot līdz 15 ģimeņu kolonijā. Audzētavās murkšķi tiek turēti pāros pa diviem, metāla sieta krātiņos, kuriem ir atklātā un slēgtā daļa. Krātiņa slēgtajā daļā atrodas murkšķu miga.

Murkšķi ir aktīvi agri no rīta un vakarā. Vakara aktivitātes beidzas īsi pēc tam, kad ir kļuvis tumšs. Lielāko daļu savas dzīves tie pavada alā, piedevām gandrīz pusgadu (5,5 mēnešus) murkšķi pavada ziemas miegā. Dabā dzīvojošajiem murkšķiem ir ziemas alas un vasaras alas. Ziemošanas alas ir līdz 100 metriem garas un sniedzas pat 4 metru dziļumā. Tajās atrodas gan ziemošanai paredzētās kameras, gan bērnistaba mazuļiem. Murkšķu ģimene tās izmanto vairākus gadu desmitus. Turklāt virs alām laika gaitā izveidojas metru augsti un 20 metru diametrā plaši uzkalniņi. Pa ziemu murkšķi alas ieeju piesedz ar zemes čupiņu. Vasaras alas murkšķiem paredzētas, lai noslēptos, tādēļ tām ir līdz pat 15 izejām. Nebrīvē esošie murkšķi ziemas periodu pavada krātiņa slēgtajā daļā, ierakušies dziļi no salmiem veidotajā migā.

Murkšķi pamatā pārtiek no zālaugiem. Iecienītākie ir savvaļas auzas, kviešzāle, cigoriņi, baltais āboliņš un tīruma tītenis. Tāpat netiek smādēta kukurūza, saulespuķes, kvieši un kartupeļi. Īpaši intensīvi murkšķi barojas pirms ziemas, uzkrājot ievērojamas tauku rezerves. Aizejot gulēt, murkšķis ir apvēlies apaļš ar spīdīgu spalvas akotu, bet pavasarī izlienot no alas, tas ir notievējis pavisam slaids un viņa izskats vairs nav tik patīkams.

Dzimumbriedumu murkšķi sasniedz ap 3 gadu vecumu Lielākā daļa murkšķu vairojas katru gadu. Tie dzīvo ģimenēs. Grūsnības periods ilgst 40 – 42 dienas. Parasti piedzimst 4 – 6 mazuļi. Par mazuļiem rūpējas māte, tēviņiem ir minimāla saistība ar bērnu audzināšanu. Kamēr mazuļi ir mazi, tēviņi ir ģimenes sargi.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +3.1
Alūksne -1.0
Daugavpils -0.1
Saldus +0
Liepāja +3.4
Jelgava +2
Ventspils +5.2
Limbaži +0
Madona +0
Rēzekne +0
Draugiem Facebook Twitter Google+