Latvijā
Politika

Atkal rosinās lemt par Sudrabas atsaukšanu no “oligarhu lietas” komisijas 16


Inguna Sudraba
Inguna Sudraba
Foto – Evija Trifanova/LETA

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) šodien rosinās parlamentu atkārtoti skatīt jautājumu par Ingunas Sudrabas (NSL) atsaukšanu no “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas, aģentūrai LETA pastāstīja VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Saeimas darba kārtībā šodien paredzēts Sudrabas ziņojums par komisijas darba rezultātu. Sudraba ir šīs komisijas priekšsēdētāja.

Deputāti jau pagājušajā nedēļā skatīja ierosinājumu par Sudrabas atsaukšanu, bet Saeimas vairākums to neatbalstīja. Par Sudrabas atsaukšanu balsoja 39 deputāti, pret bija 25 parlamentārieši, bet vēl 18 deputāti balsojumā atturējās. Pieci parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Sudrabas atsaukšanu atbalstīja “Vienotības”, nacionālās apvienības, Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti, vairāki pie frakcijām nepiederošie politiķi, kā arī Kārlis Seržants (ZZS). Pret balsoja deputāti no “Saskaņas”, Andris Siliņš (ZZS), kā arī Gunārs Kūtris (NSL). Balsojumā atturējās Zaļo un zemnieku savienības deputāti, pati Sudraba, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie politiķi.

Kopumā pagājušajā nedēļā vairums nacionālās apvienības deputātu balsoja par Sudrabas atsaukšanu, taču Inguna Rībena un Janīna Kursīte-Pakule balsojumā nepiedalījās. Vēl daži VL-TB/LNNK deputāti arī esot izņēmuši balsošanas kartītes, kā rezultātā atsevišķi Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji pārmeta, ka tieši VL-TB/LNNK pasargājusi Sudrabu no atsaukšanas.

Kā ziņots, komisijas ziņojumā teikts, ka “oligarhu sarunās” var saskatīt valsts sagrābšanas pazīmes, jo atsevišķos jautājumos ir apspriestas darbības, kas var liecināt par valsts varas kā instrumenta izmantošanu personiskā ekonomiskā labuma gūšanai. Piemēram, komisija secināja, ka šīs sarunas norāda uz valsts amatpersonu iecelšanas un atcelšanas ietekmēšanu, kas ne vien apdraud sabiedrības intereses atsevišķu lēmumu pieņemšanā, bet arī var radīt būtiskus draudus Satversmē nostiprinātajam varas dalījumam.

Vienlaikus konkrētus amatpersonu vārdus komisija savā ziņojuma secinājumos nenosauc. Ziņojumā tiek uzsvērts, ka kriminālprocess ir izbeigts, jo pirmstiesas izmeklēšanas stadijā netika konstatēti vai pierādīti konkrēti noziedzīgi nodarījumi, līdz ar to visas personas no krimināltiesiskā viedokļa uzskatāmas par nevainīgām.

“Tā kā kriminālprocesa un operatīvās lietas materiāli ir klasificēta informācija, komisija atturas no to satura publiskas apspriešanas un konkrētu personu teiktā iztirzāšanas. Pretējā gadījumā Komisijas secinājumi var tikt uztverti kā nevainīguma prezumpcijas pārkāpumi,” norādīts ziņojumā.

LA.lv